Saraksts 09 / Atjaunināts 20.09.2026

Jaunā Vienotība

Eiropas integrācija, drošība, produktivitāte un valsts pakalpojumi.

Turpmāk apkopoti programmas galvenie punkti un kandidātu precizējumi aplūkotajos raidījumos. Partijas solījumi, dalībnieku personīgās atbildes un analītiskie jautājumi ir nodalīti.

01 / Programma

Ko piedāvā programma

CVK programma ↗

Detalizēti pa tēmām

CVK reģistrētās programmas redakcionāls izklāsts latviešu valodā. Visi turpmāk minētie pasākumi ir partijas priekšlikumi, nevis spēkā esoši noteikumi. Avots izlasīts 16.09.2026.; atbildes no intervijām sniegtas atsevišķā sadaļā.

Budžets, algas un nodokļi

  • Uzturēt valsts ārējo parādu zem 55 % no IKP, ievērojot eirozonas fiskālos noteikumus. Attīstīt kapitāla tirgu un valsts attīstības fondu.
  • Minimālā alga — 50% no vidējās bruto algas; fiksētais neapliekamais minimums — 80% no minimālās algas. Šie rādītāji ir piesaistīti bāzei, nevis noteikti kā nemainīga summa eiro.
  • Padarīt nekustamā īpašuma nodokli par pilnvērtīgu pašvaldību nodokli ar paredzamiem un sociāli taisnīgiem nosacījumiem; pārskatīt nodokļu ieņēmumu sadalījumu starp valsti un pašvaldībām.

Ekonomika un enerģētika

  • Mērķis — IKP pieaugums vismaz 3,5% gadā, investīcijas virs 30% no IKP un ražīgākā ekonomika Baltijā ar augstu atalgojumu.
  • Attīstīt elektroenerģijas ražošanu, elektrotīklus, uzkrāšanu, energoefektivitāti un transporta un apkures elektrifikāciju. Paātrinātas investīciju procedūras enerģētikai, aizsardzībai un MI, izmantojot LIAA vienoto kontaktpunktu.
  • Atbalstīt eksportētājus, industriālos parkus un zināšanu ietilpīgus produktus; izmantot valsts pasūtījumu jaunu risinājumu izmēģināšanai. Samazināt slogu mazajiem uzņēmumiem, pieņemt nacionālo mākslīgā intelekta plānu.

Medicīna un ģimene

  • Medicīnas finansējums vismaz 6% no IKP; izveidot Nacionālo veselības un apdrošināšanas fondu efektīvākai pārvaldībai.
  • Vienots pacientu portāls, pieraksts, atgādinājumi un kvalitātes dati; stiprināt ģimenes medicīnu, slimnīcas, zāļu apgādi, onkoloģiju, kardioloģiju, psihiatrisko un paliatīvo aprūpi.
  • Atbalstīt grūtniecību, dzemdības, neauglības ārstēšanu, vecāku psihisko veselību un tēvu iesaisti; ieviest BAASIK bērnu attīstības vajadzību agrīnai atklāšanai. Šajā sadaļā nav norādīti jauni ģimenes pabalstu apmēri skaitļos.

Izglītība un zinātne

  • Noteikt vispārējo vai profesionālo vidējo izglītību par obligātu; nodrošināt mācību materiālus, konkurētspējīgu pedagogu atalgojumu, drošu skolu un talantu atbalstu.
  • Attīstīt mācības darbavietā, pārkvalifikāciju un augstskolas kā reģionālo inovāciju centrus. Vērtēšanai jāpalīdz mācīties, bet skolas videi — novērst vardarbību.
  • Tiekties uz ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā 3% apmērā no IKP; stabils pēcdoktorantūras finansējums, industriālā doktorantūra un jauns Zinātniskās darbības likums patentiem un komercializācijai.

Latviešu valoda, kultūra un tiesības

  • Stiprināt kvalitatīvu valsts valodas lietojumu visās jomās, paplašināt tās apguvi un pētniecību; attīstīt kultūrvidi latviešu valodā.
  • Atbalstīt kultūras mantojumu, laikmetīgo mākslu, radošās industrijas, jauniešu iniciatīvas, sabiedriskās organizācijas un daudzveidīgus kvalitatīvus medijus latviešu valodā.
  • Aizsargāt pamattiesības, tiesu neatkarību un starptautiskās saistības; vērsties pret vardarbību ģimenē, skolā un darbavietā, paaugstināt tiesvedības efektivitāti un iepirkumu caurskatāmību.

Aizsardzība, robeža un ārpolitika

  • Aizsardzībai — 5 % no IKP, pastāvīga NATO sabiedroto klātbūtne, pretgaisa aizsardzības, dronu spēju un vietējās militārās rūpniecības attīstība, izmantojot Ukrainas pieredzi.
  • Stiprināt Zemessardzi un palielināt tās dalībniekiem apmaksāto dienu skaitu; attīstīt civilo aizsardzību, policiju, ugunsdzēsības dienestu un austrumu robežu. Padarīt stingrākus trešo valstu pilsoņu uzturēšanās, mācību un darba nosacījumus.
  • Visaptverošs atbalsts Ukrainai līdz taisnīgam mieram un eiroatlantiskajai integrācijai; sankciju pastiprināšana pret Krieviju un ekonomiskās atkarības no Krievijas un Baltkrievijas novēršana.

Daba, lauksaimniecība un infrastruktūra

  • Zinātniski pamatota mežu, jūras un ūdeņu pārvaldība; ilgtspējīga lauksaimniecība un taisnīga zaļā pārkārtošanās ar kompensācijām un vietējo kopienu līdzdalību.
  • Panākt lauksaimniekiem tiešmaksājumus ES vidējā līmenī, iepirkumos dot priekšroku vietējai pārtikai, attīstīt kooperāciju, akvakultūru un zivsaimniecību.
  • Turpināt Rail Baltica, reģionālo ceļu, dzelzceļa, ostu un sabiedriskā transporta attīstību ar skaidru atbildību un termiņu un izmaksu kontroli; nodrošināt pakalpojumus un mājokļus reģionos.

Valsts pārvalde

  • Vērtēt ministrus un vadītājus pēc publiskiem attīstības rādītājiem; pāriet uz rezultātos balstītu budžeta veidošanu.
  • Kopīgi pakalpojumu centri, funkciju dublēšanās novēršana un īpašas komandas lielām reformām. Pakalpojumus veidot ap cilvēka dzīves situācijām ar skaidru atbildību un pārredzamām izmaksām.
  • Izmantot datus un MI asistentus; ārpolitikā panākt Eiropas finansējumu drošībai, robežai, lauksaimniecībai, Rail Baltica un pētniecībai, veicināt diasporas atgriešanos.

02 / Analītika

Analītisks komentārs

Finansējums un jautājumi par īstenošanu

Partija min ekonomikas izaugsmi, Eiropas fondus, pārvaldes modernizāciju un aizņemšanos aizsardzībai. Medicīnas fondam būtu jāuzlabo daudzgadu plānošana. Jāpārbauda, kurus izdevumus drīkst segt no mērķētiem ES fondiem un kā jaunās saistības tiks finansētas pēc šo fondu beigām. Analizētajās pārraidēs nav pilnas kopējās tāmes. 7. septembra intervijā Ašeradens lielāku deficītu skaidro kā apzinātu izvēli PVN paaugstināšanas vietā un apspriež parāda orientieri 55% no IKP. 17. augusta LETA intervijā Ašeradens pēc pagaidu pasākumu beigām min aptuveni 935 miljonu eiro vajadzību līdz 2030. gadam; viņš paļaujas uz izaugsmi un efektivitāti, nodokļu celšanu atstājot kā pēdējo līdzekli.

Programmas un uzstāšanos vērtējums sniegts zemāk; tas nav neatkarīgs audits. Tāmes neesamība šajos materiālos nepierāda, ka tās nav citos partijas dokumentos.

Piezīmes pie paziņojumiem un programmas

Nostāju salīdzinājums, nevis faktu patiesuma pārbaude. Atveriet piezīmi, lai redzētu formulējumus, avotus un secinājuma ierobežojumus.

Izmaiņas un neviennozīmība · 1

Koalīcija ar ZZS: kā Ašeradens skaidro agrākās «sarkanās līnijas» pārskatīšanu

Ašeradens intervijā atbild uz jautājumu par agrāko «sarkano līniju» pret ZZS un sadarbību skaidro ar nepieciešamību izkļūt no politiskā strupceļa. Vienlaikus viņš nošķir sadarbību ar ZZS no Lemberga personiskas līdzdalības. Raidījuma vadītājs apšauba, vai ar šādu nošķīrumu pietiek.

Salīdzinātie formulējumi (pārstāsts):

  1. Vadītājs jautā par ZZS kā agrāko sarkano līniju.

    Arvils Ašeradens · KNL · 07.09. · 01:01:19 ↗
  2. Sarežģītās koalīcijas izveidi skaidro ar izejas meklēšanu no strupceļa un Lemberga tiešas līdzdalības trūkumu tās darbā.

    Atbilde par politisko strupceļu · 01:02:19 ↗

Tas ir retrospektīvs skaidrojums koalīcijas ierobežojuma pārskatīšanai. Atsevišķs sākotnējais agrākā solījuma ieraksts šeit nav pārbaudīts; vadītāja pārstāstu nevar pasniegt kā precīzu agrāko Ašeradena citātu vai melu pierādījumu.

Pārbaudīts 2026-09-16

03 / Debates un diskusijas

Debates un diskusijas

Ministru prezidenta amata kandidāta intervija · Kas notiek Latvijā?

Arvils Ašeradens · Jaunā Vienotība2026. gada 7. septembris · intervē Jānis DombursAšeradens aizstāv JV pieredzi un apzinātu deficīta izmantošanu aizsardzībai un ekonomikas atbalstam. Atzīst valsts modernizācijas atpalicību, bet jautājumos par iepriekšējiem lēmumiem bieži sadala atbildību starp iestādēm.

Pilnā intervija ↗

Kāpēc viņš ir kandidāts

01:00 ↗ Stāsta, ka piedāvājumu saņēmuši arī citi politiķi; Baiba Braže deva priekšroku darbam ārpolitikā, Valdis Dombrovskis — darbam Eiropas Komisijā. Bijušās premjeres Evikas Siliņas kandidatūru pēc valdības krišanas neuzskatīja par pirmo izvēli.

Politiskais kurss

08:30 ↗ Viņš JV sauc par centriski orientētu spēku un atzīst nepietiekamu līdzsvaru starp uzmanību cilvēktiesībām un ekonomikas attīstībai. Saglabā atbalstu Stambulas konvencijai; tieši nepiedāvā atteikties no cilvēktiesību programmas.

Atzītās kļūdas

13:00 ↗ Uzskata par kļūdu valdības darba turpināšanu pēc budžeta pieņemšanas Stambulas konvencijas konflikta apstākļos. Atzīst nepietiekamo publiskā sektora modernizācijas tempu un Rail Baltica pārvaldības problēmas.

Pārvaldības reforma

18:30 ↗ Piedāvā piešķirt naudu par izmērāmu rezultātu, apvienot valsts pakalpojumus, algu aprēķinu un iepirkumus. Jautāts par personīgo atbildību, par galveno trūkumu nosauc lēno reformu tempu. Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas maiņu kavēja arī domstarpības JV iekšienē.

Nodokļi un valsts loma

23:00 ↗ Atzīst hipotekāro kredītu ņēmēju atbalsta pārdalošo raksturu un Progresīvie ietekmi uz nodokļu reformas progresivitāti. Vēlas pārskatīt paaugstināto kapitāla pieauguma nodokļa likmi, ņemot vērā kaimiņvalstis; konkrētu jaunu likmi nenosauc.

Parāds un aizsardzība

28:00 ↗ Parāda orientieri līdz 55% no IKP viņš skaidro galvenokārt ar aizsardzības izdevumu pieaugumu. Viņš saka, ka ministra amatā apzināti devis priekšroku lielākam deficītam, nevis PVN paaugstināšanai, cerot atbalstīt ekonomikas izaugsmi. Tas ir izvēles pamatojums, nevis neatkarīgs tās rezultāta vērtējums.

Valsts pārvaldes «gudrā saraušanās»

33:30 ↗ Galvenie instrumenti ir kopīgo funkciju un iepirkumu centralizācija. Kā nepabeigtas pārkārtošanas piemēru viņš min vides aizsardzības funkciju sadalījumu starp ministrijām. Sarunā nav vienas garantētas ietaupījuma summas.

Rail Baltica un airBaltic

36:00 ↗ Aizstāv Rail Baltica finanšu audita pasūtīšanu un izmaksu ierobežojumu noteikšanu. Par airBaltic atzīst, ka solītā pāreja uz privātu finansējumu ar IPO nav notikusi; iepriekšējos lēmumus skaidro ar uzticēšanos vadībai un konsultantiem un vajadzību saglabāt aviācijas savienojamību.

Drošība un ārpolitika

46:00 ↗ Atbalsta pretgaisa un civilās aizsardzības stiprināšanu, palīdzību Ukrainai un Latvijas starptautisko pārstāvniecību. Atzīst, ka pārmērīga slepenība arī viņam ministra amatā traucēja izprast daļu aizsardzības izdevumu; detalizētu jaunu aizsardzības arhitektūru raidījumā neatklāj.

Kā saprast sarkanās līnijas

1:01:30 ↗ Skaidro sadarbību ar ZZS pēc iepriekšējā atteikuma — par politisku strupceļu un apgalvojumu, ka Lembergs nav tieši piedalījies koalīcijas lēmumos; vadītājs apšauba, vai šāds nošķīrums ir pietiekams. LPV un SV izceļ kā nepieņemamus sadarbības virzienus, iebildumus saistot ar nostāju pret Krieviju un Ukrainu. Konkurentu raksturojumi pieder pašam kandidātam.

Programma un citas partijas uzstāšanās →

LETA · Politiķi! Kas tas vispār bija?!

LETA — Arvils Ašeradens2026. gada 17. augusts · 72 min 15 sAšeradens atzīst, ka finanšu un ārpolitiskā stabilitāte nav pietiekami strauji pārtapusi izaugsmē. JV galvenā recepte ir produktivitāte, investīcijas un izmērāma valsts pakalpojumu efektivitāte; intervija tieši atklāj 2030. gada budžeta riskus un koalīcijas sadarbības robežas.

Pilns ieraksts ↗

Arvils Ašeradens Jaunā Vienotība

11:00 ↗ Ekonomikas izaugsme. Piedāvā nākamo budžetu veidot kā izaugsmes budžetu un tempu palielināt aptuveni no 2–2,5% līdz 3–3,5%. Lielajiem uzņēmumiem paredz lomu eksportā un produktivitātē, vidējiem — automatizāciju un mākslīgo intelektu, mazajiem — būtiski mazāku birokrātiju.

13:00 ↗ Banku noteikumi. Viņš aizstāv agrāko pasākumu pastiprināšanu pret naudas atmazgāšanu kā nepieciešamu starptautiskajai reputācijai, taču atzīst banku pārmērības un nepieciešamību pārskatīt pārliekos ierobežojumus. Viņš nepiedāvā atgriezties pie agrākā apšaubāmo tranzīta plūsmu modeļa.

15:00 ↗ Parāds un aizsardzības izdevumi. Parāda orientieri zem 55% no IKP skaidro ar aizsardzības izdevumu pieaugumu: pārejas periodā tos finansē ar deficītu, pēc tam izdevumiem pakāpeniski jāiekļaujas parastajā budžetā. Tā ir parāda sloga robeža, nevis solījums samazināt parādu pret viņa ministra pilnvaru sākumu.

16:00 ↗ 2030. gada budžeta iztrūkums. Tieši nosauc vajadzību pēc aptuveni €935 miljoniem līdz 2030. gadam. Grūtības saista ar aizsardzībai piemērotā deficīta izņēmuma, banku nodokļa beigām un nepieciešamību atjaunot iemaksas pensiju otrajā līmenī. Galvenokārt paļaujas uz ieņēmumu pieaugumu un izdevumu efektivitāti; gatavu pasākumu kopumu visai summai neiesniedz.

18:00 ↗ Nodokļi un taupīšana. Aicina izvairīties no PVN paaugstināšanas, kas, pēc viņa loģikas, bremzē ekonomiku; atstāj to kā galējo līdzekli. Dod priekšroku konkrētu valsts pakalpojumu izmaksu salīdzināšanai un atbrīvoto līdzekļu pārdalei, nevis visu iestāžu vienādai samazināšanai par nosacītiem 5%.

24:00 ↗ Pārvaldības reforma. Aizstāv rezultātos balstītu budžeta plānošanu, izmērāmus ministriju mērķus un pakalpojumu izmaksu pārskatīšanu. Atzīst, ka pārmaiņas notiek lēni un civildienestam un tā regulējumam vajadzīga nopietna atjaunošana.

26:00 ↗ Identitāte un migrācija. Šo kursu dēvē par JV atgriešanos pie centriski labējām saknēm, uzsverot mērenāku toni nekā NA. Piedāvā stingrāk pārbaudīt ārvalstu studentu faktisko studēšanu un valodas zināšanas, taču atzīst izglītības eksporta un kvalificētu studentu no trešām valstīm vērtību.

32:00 ↗ Stambulas konvencija. Apstiprina konvencijas aizstāvēšanu un nodoma no tās atkāpties neesamību. Uzsver policijas darba, krīzes palīdzības un normu praktiskas ieviešanas nozīmi; daļas iepriekšējo saukļu pazušanu no programmas skaidro ar jau pieņemtiem lēmumiem.

36:00 ↗ Zaļais kurss un enerģētika. Viņš neatsakās no klimata mērķiem, bet meklē mērenāku dekarbonizācijas, konkurētspējas un iedzīvotāju pieņemamības līdzsvaru. Atbalsta ražošanas jaudu palielināšanu; mazās modulārās AES uzskata par praktisku perspektīvu, nevis ātru risinājumu, minot, ka piemēroti varianti gaidāmi vēl pēc vairākiem gadiem.

40:00 ↗ Atbildība par Rail Baltica. Uzskata, ka projekta izmaksas vairs netiek kontrolētas, un norāda uz nozares vadības atbildību; aizstāv starptautisku auditu un izmaksu uz vienību salīdzināšanu ar kaimiņvalstīm. Šie skaidrojumi atspoguļo JV nostāju strīdā, nevis juridiskās atbildības pierādītu sadalījumu.

45:00 ↗ Rail Baltica nākotne. Viņš dod priekšroku projekta turpināšanai ar mazākām izmaksām, jo dzelzceļa savienojums ar Eiropu vajadzīgs drošībai. Pabeigšanu līdz 2030. gadam neuzskata par reālu; pēc saskaņošanas ar kaimiņvalstīm un ES pieļauj lētāku konfigurāciju un mazāku ātrumu, piemēram, 180 km/h.

1:09:00 ↗ Koalīcijas partneri. Tieši izslēdz sadarbību ar LPV un Suverēnā vara, saucot tās par populistiskiem spēkiem. Pārējām «valstiskajām» partijām sarkanās līnijas nenosaka; pieļauj arī JV darbu opozīcijā, ja tāds būs vēlēšanu rezultāts.

Pilnībā izlasīti sākotnējie YouTube automātiskie subtitri latviešu valodā no sarunas sākuma līdz beigām. Formulējumi krievu valodā ir atbilžu pārstāsts, nevis citāti. Vārdi un skaitļi salīdzināti ar kontekstu; sarunas dalībnieka vērtējumi netiek pasniegti kā neatkarīga pārbaude. Laika kodi norāda tematiskā fragmenta sākumu.

TV24 · Cīņa par Latviju

TV24 priekšvēlēšanu debates — 6. septembrī2026. gada 6. septembris · 86 min 01 sEvika Siliņa: Latgale, nodokļi un kontrole, MI skolā, enerģētika, Saeimas audits.

1. daļa ↗ · 2. daļa ↗ · 3. daļa ↗ · 4. daļa ↗

Evika Siliņa Jaunā Vienotība

1. daļa · 18:13 ↗ Latgale. Atbalsta ES līdzekļu piesaisti, speciālās ekonomiskās zonas un esošos uzņēmumus. Tūrisma atjaunošanu saista arī ar gaisa satiksmi un airBaltic saglabāšanu.

2. daļa · 08:04 ↗ Nodokļi un kontrole. Atbalsta elektroniskos rēķinus, vienkāršu 10% režīmu nelieliem papildu ienākumiem un 1000 eiro neapliekamo minimumu. Atsevišķi rosina pastiprināt pārbaudes uzņēmumiem, kas turpina tirdzniecību ar Krieviju un Baltkrieviju.

3. daļa · 05:20 ↗ MI skolā. Rosina mācīt pedagogiem strādāt ar mākslīgo intelektu un mainīt uzdevumus tā, lai tiktu pārbaudītas patstāvīgi iegūtas zināšanas; ChatGPT aizliegumu uzskata par nepiemērotu atbildi jaunajai realitātei.

3. daļa · 17:37 ↗ Enerģētika. Atbalsta mērenāku zaļās pārejas tempu un pašu vēja un saules enerģijas ražošanu; palīdzību pirmām kārtām ģimenēm ar bērniem un maznodrošinātajiem, uzsvaru liekot uz ieguldījumiem izdevumu samazināšanā.

4. daļa · 12:11 ↗ Saeimas audits. Atbalsta priekšlikumu piešķirt Valsts kontrolei tiesības auditēt Saeimas budžetu.

Visām četrām raidījuma daļām sagatavotas pilnas audio transkripcijas. Izvēlēto atbilžu attiecināšana balstīta uz vadītāja nosaukto partiju un izteikumu secību; automātiska runātāju nodalīšana nav izmantota. Atpazītajos vārdos un skaitliskajās vērtībās var būt kļūdas.

LSM · Politiķu ātrais tests

Vai sievietes jāiesauc valsts aizsardzības dienestā?2026. gada 8. septembris · 3:49Arvils Ašeradens: Vai sievietes jāiesauc valsts aizsardzības dienestā?.

Pilns ieraksts ↗

Arvils Ašeradens Jaunā Vienotība

02:08 ↗ Vai sievietes jāiesauc valsts aizsardzības dienestā?. Drošības situācijas dēļ viņš pieļauj pakāpenisku virzību uz sieviešu obligātu iesaukšanu; pašlaik dod priekšroku brīvprātībai un iepriekšējai fiziskajai sagatavošanai skolā.

Pilna audio transkripcija latviešu valodā; vārdi pārbaudīti pēc video titriem, nozīmīgās kartītes — pēc kadriem. Teksts krievu valodā ir pārstāsts, nevis citāti. Laika kodi attiecas uz atbildes sākumu pilnajā LSM ierakstā; atskaņotājs negarantē automātisku pārtīšanu.

Vai demokrātija ir labākā pārvaldes forma Latvijai?2026. gada 11. septembris · 4:32Arvils Ašeradens: Vai demokrātija ir labākā pārvaldes forma Latvijai?

Pilns ieraksts ↗

Arvils Ašeradens Jaunā Vienotība

02:24 ↗ Vai demokrātija ir labākā pārvaldes forma Latvijai?. Par demokrātiju kā Satversmē nostiprinātu valsts iekārtas formu un labāko no zināmajiem variantiem.

Pilna audio transkripcija latviešu valodā; vārdi pārbaudīti pēc video titriem, nozīmīgās kartītes — pēc kadriem. Teksts krievu valodā ir pārstāsts, nevis citāti. Laika kodi attiecas uz atbildes sākumu pilnajā LSM ierakstā; atskaņotājs negarantē automātisku pārtīšanu.

Vai Latvijai jāizstājas no Stambulas konvencijas?2026. gada 15. septembris · 5:52Arvils Ašeradens: Vai Latvijai jāizstājas no Stambulas konvencijas?

Pilns ieraksts ↗

Arvils Ašeradens Jaunā Vienotība

02:59 ↗ Vai Latvijai jāizstājas no Stambulas konvencijas? Par saglabāšanu: jautājumu aplūko kā cilvēktiesību aizsardzību un vienotību ar Eiropas partneriem drošības apdraudējumu apstākļos.

Pilna audio transkripcija latviešu valodā; vārdi pārbaudīti pēc video titriem, nozīmīgās kartītes — pēc kadriem. Teksts krievu valodā ir pārstāsts, nevis citāti. Laika kodi attiecas uz atbildes sākumu pilnajā LSM ierakstā; atskaņotājs negarantē automātisku pārtīšanu.

Vai Latvijā būtu jāatzīst viendzimuma laulības?2026. gada 18. septembris · 5:03Arvils Ašeradens: Viendzimuma laulību atzīšana.

Pilns ieraksts ↗

Arvils Ašeradens Jaunā Vienotība

02:38 ↗ Viendzimuma laulību atzīšana. Atbalsta atzīšanu; uzsver nepieciešamību sarunāties ar konservatīvo sabiedrību un ilgtermiņā meklēt ceļu uz pārmaiņām. Iebilst pret naida vairošanu un vainīgo grupu meklēšanu; konkrētu reformas termiņu nenosauc.

Pilns audio transkripts latviešu valodā; dalībnieki pārbaudīti pēc vārdu titriem, atbilžu kartītes — pēc ieraksta kadriem. Teksts ir atbilžu atstāsts, nevis burtiski citāti. Datums attiecas uz LSM publikāciju; ieraksta datums nav noskaidrots. Laika atzīmes ir aptuvenas, LSM atskaņotājs negarantē automātisku pārtīšanu.

Kas notiek Latvijā?

Izglītība, slimnīcas un Krievijas graudu tranzīts2026. gada 9. septembris · 81 min 30 sEdmunds Jurēvics: mācību gada noteikumi, minimālās prasības eksāmenos, slimnīcas un budžets, tranzīta aizliegums, līdz vēlēšanām.

Pilns ieraksts ↗

Edmunds Jurēvics Jaunā Vienotība

05:50 ↗ Mācību gada noteikumi. Atbalsta dabaszinātņu eksāmenu, bet no nākamā mācību gada. Uzstāj, ka noteikumus nedrīkst mainīt pēc 1. septembra; raidījumā prasa, lai valdības protokolā šī vienošanās būtu atspoguļota pareizi.

19:00 ↗ Minimālās prasības eksāmenos. Neatbalsta minimālā rezultāta prasības atcelšanu latviešu valodas eksāmenā, saistot to ar pāreju uz vienotu skolu. Iestājas arī pret minimālās prasības atcelšanu matemātikā.

25:00 ↗ Slimnīcas un budžets. Atbalsta pakāpenisku tīkla reformu četru gadu laikā kopā ar budžeta nodrošinājumu. Atzīst vajadzību pēc papildu līdzekļiem reģionālajām slimnīcām un finanšu bažu pamatotību; reformas atcelšanas vietā piedāvā parlamenta aicinājumu nodrošināt tās finansējumu.

55:00 ↗ Tranzīta aizliegums. Paaugstināto infrastruktūras tarifu viņš uzskata par pagaidu pasākumu, pēc kura jāseko Krievijas graudu tranzīta aizliegumam. Viņš ir gatavs atbalstīt attiecīgu Progresīvie priekšlikumu; dod priekšroku saskaņošanai Baltijas līmenī, taču neizslēdz Latvijas lēmumu bez kopīgas vienošanās.

1:19:00 ↗ Pirms vēlēšanām. Vēlas panākt kriminālatbildību par būvniecības karteļiem un budžeta scenāriju publiskošanu pirms vēlēšanām. Iestājas pret „zelta vīzu” popularizēšanu.

Pilnībā izlasīts latviešu valodā automātiski veidotais transkripts no 00:00 līdz 81:30. Runātāju noteikšana pārbaudīta pēc vadītāja uzrunām, viesu pieteikšanas un oficiālā apraksta nodaļām. Pārstāsts nav citāts vārds vārdā; apgalvojumi par vēsturiskiem faktiem un nākotnes lēmumi nodalīti no apstiprinātas rīcības. Neskaidri pārtraukumi netiek piedēvēti partijām.

Andra Kulberga valdības 100 dienas2026. gada 2. septembris · 84:13Arvils Ašeradens — JV: drošība, budžets un pagaidu valdība, migrācija, skolu reformas, sarunas par ES budžetu.

Pilns ieraksts ↗

Arvils Ašeradens — JV Jaunā Vienotība

05:26 ↗ Drošība. Pozitīvi vērtē pretgaisa aizsardzības stiprināšanu, darbu pēc NATO samita un gatavošanos sarunām par nākamo ES fondu periodu.

31:37 ↗ Budžets un pagaidu kabinets. Viņš kabinetu sauc par vēlēšanu laika valdību un ilgtermiņa lēmumu sagatavošanu uzskata par nepietiekamu. Uzstāj uz četru gadu budžeta un ekonomikas izaugsmes sagatavošanu; gatavu jaunu samazinājumu sarakstu šajā sarunā nesniedz.

44:00 ↗ Migrācija. Atgādina, ka jau pieņemti grozījumi imigrācijas tiesību aktos ar stingrāku ieceļošanas, nodarbināšanas un ārvalstu studentu kontroli. Piedāvā papildu pasākumus saskaņot pie kopīga galda un neradīt iespaidu, ka viss darbs tiek bloķēts.

56:00 ↗ Skolu reformas. Kritizē steigu mainīt noteikumus līdz mācību gada sākumam. Uzskata izglītību par lielu sistēmu, kas jāmaina pakāpeniski, sagatavojoties un meklējot kompromisus.

1:18:00 ↗ Sarunas par ES budžetu. Piedāvā atbrīvot premjeres laiku no kārtējiem jautājumiem, lai veidotu koalīcijas ar citām ES valstīm, tostarp austrumu flanga un kohēzijas līdzekļu saņēmējām. To uzskata par steidzamāku praktisku uzdevumu nekā jauna kopēja stratēģija līdz 2050. gadam.

Latviešu transkripts pilnībā izlasīts no sākuma līdz beigām. Dalībnieki pārbaudīti pēc LTV apraksta; aprakstā norādītie laika kodi izmantoti galvenajām tēmām, pārējie noapaļoti līdz minūtei. Politiķu skaitliskie apgalvojumi atstāstīti kā viņu teiktais, nevis neatkarīga audita secinājumi.

airBaltic: restrukturizācija ASV un valsts loma2026. gada 16. septembris · 84 min 39 sRihards Kozlovskis aizstāv izvēlēto airBaltic pārstrukturēšanas ceļu. Uzņēmuma vadība, arodbiedrība, jurists un finanšu eksperti apspriež kreditorus, flotes un darbinieku skaita samazināšanu, valsts turpmāko daļu un investora meklēšanu.

Pilns ieraksts ↗

Rihards Kozlovskis Jaunā Vienotība

07:30 ↗ Valdības lēmums. Nošķir restrukturizācijas virziena apstiprināšanu no konkrētu finanšu darījumu noslēgšanas. Iepriekšējas informācijas ierobežotu izpaušanu skaidro ar komercprocesu; vadītājs apšauba agrāko publisko formulējumu skaidrību.

39:30 ↗ Garantijas un agrākās saistības. Norāda, ka valsts izvēlētajā procesā nesniedz jaunas garantijas; iepriekšējo parādu valsts iestādēm apspriešana tomēr paliek atsevišķs jautājums.

46:30 ↗ Valsts līdzdalības mērķis. Viņš aviokompānijas darbības turpināšanu un tās nozīmi ekonomikā vērtē augstāk par šauro uzdevumu atgūt līdzekļus akcionāram. Atkārtoti jautāts par valsts nostāju attiecībā uz atsevišķu prasījumu kapitalizāciju, konkrētu kopīgu risinājumu nenosauc.

58:00 ↗ Investoru meklēšana. Atsaucas uz uzņēmuma konsultantu darbu un atbalsta investoru piesaisti arī ar politisko kontaktu palīdzību. Neizziņo ne obligātu jaunu valsts ieguldījumu, ne jau saskaņotu akciju paketes cenu.

1:21:30 ↗ Scenārija izvēle. Restrukturizāciju sauc par labāko pieejamo variantu un stāsta par darbu ar Baltijas kolēģiem. Bāzes saglabāšana Rīgā un ekonomiskais ieguvums paliek mērķis, nevis garantēts procedūras rezultāts.

Pilnībā izlasīti automātiskie subtitri latviešu valodā. Laika kodi ir aptuveni. Neskaidri pārtraukumi nav piedēvēti dalībniekiem; uzņēmuma pārstāvju, ekspertu un vadītāja teiktais nošķirts no partiju nostājām. Dalībnieku apgalvojumi un aprēķini nav neatkarīgi pārbaudīti fakti.

airBaltic: sešu partiju strīds par jaunu naudu un valsts kontroli2026. gada 19. augusts · 83 min 27 sRihards Kozlovskis: Valsts intereses, Savienojamība, Turpmākie lēmumi, Finansējums.

Pilns ieraksts ↗

Rihards Kozlovskis Jaunā Vienotība

15:00 ↗ Valsts intereses. Par pārstrukturēšanu ar privāto kapitālu, saglabājot uzņēmuma nozīmi ekonomikā un bāzi Rīgā.

44:30 ↗ Savienojamība. Uzstāj uz ekonomiski pamatotiem maršrutiem caur Rīgu, nevis jebkura reisa saglabāšanu neatkarīgi no zaudējumiem.

57:00 ↗ Turpmākie lēmumi. Jautājumu par akcionāra gaidu un kapitāla maiņu attiecina uz nākamo sarunu posmu ar investoriem; gatavu jauno akcionāru sastāvu nepaziņo.

1:05:00 ↗ Finansējums. Pamato valsts līdzdalību ar privātajiem investoriem salīdzināmos apstākļos; uzsver, ka nepieciešams atsevišķs lēmums un parlamentārā kontrole.

Pilnībā izlasīti automātiskie subtitri latviešu valodā. Laika kodi ir aptuveni. Neskaidri pārtraukumi nav piedēvēti dalībniekiem; uzņēmuma pārstāvju, ekspertu un vadītāja teiktais nošķirts no partiju nostājām. Dalībnieku apgalvojumi un aprēķini nav neatkarīgi pārbaudīti fakti.

LTV · priekšvēlēšanu diskusijas

Debates Liepājā: investīcijas, mājokļi, medicīna un budžets2026. gada 17. septembris · 154 min 4 sInga Bērziņa: Nodokļi, Pašvaldības, Mājokļi, Medicīna, Budžets.

Pilns ieraksts ↗

Inga Bērziņa Jaunā Vienotība

42:00 ↗ Nodokļi. Par nodokļu noteikumu maiņu ne biežāk kā reizi sasaukumā un prognozējamību investoriem.

56:05 ↗ Pašvaldības. Par vietējās varas patstāvību, ievērojot likumu; pieļauj iejaukšanos nelikumības un drošības apdraudējumu gadījumā.

1:12:00 ↗ Mājokļi. Ierosina atvieglotus kredītus jaunajiem speciālistiem, īpaši tiem, kuri atgriežas reģionos.

1:30:30 ↗ Medicīna. Par finansējuma palielināšanu līdz 6 % no IKP; vienoto pieraksta portālu min arī kā veidu, kā mazināt rindas, kurās cilvēki pierakstās vairākkārt.

2:02:30 ↗ Budžets. Atzīst JV atbildību par iepriekšējiem lēmumiem; piedāvā mazināt pārmērīgas normas un panākt finansējumu no nākamā ES daudzgadu budžeta.

Izlasīts pilns transkripts no 00:00 līdz 154:04. Kandidātu daļa beidzas ap 131:30; tai sekojošais atsevišķais ekspertu komentārs nav iekļauts partiju nostājās. Runātāju noteikšana balstās uz pieteikšanu, vadītāja uzrunām un izziņoto atbilžu secību. Neskaidri pārtraukumi un neizrunātās kartītes ir izslēgtas. Raidījums pārraidīts 17. septembrī, augšupielādēts 18. septembrī.

Partija fokusā

2026. gada 14. septembris

Dalībnieki: Evika Siliņa, Edmunds Jurēvics, Baiba Braže, Rihards Kozlovskis, Inga Bērziņa

13:30 ↗ Par premjerministra kandidātu nosaukts Arvils Ašeradens, uzsverot viņa pieredzi finanšu jomā. Pašā Kurzemes raidījumā piedalās Inga Bērziņa, lai gan video aprakstā iepriekš bija norādīts Ašeradens.

26:00 ↗ Jurēvics un Siliņa skaidri izslēdz sadarbību ar LPV, SV un „Stabilitātei!”. Tas ir JV atteikums piedalīties šādā koalīcijā, nevis tiesības aizliegt citiem to izveidot bez JV.

29:00 ↗ Braže: valsts kā pirmais aizsardzības produkcijas pasūtītājs, pēc tam eksports un ES/NATO programmas. Militārā palīdzība Ukrainai 0,25% apmērā no IKP tiek apspriesta atsevišķi no humānās palīdzības un apmācībām.

36:00 ↗ Kozlovskis: turpināt civilās aizsardzības centru attīstību Latgalē, risināt personāla jautājumu. Materiālajām rezervēm — viena plānošanas, iepirkumu un loģistikas organizācija sadrumstalotu iestāžu vietā.

42:30 ↗ Skolotāju alga — par 20% lielāka nekā vidējā, prognozējams finansēšanas modelis. Bērziņa atbalsta vidusskolu koncentrēšanu centros, saglabājot pamatizglītību tuvāk mājām un pāreju uz latviešu valodu.

48:30 ↗ Siliņa: mērķim veselības aprūpei atvēlēt 6% no IKP vajadzīgi darbinieki, vienota pieraksta sistēma un ģimenes ārstu prakšu stiprināšana. Piedāvā patstāvīgu veselības apdrošināšanas fondu ar daudzgadu plānošanu.

53:30 ↗ Finansējuma avoti — ekonomikas izaugsme, ES daudzgadu budžets un valsts pārvaldes modernizācija. Mērķis pētniecībai atvēlēt 3% no IKP ietver gan valsts, gan privāto finansējumu — katru 1,5% apmērā, nevis 3% valsts izdevumu.

Dalība kopīgās diskusijās

Krustpunktā · premjera amata kandidāti2026. gada 14. septembris · 52:51 · dalībnieki: 3Budžets, ražošana, aizsardzība, austrumu tirdzniecība un Rail Baltica

Pilns raidījums ↗

Arvils Ašeradens Jaunā Vienotība / JV

11:00 ↗ Aizsardzību finansēt no izaugsmes un aizņēmumiem, saglabājot veselības aprūpi un izglītību. Likt uzsvaru uz eksportu, produktivitāti, investīcijām un enerģētikas jaudām.

32:30 ↗ Par obligāto dienestu un drošību ar NATO un Eiropas partneru atbalstu.

44:30 ↗ Pakāpeniski izbeigt tirdzniecību ar Krieviju un Baltkrieviju, koordinēt tranzīta ierobežojumus ar ES un palīdzēt uzņēmumiem pārorientēties.

50:00 ↗ Turpināt Rail Baltica, pārskatot pārmērīgo mērogu un saskaņojot finansējumu ar kaimiņvalstīm un ES.

LTV · debates Rīgā2026. gada 10. septembris · 2:21:40 · dalībnieki: 10Desmit dalībnieki: valsts aparāts, slimnīcas, vēja turbīnas, kultūra un imigrācija

Pilns raidījums ↗

Baiba Braže Jaunā Vienotība / JV

26:00 ↗ Digitalizācija pēc datu vienreizējas iesniegšanas principa, profesionāls valsts dienests un kadru rotācija.

53:30 ↗ Jaunas Rīgas slimnīcas vietā izmantot Pierīgas kapacitāti.

1:08:30 ↗ Atbalsta energoapgādes dažādošanu, taču ņem vērā vietējos iebildumus pret konkrēto vēja parka projektu.

1:42:00 ↗ Par izglītības eksportu ar vīzu kontroli un latviešu valodas apguvi. Pret uzturēšanās atļaujām par nekustamā īpašuma iegādi.

LTV · debates Daugavpilī27. augusts · augšupielādēts 2026. gada 28. augustā · 2:23:15 · dalībnieki: 10Latgales drošība, medicīna, ģimenes, konvencija un latgaliešu valoda

Pilns raidījums ↗

Rihards Kozlovskis JV

25:00 ↗ Sakaru operatoru rezerves elektroapgādes koordinēšana.

44:30 ↗ Robežas tehniskais aprīkojums un robežsargu piesaiste.

54:30 ↗ Vērtēt slimnīcas reālās iespējas sniegt kvalitatīvu palīdzību.

1:17:30 ↗ Par konvencijas saglabāšanu.

1:25:00 ↗ Drošība, darbs un pieejami pakalpojumi kā pamats ģimeņu dzīvei reģionā.

LTV · debates Jelgavā3. septembris · augšupielādēts 2026. gada 4. septembrī · 2:23:00 · dalībnieki: 10Zaļā politika, lauku skolas, pensiju uzkrājumi un ģimenes ārsti

Pilns raidījums ↗

Edmunds Jurēvics JV

10:00 ↗ Obligāta vispārējā vidējā vai profesionālā izglītība.

24:00 ↗ Par klimata mērķiem, dzelzceļa mobilitāti un atjaunīgo enerģiju.

1:12:00 ↗ Skolas vērtēt pēc kvalitātes un spēkā esošajiem noteikumiem, iesaistot pašvaldību; bez beznosacījuma garantijas tās saglabāt.

1:22:30 ↗ Pensiju piemaksas par stāžu un indeksācija.

1:44:00 ↗ Pret otrā līmeņa pensijas priekšlaicīgu izmantošanu nākotnes pensionāru nabadzības riska dēļ.

1:55:30 ↗ Kopīga valsts un pašvaldību programma mājokļiem un stipendijām mediķiem.

Kas notiek Latvijā? · septiņu partiju diskusija2026. gada 12. augusts · 1:25:04 · septiņi dalībniekiSeptiņas partijas atbild uz vienādiem jautājumiem par drošību, ekonomiku, migrāciju, medicīnu, nabadzību, valodu un nākamajiem partneriem. Īso atbilžu formāts labi parāda prioritāšu atšķirības, taču daudzi solījumi paliek bez aprēķina.

Pilns ieraksts REplay ↗

Pilna audio transkripta analīze. Vārdi ir salīdzināti ar dalībnieku sarakstu; zemāk norādītā runātāju piederība atjaunota pēc vadītāja uzrunām un atbilžu secības, nevis automātiskas balsu nošķiršanas. Neskaidri pārtraukumi nav piedēvēti dalībniekiem. Šī nav pārbaudīta stenogramma vārds vārdā. Laika atzīmes ir aptuvenas; REplay ieraksts atveras pilnā apjomā, un vajadzīgais laiks jāizvēlas atskaņotājā.

Arvils Ašeradens JV

06:00 · Drošība. Uzskata par nepieciešamu Latvijas dalību mainīgajā Eiropas drošības sistēmā, militāro un civilo aizsardzību un aizsardzības rūpniecību.

15:30 · Ekonomika. Produktivitāti saista ar investīcijām, izceļot enerģētiku, aizsardzību un mākslīgo intelektu. Atbalsta tirgū orientētu valsts uzņēmumu izņemšanu no ministriju tiešās pārvaldības un iespējamu biržas kapitāla piesaisti daļai no tiem.

27:00 · Augstākā izglītība. Par pietiekamu finansējumu, iespēju pētniekiem gūt atdevi no izstrādņu komercializācijas un studiju kreditēšanas pārskatīšanu, ietverot arī dzīvošanas izdevumus.

39:30 · Budžets. Viņš 55% no IKP nosauc par parāda augšējo orientieri, saistot to ar tirgu uzticību. Viņš paļaujas uz izaugsmes paātrināšanos; ja tā nenotiks, atzīst grūtu lēmumu nepieciešamību, cenšoties izvairīties no nodokļu celšanas. IKP pieaugums pats par sevi negarantē parāda samazināšanos: tas atkarīgs arī no deficīta.

49:00 · Medicīna. Skaidro finansējuma rādītāju atšķirības atkarībā no tā, kuri publiskie izdevumi tiek ieskaitīti. Apspriež pakāpenisku palielinājumu un apdrošināšanas modeli, strīdas ar Pro par iemesliem, kāpēc iepriekšējā valdībā netika panākta vienošanās. Precīzās summas ASR ir neviennozīmīgas un šeit netiek atkārtotas.

56:00 · Ienākumi un valoda. Piedāvā minimālo algu 50% apmērā no vidējās algas un neapliekamo minimumu 80% apmērā no minimālās algas, apspriež pensiju piemaksas par stāžu. Valodas jautājumā — skolu pārejas kvalitāte un to cilvēku apmācība, kuri latviešu valodu pārvalda nepietiekami.

74:00 · Sistēma un partneri. Nesaskata vajadzību mainīt parlamenta vēlēšanu sistēmu; par galveno uzskata publiskā sektora modernizāciju. Par tuvākajiem partneriem sauc raidījuma datumā valdošo koalīciju, tās nākotni atstājot atkarīgu no balsojuma rezultātiem.

04 / Reitings

Reitinga dinamika

Jaunākais mērījums · 2026. gada augusts

Notiek datu ielāde…

Dati un avoti tabulā

Procenti no visiem aptaujātajiem balsstiesīgajiem. 5% punktētā līnija ir orientieris, taču vēlēšanu slieksnim ir cita aprēķina bāze. Uz ass ir LSM publicētie periodi ar vienādām atstarpēm starp novērojumiem; iztrūkumi nav aizpildīti. Agrīnie punkti var attiekties uz apvienības iepriekšējo sastāvu.

LSM kartīte un rinda ↗ · Metodika un visu partiju salīdzinājums →

05 / Partneri

Potenciālie partneri un ierobežojumi

Siliņa un Jurēvics 14. septembrī izslēdz LPV, SV un “Stabilitātei!”. Tas būtiski sašaurina iespējamās valdības sastāvu ar JV.

26:00 ↗

Visi scenāriji un aprēķinu metodika →