Saeimas vēlēšanu ceļvedis

Ko piedāvā
Latvijas partijas

Programmas saprotamā izklāstā: ekonomika, sociālā politika, drošība, valoda un infrastruktūra. Salīdziniet nostājas un pārejiet pie pirmavotiem.

14 kandidātu saraksti14 programmas · 22 interviju raidījumi · 14 diskusijas · 4 īsās aptaujasAtjaunināts 2026. gada 20. septembrī

01 / Programmas

Visas partijas vienuviet

Partijas sakārtotas pēc vēlēšanu sarakstu numuriem. Apskatiet īso pārskatu vai detalizēto programmu; izvēlieties vairākas partijas salīdzināšanai līdzās.

Parādīti 14 no 14

Ja konkrēts solījums programmā nav atrasts, tas nenozīmē ne attiecīgā pasākuma atbalstu, ne aizliegumu. Formulējumi ir saīsināti; precīzus nosacījumus skatiet oriģinālā.

Suverēnā vara / Apvienība Jaunlatvieši

Sociālais atbalsts, nodokļu samazināšana, konservatīva ģimenes politika.

Ekonomika un nodokļi

Piedāvā 5 % PVN pārtikai, sabiedriskās ēdināšanas un viesnīcu pakalpojumiem, mājokļa nodokļa atcelšanu un piecu gadu moratoriju nodokļu paaugstināšanai.

Sociālā politika

Minimālā pensija — puse no minimālās algas; pabalsts par katru bērnu — ceturtā daļa. Atļaut izņemt otrā pensiju līmeņa uzkrājumu.

Ārpolitika un drošība

Iestājas par konfliktu atrisināšanu diplomātiskā ceļā, atteikšanos no to finansēšanas un obligātā iesaukuma; aizsardzības budžeta pārdali par labu iekšējai drošībai un medicīnai.

Valoda un sabiedrība

Mācības mazākumtautību valodās privātskolās, krievu valoda kā izvēles priekšmets, 5 % PVN drukātajiem izdevumiem visās valodās.

Enerģētika un infrastruktūra

Iesaldēt Rail Baltica un pārtraukt airBaltic finansēšanu. Neatbalstīt jaunus vēja parkus, ierobežot saules parkus lauksaimniecības zemēs; saglabāt prasības mežu izciršanai.

Medicīna

Saglabāt slimnīcu tīklu, samazināt rindas un pacientu līdzmaksājumus, paplašināt zāļu pilnu kompensāciju atbilstoši indikācijām. Atcelt maksu par farmaceita pakalpojumu un ieviest zāļu cenu ierobežojumus.

Izglītība

Atteikties no Skola2030, atcelt mājmācības un tālmācības ierobežojumus, nodrošināt mācību grāmatas. Atļaut atkārtoti kārtot vismaz vienu pārbaudes darbu katrā mācību priekšmetā semestrī.

Ģimene un bērni

Pabalsts par katru bērnu — ceturtā daļa minimālās algas; atbalsts vecākam, kurš paliek mājās, līdz bērna trīs gadu vecumam. Vientuļam vecākam — dubults atvieglojums par apgādājamo.

Mājoklis

Atcelt nekustamā īpašuma nodokli mājokļiem; noteikt PVN 12% daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanai.

Valsts pārvalde

Tautas vēlēts prezidents, jaukta vēlēšanu sistēma un 50 deputāti. Referenduma ierosināšanai — 5% iepriekšējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju paraksti.

Plašāk par partiju →CVK programma ↗

Mēs mainām noteikumus

Deregulācija, decentralizācija un vēlēšanu sistēmas maiņa.

Ekonomika un nodokļi

Rosina 10% režīmu mikrouzņēmumiem ar apgrozījumu līdz €50 000 gadā, vienotu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi un nodokļa atcelšanu vienīgajam mājoklim.

Sociālā politika

Palielināt atvieglojumu par bērnu līdz 500 eiro mēnesī; apmaksāt ārstēšanu privātā klīnikā pēc valsts tarifa, ja valsts sistēma nenodrošina savlaicīgu palīdzību.

Ārpolitika un drošība

Stiprināt saites ar ASV, Baltijas valstīm, Somiju, Poliju, Ukrainu un Lielbritāniju. Krasi ierobežot imigrāciju no trešām valstīm.

Valoda un sabiedrība

Uzsvars uz latviešu nācijas un valodas saglabāšanu, skolu autonomiju un vārda brīvību. Programmā nav atsevišķas garantijas krievu valodas lietojuma paplašināšanai.

Enerģētika un infrastruktūra

Vietējie ceļi un dzelzceļš ir svarīgāki par Rail Baltica. Gāze kā pārejas resurss, mazo kodolreaktoru izpēte; apgrūtinošo zaļā kursa prasību pārskatīšana.

Medicīna

Vienota rinda un nosūtījumu prioritāte pēc medicīniskām indikācijām. Ja medicīniski pamatotais gaidīšanas termiņš pārsniegts, valsts apmaksā ārstēšanu privātā klīnikā pēc noteiktā tarifa.

Izglītība

Piešķirt skolām autonomiju, samazināt atskaišu apjomu un ministrijas administratīvo lomu. Atteikties no centralizētajiem eksāmeniem, to vietā vērtējot visu mācību procesu.

Ģimene un bērni

Palielināt nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošu bērnu līdz 500 eiro mēnesī.

Mājoklis

Atcelt nodokli vienīgajam mājoklim un noteikt 0% PVN pirmā mājokļa iegādei jaunceltnē.

Valsts pārvalde

Ieviest vienas nododamas balss sistēmu: vēlētājs sarindo dažādu partiju kandidātus un neatkarīgos kandidātus. Partiju 5% barjeras vietā — individuāla kvota, apgabali ar 5–7 deputātiem.

Plašāk par partiju →CVK programma ↗

Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs

Sociālās garantijas, progresīvi nodokļi un mazākumtautību izglītība.

Ekonomika un nodokļi

Pārcelt nodokļu slogu no zemiem un vidējiem ienākumiem uz augstiem; ieviest nodokļus bagātībai, luksusa precēm un neizmantotam nekustamajam īpašumam. Izveidot valsts attīstības banku.

Sociālā politika

Minimālās sociālās garantijas virs nabadzības riska sliekšņa; biežāka indeksācija augstas inflācijas apstākļos, 5% PVN svarīgākajām zālēm.

Ārpolitika un drošība

Nosoda Krievijas agresiju pret Ukrainu; atbalsta aizsardzību NATO ietvaros. Rosina izmantot diplomātiju taisnīga miera panākšanai ar Ukrainas suverenitātes un teritoriālās nedalāmības garantijām.

Valoda un sabiedrība

Likums par mazākumtautību izglītības iestādēm ar mācībām to valodās un pilnvērtīgu latviešu valodas apguvi. Bezmaksas latviešu valodas kursi naturalizācijai.

Enerģētika un infrastruktūra

Zaļajai pārejai jāsamazina rēķini un jāatbalsta vietējā ražošana. Attīstības banka — energoefektivitātei, mājokļiem, zaļajai rūpniecībai un reģionālajai infrastruktūrai.

Medicīna

PVN 5% apmērā svarīgākajām zālēm, centralizēti iepirkumi, cenu kontrole un valsts aptieku pilotprojekts. Vienota rindu sistēma, atbalsts reģionālajām slimnīcām un mediķu algu palielināšanas grafiks četriem gadiem.

Izglītība

Pieņemt Mazākumtautību izglītības iestāžu likumu: mācības šo tautību valodās, pilnvērtīgi apgūstot latviešu valodu.

Ģimene un bērni

Bērna piedzimšanas pabalsts — 1000 eiro; pabalstu par otro bērnu palielināt pieckārtīgi salīdzinājumā ar pašreizējo apmēru. Bezmaksas ēdināšana līdz 9. klasei un pieejamas silītes bērniem līdz triju gadu vecumam.

Mājoklis

Valsts pieejamu īres un sociālo mājokļu fonds: rekonstrukcija un būvniecība Rīgā un reģionos, māju siltināšana.

Valsts pārvalde

Vairākuma vēlēšanas ar deputātu atsaukšanu, tiešas prezidenta vēlēšanas, referendumu atvieglošana un drošas elektroniskās balsošanas pilotprojekts.

Plašāk par partiju →CVK programma ↗

Zaļo un Zemnieku savienība

Reģioni, lauksaimniecība, ienākumu pieaugums un pieejama medicīna.

Ekonomika un nodokļi

Mērķi: vidējā alga €2500, minimālā — €1250; PVN 5% pirmās nepieciešamības precēm, 12% sabiedriskajai ēdināšanai, nodokļa atcelšana pamatmājoklim.

Sociālā politika

Vidējās pensijas mērķis — 1000 €; bāzes pensija un pabalstu pielāgošana inflācijai. Veselības aprūpes izdevumi — līdz 6 % no IKP, zāļu kompensācijas paplašināšana.

Ārpolitika un drošība

Dalības stiprināšana ES un NATO, atbalsts Ukrainai. Aizsardzības izdevumi virs 5% no IKP un vietējās militārās rūpniecības attīstība.

Valoda un sabiedrība

Atbalsts latviešu valodas lomai ikdienas dzīvē un reģionu kultūrai. Atsevišķa solījuma paplašināt krievu valodas lietojumu programmā nav.

Enerģētika un infrastruktūra

Zaļais kurss ar aizsardzību pret nesamērīgām izmaksām. Debatēs Valainis prasa samazināt Rail Baltica izmaksas un palielināt ES līdzekļu daļu, pieļaujot nepabeigšanas risku.

Medicīna

Katru gadu palielināt finansējumu, līdz tas sasniedz 6 % no IKP; attīstīt profilaksi, onkoloģiju, reto slimību ārstēšanu un rehabilitāciju, kā arī kopīgus starptautiskus zāļu iepirkumus.

Izglītība

Stabilizēt skolu politiku: pabeigt un izvērtēt reformas, nodrošināt materiālus un skolotājus lauku apvidos. Pakāpeniski līdz 9. klasei skolu ēdināšanu apmaksāt no valsts budžeta.

Ģimene un bērni

Bērna piedzimšanas pabalsts €2000. Strādājošam vecākam izmaksāt 100% no aprēķinātā vecāku pabalsta — runa ir par pabalstu, nevis pilnu algu.

Mājoklis

Uzlabot mājokļu pieejamību un palīdzēt ar hipotekāro kredītu slogu, īpaši ģimenēm ar bērniem; atcelt nodokli galvenajam mājoklim.

Valsts pārvalde

Paplašināt pašvaldību finansiālo patstāvību; attīstīt ceļus, tiltus, transportu un lidostas, atjaunot Ceļu fondu un pārskatīt teritoriālās reformas kritērijus.

Plašāk par partiju →CVK programma ↗

Nacionālā apvienība

Latviešu valoda, nacionālā identitāte, ģimenes un drošība.

Ekonomika un nodokļi

Prognozējami nodokļi, atvieglots režīms mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, atbalsts eksportētājiem un valsts funkciju dublēšanās mazināšana.

Sociālā politika

Atbalsts ģimenēm ar bērniem un emigrantu atgriešanai; otrā pensiju līmeņa automātiska mantošana, stimuli trešajam līmenim.

Ārpolitika un drošība

Aizsardzībai vairāk nekā 5% no IKP. Atbalsts Ukrainai līdz uzvarai un tās uzņemšanai ES un NATO; ekonomisko saišu saraušana ar Krieviju un Baltkrieviju.

Valoda un sabiedrība

Latviešu valoda valsts iestāžu darbinieku savstarpējā saziņā; Valsts valodas centra stiprināšana. Valsts atbalsts plašsaziņas līdzekļiem, kas saturu veido tikai latviešu valodā.

Enerģētika un infrastruktūra

Debatēs Indriksone iestājas par Rail Baltica pabeigšanu, pārskatot dārgos risinājumus un piesaistot papildu ES finansējumu.

Medicīna

Mazināt rindas, apvienojot publisko un privāto finansējumu; attīstīt ģimenes ārstu tīklu, integrētu aprūpi un attālinātas konsultācijas novados.

Izglītība

Obligāti finanšu pratības un uzņēmējdarbības pamati vidusskolā; plašāka Latvijas vēstures, pilsoniskās audzināšanas un ģimenes vērtību apguve.

Ģimene un bērni

Bērna kopšanas pabalstu palielināt līdz 600 € un ik gadu indeksēt; nodrošināt, lai ģimenes ienākumi bērna pirmajos 18 dzīves mēnešos nekļūtu mazāki par iepriekšējo vidējo līmeni.

Mājoklis

15 tūkstošu eiro grants hipotekārā kredīta dzēšanai par katru bērnu; garantēts kredīts bez pirmās iemaksas jaunajām ģimenēm. Reģionāli īres mājokļi ar izpirkuma tiesībām.

Valsts pārvalde

Samazināt ministriju un pašvaldību funkciju dublēšanos, ieviest mākslīgo intelektu un izmērāmus valsts uzņēmumu darbības rādītājus. Diasporas pārstāvjiem, kuri atgriežas, — palīdzība ar darbu, mājokli un bērnu izglītību.

Plašāk par partiju →CVK programma ↗

Gobzema saraksts

Valsts aparāta samazināšana, nodokļu atvieglojumi un atbalsts daudzbērnu ģimenēm.

Ekonomika un nodokļi

Piedāvā 15% sadalītajai peļņai un kapitāla pieaugumam; 12% PVN pārtikai, gāzei un elektrībai, 5% zālēm. Atcelt nodokli vienīgajam mājoklim.

Sociālā politika

Ģimenēm ar trim vai vairāk bērniem — atbrīvojums no iedzīvotāju ienākuma nodokļa; vismaz 5000 eiro bērna piedzimšanas gadījumā, bezmaksas ēdināšana skolā. Otrais pensiju līmenis — brīvprātīgs.

Ārpolitika un drošība

Piedāvā mazāk aktīvu nostāju Krievijas un Ukrainas karā, diplomātiju un savas pretgaisa aizsardzības un dronu spēju attīstīšanu. Stingra migrācijas politika.

Valoda un sabiedrība

Kristīgās un tradicionālās Eiropas vērtības; valsts neiejaukšanās privātajā dzīvē. Konkrēta garantija paplašināt krievu valodas lietojumu nav pausta.

Enerģētika un infrastruktūra

Enerģijas nodokļu sloga samazināšana. Izklāstītā programma nesniedz salīdzināmi detalizētu plānu par Rail Baltica vai elektroenerģijas ražošanas struktūru.

Medicīna

Garantēt ātru ģimenes ārstu, speciālistu un medmāsu pieejamību; apvienot medicīnisko izglītību secīgā sistēmā un novērst rezidentūras vietu trūkumu.

Izglītība

Pilnībā atcelt mājasdarbus, lai mācību viela tiktu apgūta skolā; atjaunot iespēju labot atzīmes.

Ģimene un bērni

Atbrīvot no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ģimenes ar trim un vairāk bērniem; par katra bērna piedzimšanu izmaksāt vismaz €5000.

Mājoklis

Atcelt nodokli mājsaimniecības vienīgajam mājoklim.

Valsts pārvalde

Valsts prezidenta vēlēšanas vispārējā balsojumā, 50 tūkstošu parakstu slieksnis referenduma ierosināšanai un droši elektroniskie referendumi.

Plašāk par partiju →CVK programma ↗

Apvienotais saraksts

Valsts pārvaldība, investīcijas, reģioni un aizsardzības rūpniecība.

Ekonomika un nodokļi

Bezdeficīta pamatbudžets četru gadu laikā; stabili nodokļi, 10% režīms mikrouzņēmumos strādājošām fiziskām personām, funkciju un iepirkumu audits.

Sociālā politika

Valsts medicīniskās apdrošināšanas modelis: nauda seko pacientam, arī uz sertificētām privātām iestādēm. Atbalsts ģimenēm ar mājokli un mazāki pacienta līdzmaksājumi par ārstēšanu.

Ārpolitika un drošība

Spēcīga NATO un ES, sadarbība ar ASV un Ziemeļeiropas partneriem, atbalsts Ukrainai. Robežas, dronu spēju, rezervju un civilās aizsardzības attīstība.

Valoda un sabiedrība

Imigrācijai — legāla nodarbinātība, integrācija un latviešu valodas apguve. Programmā nav atsevišķa solījuma paplašināt krievu valodas lietojumu.

Enerģētika un infrastruktūra

Rail Baltica minimālajā īstenojamajā apjomā; zaļā kursa pārskatīšana, ņemot vērā konkurētspēju. Mazo kodolreaktoru izpēte, atjaunīgās enerģijas un uzkrāšanas sistēmu attīstība.

Medicīna

Valsts medicīniskā apdrošināšana pēc principa «nauda seko pacientam» valsts vai sertificētā privātā klīnikā; NVD pārveidot par fondu, kas nodrošina ilgtermiņa plānošanu.

Izglītība

Pilnveidot Skola2030 kopā ar skolotājiem un vecākiem, sakārtot vērtēšanu un eksāmenus; izmantot MI, lai palīdzētu pedagogiem un individualizētu mācības.

Ģimene un bērni

Jaunajām un daudzbērnu ģimenēm — mājokļu granti, garantijas un īres iespējas. Atļaut strādāt bērna kopšanas laikā, nezaudējot attiecīgo pabalstu.

Mājoklis

Jaunajām un daudzbērnu ģimenēm — mājokļu dotācijas, garantijas un īres iespējas. Mājokļu būvniecības garantijām reģionos jāpalielina kreditēšana par 2 miljardiem eiro.

Valsts pārvalde

Četru gadu laikā panākt pamatbudžetu bez deficīta. Izveidot Latvijas attīstības fondu pārredzamai valsts aktīvu pārvaldībai bez politiķu iejaukšanās.

Plašāk par partiju →CVK programma ↗

Latvija pirmajā vietā

Zemi nodokļi, investīcijas, tranzīts un konservatīva ģimenes politika.

Ekonomika un nodokļi

10 % likmes pašnodarbinātajiem, sadalītajai peļņai un kapitāla pieaugumam. PVN 10 % vairākām precēm un pakalpojumiem; nodokļa atcelšana vienīgajam mājoklim.

Sociālā politika

Algu un pensiju pieaugums ar ekonomikas attīstību; tiesības izņemt otrā pensiju līmeņa uzkrājumu. Izstāšanās no Stambulas konvencijas un tradicionālās ģimenes konstitucionāla aizsardzība.

Ārpolitika un drošība

Cieša alianse ar ASV, sadarbība ES un NATO. Debatēs Šlesers noraida neitralitāti un rosina attīstīt tranzītu, ievērojot sankcijas.

Valoda un sabiedrība

Iedzīvotāju saliedēšana neatkarīgi no dzimtās valodas. Angļu valoda — starptautiskajai uzņēmējdarbībai un ārvalstu uzņēmumu pārskatiem. Tieša solījuma par valsts pakalpojumiem krievu valodā nav.

Enerģētika un infrastruktūra

Apturēt pašreizējo Rail Baltica variantu, pārskatīt maršrutu un īstenot projektu ar ES finansējumu. Ierobežot nekontrolētu vēja parku attīstību un daļu zaļā kursa prasību.

Medicīna

Palielināt veselības aprūpes finansējumu un algas, mazināt rindas; prioritāte onkoloģijai, sirds un asinsvadu slimībām, diabētam un pusaudžu psihiskajai veselībai.

Izglītība

Obligāta vispārējā vai profesionālā vidējā izglītība; obligāta finanšu un uzņēmējdarbības pratība. Paaugstināt skolotāju algas, nodrošināt grāmatas visos mācību priekšmetos.

Ģimene un bērni

5000 € pabalsts par jaundzimušo, Goda ģimenes statuss uz mūžu vecākiem ar trim vai vairāk bērniem; bērna kopšanas atvaļinājumu ieskaitīt darba stāžā, pilnībā apmaksāt neauglības ārstēšanu.

Mājoklis

Atcelt nodokli vienīgajam mājoklim. Finansēt palīdzību ģimenēm mājokļa jautājumos, izmantojot investoru pastāvīgās uzturēšanās programmu un ziedojumus dzimstības fondam.

Valsts pārvalde

Tiešas Valsts prezidenta vēlēšanas, referenduma slieksnis 5% vēlētāju līdzšinējo 10% vietā. Paplašināt ministru normatīvās pilnvaras, apvienot iestādes, ieviest mākslīgo intelektu un izmērāmus darba rādītājus.

Plašāk par partiju →CVK programma ↗

Jaunā Vienotība

Eiropas integrācija, drošība, produktivitāte un valsts pakalpojumi.

Ekonomika un nodokļi

Minimālā alga — 50% no vidējās bruto algas, neapliekamais minimums — 80% no minimālās algas. Atbildīgs budžets, kapitāla tirgus un investīciju attīstība.

Sociālā politika

Veselības aprūpei ne mazāk kā 6 % no IKP; veselības un apdrošināšanas fonds, ārstu un zāļu pieejamība, atbalsts ģimenēm un bērnu aprūpei.

Ārpolitika un drošība

Aizsardzībai 5 % no IKP, pastāvīga NATO sabiedroto klātbūtne; atbalsts Ukrainai, sankciju pastiprināšana un atkarības mazināšana no Krievijas un Baltkrievijas.

Valoda un sabiedrība

Latviešu valodas lietojuma stiprināšana visās jomās, tās apguves paplašināšana un latviešu valodas mediju satura atbalsts.

Enerģētika un infrastruktūra

Jaunas jaudas, tīkli, uzkrāšanas iekārtas, energoefektivitāte un elektrifikācija. Rail Baltica attīstība ar izmaksu un atbildības kontroli; taisnīga zaļā pāreja.

Medicīna

Medicīnas finansējums vismaz 6% no IKP; izveidot Nacionālo veselības un apdrošināšanas fondu efektīvākai pārvaldībai.

Izglītība

Noteikt vispārējo vai profesionālo vidējo izglītību par obligātu; nodrošināt mācību materiālus, konkurētspējīgu pedagogu atalgojumu, drošu skolu un talantu atbalstu.

Ģimene un bērni

Atbalstīt grūtniecību, dzemdības, neauglības ārstēšanu, vecāku psihisko veselību un tēvu iesaisti; ieviest BAASIK bērnu attīstības vajadzību agrīnai atklāšanai. Šajā sadaļā nav norādīti jauni ģimenes pabalstu apmēri skaitļos.

Mājoklis

Nodrošināt pakalpojumus un mājokļus reģionos; aplūkotajā punktā nav salīdzināmas konkrētas mājokļa atbalsta summas.

Valsts pārvalde

Vērtēt ministrus un vadītājus pēc publiskiem attīstības rādītājiem; pāriet uz rezultātos balstītu budžeta veidošanu.

Plašāk par partiju →CVK programma ↗

JKP Jaunā konservatīvā partija

Drošība, korupcijas apkarošana un reģionu attīstība.

Ekonomika un nodokļi

Stabili nodokļi; mājokļa nodokļa atcelšana un priekšlikums atcelt kapitāla pieauguma nodokli virknei privātu nekustamā īpašuma darījumu. Daļa nodokļu — uzņēmuma darbavietas pašvaldībai.

Sociālā politika

Pieejama medicīna reģionos, mazāki līdzmaksājumi, atbalsts mājokļiem un ģimenēm, paredzams pedagogu atalgojuma pieaugums.

Ārpolitika un drošība

Sadarbība ar NATO, ASV, Kanādu un Ziemeļvalstīm; militāro tehnoloģiju alianse ar Ukrainu. Stingri kontrolēta imigrācija.

Valoda un sabiedrība

Stiprināt latviešu valodas lomu izglītībā, publiskajā telpā un valsts pārvaldē.

Enerģētika un infrastruktūra

Atbalsta Rail Baltica pabeigšanu, optimizējot izmaksas un nodrošinot to pārredzamību. Atbalsts atjaunīgās enerģijas projektiem, kas dod tiešu labumu vietējām kopienām; rūpniecībai pieejama enerģija.

Medicīna

Tuvināt valsts finansējumu attīstīto Eiropas valstu vidējam līmenim, izdevumu pieaugumu sasaistot ar kvalitāti, pieejamību un rindu mazināšanu.

Izglītība

Stiprināt matemātikas, dabaszinātņu un tehnoloģiju apguvi; samazināt skolotāju atskaišu apjomu, palielināt autonomiju. Pakāpeniski paaugstināt algas, ņemot vērā stāžu un pieredzi, apsvērt izdienas pensijas nosacījumus.

Ģimene un bērni

Precizēt mājokļa pabalstu, ņemot vērā reālās vajadzības un dzīves dārdzību; palīdzēt jaunajiem speciālistiem ar mājokli un studijām reģionos. Aplūkotajā programmā nav atrasts konkrēts jauns bērna pabalsta apmērs.

Mājoklis

Precizēt mājokļa pabalstu, ņemot vērā vajadzības un dzīves dārdzību, palīdzēt jaunajiem speciālistiem ar mājokli reģionos; atcelt mājokļa nodokli.

Valsts pārvalde

Pārskatīt iestāžu funkcijas un apvienošanas iespējas; nodrošināt valsts uzņēmumu finanšu disciplīnu. Lēmumu par airBaltic balstīt uz ilgtspējas un stratēģisko interešu izvērtējumu.

Plašāk par partiju →CVK programma ↗

Latvijas attīstībai

Uzņēmējdarbība, tehnoloģijas, Eiropas sadarbība un cilvēktiesības.

Ekonomika un nodokļi

Sabalansēts budžets līdz 2030. gadam, birokrātijas mazināšana, kapitāla tirgus, eksporta un pētniecības attīstība; izdevumi pētniecībai līdz 2030. gadam — vismaz 2 % no IKP.

Sociālā politika

Skolotāju atalgojums vismaz 1,2 vidējo algu apmērā; primārās medicīnas, profilakses un zāļu kompensācijas stiprināšana. Atbalsts mājokļiem un ģimenēm.

Ārpolitika un drošība

NATO, ES un Ziemeļeiropas sadarbība; vispusīga palīdzība Ukrainai līdz taisnīgam mieram, aizsardzības izdevumi vismaz 5 % no IKP.

Valoda un sabiedrība

Programmā uzsvērtas pamattiesības un vienlīdzība likuma priekšā. Konkrētas saistības paplašināt krievu valodas lietojumu nav formulētas.

Enerģētika un infrastruktūra

Atjaunojamās enerģijas ražošanas, elektrotīklu un uzkrāšanas iekārtu attīstība; ostu, lidostas, dzelzceļa un digitālās infrastruktūras modernizācija.

Medicīna

Savlaicīga ārstēšana neatkarīgi no ienākumiem un dzīvesvietas, ģimenes ārstu stiprināšana, rindu mazināšana un aprūpes mājās paplašināšana.

Izglītība

Kvalitatīva izglītība neatkarīgi no dzīvesvietas; STEM, kritiskās domāšanas, pilsoniskās līdzdalības un uzņēmējdarbības prasmju stiprināšana.

Ģimene un bērni

Ilgtermiņa ģimenes politika: pieejami mājokļi, kvalitatīvi bērnudārzi un skolas, iespēja savienot darbu ar ģimenes dzīvi.

Mājoklis

Pieejams mājoklis kā daļa no ilgtermiņa ģimenes politikas. Konkrēti subsīdiju apmēri aplūkotajā programmā nav norādīti.

Valsts pārvalde

Valstij jānodrošina skaidri noteikumi un jāuzticas iedzīvotāju un uzņēmēju iniciatīvai; politika jāvērtē pēc rezultātiem.

Plašāk par partiju →CVK programma ↗

Austošā Saule Latvijai

Nacionālā identitāte, imigrācijas ierobežošana un dzimstības veicināšana.

Ekonomika un nodokļi

Paaugstināt neapliekamo minimumu līdz vidējās algas līmenim, atcelt nodokli ģimenes vienīgajam mājoklim, samazināt valsts aparātu un mainīt pensiju otro līmeni.

Sociālā politika

Palielināti bērna piedzimšanas un kopšanas pabalsti; valsts apmaksāta medicīna tikai Latvijas pilsoņiem, rindu mazināšana un atbalsts lauku skolām.

Ārpolitika un drošība

Pilnībā pārtraukt tirdzniecību un sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju, demontēt sliedes pie austrumu robežas. Stiprināt saites ar ASV un atbalstīt Ukrainas uzņemšanu NATO.

Valoda un sabiedrība

Darba vide, apkalpošana, saziņa, plašsaziņas līdzekļi un reklāma tikai valsts valodā. Noteikt termiņu nepilsoņa statusa izbeigšanai.

Enerģētika un infrastruktūra

Pabeigt Rail Baltica pamattrasi, samazinot izmaksas. Apturēt vēja parkus apdzīvotu vietu un vērtīgu ainavu tuvumā; pētīt ģeotermālo un kodolenerģiju.

Medicīna

Valsts apmaksātus medicīnas pakalpojumus sniegt tikai Latvijas pilsoņiem — tas ir tiešs piedāvātās programmas ierobežojums.

Izglītība

Saglabāt lauku skolas, nodrošināt mācību materiālus un atbalsta speciālistus, kā arī samērīgu pedagogu darba slodzi.

Ģimene un bērni

Mērķis — summārais dzimstības koeficients vismaz 2,1. Latvijas pilsonēm par bērna piedzimšanu — trīs vidējās algas.

Mājoklis

Atcelt nodokli ģimenes vienīgajam mājoklim.

Valsts pārvalde

Iedzīvotāju ienākuma nodokli pilnībā novirzīt valsts budžetā, pašvaldības finansējot ar dotācijām; ņemt vērā uzņēmumu piesaisti, lauku skolas un mobilitāti. Iesaldēt izdevumu administratīvo daļu, apvienot ministrijas un likvidēt valsts uzņēmumu padomes.

Plašāk par partiju →CVK programma ↗

Stabilitātei!

Neitralitāte, austrumu tirdzniecības atjaunošana un valodas tiesības.

Ekonomika un nodokļi

Bezdeficīta budžets, aparāta samazināšana un ministriju apvienošana. PVN 12% pamatproduktiem un 5% recepšu zālēm; nodokļa atcelšana vienīgajam mājoklim.

Sociālā politika

Sociālo garantiju un izglītības pieejamības stiprināšana; atteikšanās no Skola2030 un obligātā iesaukuma.

Ārpolitika un drošība

Atjaunot ekonomisko sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju, pārskatīt sankcijas, noteikt neitralitāti. Debatēs Čulkova iebilst pret palīdzību Ukrainai pašreizējos apstākļos.

Valoda un sabiedrība

Paplašināt krievu valodas lietošanu; nodrošināt mācības dzimtajā valodā un bilingvālu izglītību ar augstu latviešu valodas prasmes līmeni.

Enerģētika un infrastruktūra

Debatēs Čulkova ierosina atsākt resursu tiešos iepirkumus no Krievijas un Baltkrievijas un atlikt Rail Baltica uz 5–10 gadiem.

Medicīna

Palielināt veselības aprūpes finansējumu un samazināt rindas.

Izglītība

Atteikties no Skola2030 un izstrādāt jaunu izglītības programmu.

Ģimene un bērni

Izstrādāt visaptverošu dzimstības veicināšanas programmu: finansiāla palīdzība, mājokļa un bērnu aprūpes pieejamība; palielināt atbalstu jaunajām un daudzbērnu ģimenēm.

Mājoklis

Atcelt nodokli vienīgajam mājoklim; mājokļu pieejamību iekļaut visaptverošā dzimstības atbalsta programmā.

Valsts pārvalde

Samazināt Saeimu no 100 līdz 50 deputātiem; pāriet uz Valsts prezidenta ievēlēšanu tautas balsojumā, veicot nepieciešamos konstitucionālos grozījumus.

Plašāk par partiju →CVK programma ↗

Progresīvie

Sociāldemokrātija, zaļā ekonomika un vienlīdzīgas tiesības.

Ekonomika un nodokļi

Progresīvāki nodokļi un mazāks slogs mazām un vidējām algām; atbalsts inovācijām, zaļajai rūpniecībai un aizsardzības ražošanai.

Sociālā politika

Palielināt ģimenes pabalstus un piemaksas pie pensijas, attīstīt pieejamus īres mājokļus; noteikt kompensējamo zāļu līdzmaksājumu gada maksimālo apmēru.

Ārpolitika un drošība

Ciešāka integrācija ES, aktīva dalība NATO un sadarbība ar Ukrainu; aizsardzības finansējums vismaz 5%.

Valoda un sabiedrība

Nacionālās identitātes, valodas un kultūras stiprināšana; vienlīdzīgas tiesības un visu ģimeņu aizsardzība. Atbalsts Stambulas konvencijai un laulību tiesību vienlīdzībai. Atsevišķas garantijas krievu valodas lietojuma paplašināšanai programmā nav.

Enerģētika un infrastruktūra

Prioritāte atjaunīgajiem energoresursiem, klimatneitralitātei, dabas atjaunošanai un sabiedriskajam transportam.

Medicīna

Vienots pieraksts ar prioritāti atbilstoši klīniskajai steidzamībai un skaidri zināmu gaidīšanas laiku; pārveidot NVD par neatkarīgu pakalpojumu iepircēju, kas vadās pēc rezultātiem.

Izglītība

Pedagoga minimālā alga — vismaz 2100 €; piesaistīt atbalsta speciālistus reģioniem un līdzsvarot skolēnu slodzi, atstājot tikai jēgpilnus mājasdarbus.

Ģimene un bērni

Palielināt ģimenes valsts pabalstu, vienkāršot tā noformēšanu, nodrošināt sociālās iemaksas bērna kopšanas laikā un mērķēti atbalstīt viena vecāka ģimenes.

Mājoklis

Pieejamu īres mājokļu fonds cilvēkiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem, īpaši reģionos; palīdzība jauniešiem un jaunajām ģimenēm mājokļa iegādei, īrei un pirmajai iemaksai.

Valsts pārvalde

Izdevumus pamatot ar funkcijām un izmērāmiem mērķiem, regulāri vērtēt birokrātisko slogu. Iepirkumos jāņem vērā kvalitāte un ilgtspēja, nevis tikai zemākā cena.

Plašāk par partiju →CVK programma ↗

02 / Solījumi

Ko sola un kā skaidro

CVK programmas, debates un intervijas — apkopotas pa tēmām.

Katrā tēmā ir priekšlikumi, domstarpības un īstenošanas jautājumi. Detalizētajā apskatā atsevišķi norādīti programmu punkti un atbildes raidījumos: kandidāta personisks izteikums automātiski nekļūst par visas partijas nostāju. Solījumi nenozīmē, ka pasākumi jau ir spēkā.

Salīdzinājuma pamatā ir 14 CVK programmas un 40 analizēti raidījumi. Katras uzstāšanās detaļas pieejamas arī katalogā «Debates un diskusijas».

BudžetsEkonomikas izaugsme, taupīšana vai nodokļu pārdale — visu solījumu kopēja aprēķina nav.

Ko piedāvā

Programmās AS sola četru gadu laikā panākt bezdeficīta pamatbudžetu, LA — līdz 2030. gadam sabalansētu budžetu; SV piedāvā piecu gadu nodokļu moratoriju, bet Pro un SC — pārcelt slogu uz turīgākiem iedzīvotājiem. Uzstāšanās: JV apspriež deficītu aizsardzības dēļ; ZZS — izdevumu pārskatīšanu; Pro — progresīvus nodokļus.

Kur viedokļi atšķiras

Mājokļa nodokļa atcelšana un PVN samazināšana vairāku sarakstu izpildījumā samazina ieņēmumus, lai gan jaunas sociālās saistības tos prasa. Atšķiras arī budžeta mērķu sasniegšanas termiņi. SV un LPV pēc nodokļu atvieglojumiem sagaida ieņēmumu pieaugumu; AS — ietaupījumu iepirkumos. Šie vērtējumi jāpārbauda.

Kas palika bez atbildes

Jāsalīdzina nodokļu ieņēmumu zudumi, pārejas izmaksas un jaunu ieņēmumu rašanās termiņi; programmas izaugsmes mērķis pats par sevi nav naudas avots. Trūkst solījumu pilno ikgadējo izmaksu un apliecinājuma, ka ietaupījumu avoti nav uzskaitīti divreiz.

Plašāk: argumenti un avoti

Kas ierakstīts programmās

CVK reģistrēto programmu pārstāsts; programmas lasītas 16.09.2026. Šeit salīdzināti atlasīti noteikumi; tas, ka kāds punkts pārskatā nav minēts, nepierāda, ka partijai nav attiecīgas nostājas.

SV / Jaunlatvieši — Rosina PVN 5% pārtikai, sabiedriskajai ēdināšanai un viesnīcu pakalpojumiem, mājokļa nodokļa atcelšanu un nodokļu paaugstināšanas moratoriju uz pieciem gadiem.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Mēs mainām noteikumus — Piedāvā 10 % likmi mikrouzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 50 000 € gadā, vienotu ienākuma nodokļa likmi un nodokļa atcelšanu vienīgajam mājoklim.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Saskaņas Centrs — Nodokļu slogu pārcelt no zemiem un vidējiem ienākumiem uz augstiem ienākumiem; ieviest īpašuma, luksusa un neizmantota nekustamā īpašuma nodokļus. Izveidot valsts attīstības banku.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

ZZS — Mērķi: vidējā alga €2500, minimālā — €1250; PVN 5% pirmās nepieciešamības precēm, 12% sabiedriskajai ēdināšanai, nodokļa atcelšana pamatmājoklim.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

NA — Paredzami nodokļi, atvieglots režīms mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, atbalsts eksportētājiem un valsts funkciju dublēšanās mazināšana.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Gobzema saraksts — Piedāvā 15 % likmi sadalītajai peļņai un kapitāla pieaugumam; PVN 12 % pārtikai, gāzei un elektrībai, 5 % zālēm. Nodokļa atcelšana vienīgajam mājoklim.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

AS — Bezdeficīta pamatbudžets četru gadu laikā; stabili nodokļi, 10% režīms fiziskām personām mikrouzņēmumos, funkciju un iepirkumu audits.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

LPV — 10% likme pašnodarbinātajiem, sadalītajai peļņai un kapitāla pieaugumam. 10% PVN virknei preču un pakalpojumu; nodokļa atcelšana vienīgajam mājoklim.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

JV — Minimālā alga — 50% no vidējās bruto algas, neapliekamais minimums — 80% no minimālās algas. Atbildīgs budžets, kapitāla tirgus un investīciju attīstība.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

JKP — Stabili nodokļi; mājokļa nodokļa atcelšana un priekšlikums atcelt kapitāla pieauguma nodokli vairākiem privātiem darījumiem ar nekustamo īpašumu. Daļu nodokļu novirzīt uzņēmuma darbavietas pašvaldībai.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Latvijas attīstībai — Sabalansēts budžets līdz 2030. gadam, birokrātijas mazināšana, kapitāla tirgus, eksporta un pētniecības attīstība; izdevumi pētniecībai līdz 2030. gadam — vismaz 2 % no IKP.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Austošā Saule Latvijai — Paaugstināt neapliekamo minimumu līdz vidējās algas līmenim, atcelt nodokli ģimenes vienīgajam mājoklim, samazināt valsts aparātu un mainīt pensiju otro līmeni.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Stabilitātei! — Bezdeficīta budžets, aparāta samazināšana un ministriju apvienošana. PVN 12% pamatproduktiem un 5% recepšu zālēm; nodokļa atcelšana vienīgajam mājoklim.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Progresīvie — Progresīvāki nodokļi un mazāks slogs zemām un vidējām algām; atbalsts inovācijām, zaļajai rūpniecībai un aizsardzības ražošanai.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Ko precizēja debates un intervijas

Nodokļu samazināšanu, pensiju palielināšanu un medicīnas un aizsardzības izdevumus apspriež gandrīz visos formātos. Galvenā šķirtne ir starp cerību paātrināt izaugsmi un izvest ienākumus no ēnu ekonomikas, esošo izdevumu samazināšanu un nodokļu sloga pārdali. Šīs pieejas bieži apvieno, taču aplūkotie raidījumi nesniedz pilnu visu solījumu ikgadējo bilanci.

JV lielāku deficītu skaidro ar apzinātu izvēli finansēt aizsardzību, nevis paaugstināt PVN, un apspriež parāda orientieri 55% no IKP. ZZS uzskata šādu parādu par pārāk lielu un aicina pārskatīt izdevumus vismaz €500 miljonu apmērā. Pro paļaujas uz progresivitāti un dažu budžeta prioritāšu izvēli, taču programmas kopējās izmaksas nenosauc.

MMN pārstāvis Baško runā par aptuveni miljardu ietaupījumu valsts aparātā un iepirkumos, bet Hermanis uzsver, ka ar samazinājumiem vien panākamais efekts ir ierobežots. SV rēķinās ar ienākumu legalizēšanu pēc nodokļu atvieglojumiem, vienlaikus pieļaujot kompensāciju pašvaldībām. LPV gadījumā paliek jautājums par sociālo apdrošināšanu pie 10% likmes. Tie ir kandidātu vērtējumi un mehānismi, nevis jau atrasta nauda budžetā.

LETA intervijas budžeta nepilnības padara konkrētākas. JV min aptuveni 935 miljonu eiro vajadzību līdz 2030. gadam pēc pagaidu pasākumu beigām; AS iepirkumu rezervi vērtē 5–15% apmērā no paša minētajiem 7,6 miljardiem eiro. SV sola atvieglojumu fiskālo neitralitāti un aptuveni 400 miljonus eiro no Latvijas uzņēmumu darbības nosacījumu maiņas ārvalstīs; LPV prognozē vismaz divkāršus ieņēmumus pēc uzņēmumu ienākuma nodokļa samazināšanas līdz 10%. Tie ir kandidātu vērtējumi, kuriem intervijās nav sniegts pilns aprēķins.

Diskusijā par valdības pirmajām simt dienām strīdas jau par lēmumu secību: AS sola budžeta scenārijus līdz septembra beigām, partneri un opozīcija prasa skaidrību pirms vēlēšanām. Ietaupījumi valsts aparātā, iepirkumos un nodokļu atvieglojumos ir dažādi avoti; tos nevar automātiski saskaitīt, nepārbaudot pārklāšanos.

Jaunajos raidījumos LPV atkārto 10% uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi un mērķi piesaistīt €100 miljardu investīcijas desmit gados, taču neparāda pārejas budžetu. Pūce kā rezervi min pamatizdevumu neizpildi, bet LPV pārstāvji Liepājā — ietaupījumu uz aparāta rēķina; tie ir atšķirīgi novērtējumi, kurus nevar saskaitīt bez pārbaudes. Atvieglojuma parametrus lieliem ienākumiem Šlesers papildus ierobežo ar iespējamu uzņēmumu eksporta profilu.

Avoti: Alvis Hermanis · sākums ↗ · Arvils Ašeradens · sākums ↗ · Andris Šuvajevs · 36:30 ↗ · Partija fokusā · Mēs mainām noteikumus · 48:30 ↗ · JV · 2030. gada budžets ↗ · AS · iepirkumi ↗ · SV · programmas izmaksas ↗ · LPV · peļņas nodoklis ↗ · Valdības 100 dienas ↗ · Papildinājums · pilns ēters ↗

MedicīnaLielāks finansējums un palīdzības organizācijas maiņa ir dažādas atbildes uz rindu problēmu.

Ko piedāvā

JV un ZZS norāda medicīnas finansējumu vismaz 6% no IKP līmenī; AS nostiprina principu «nauda seko pacientam», MMN — privātās ārstēšanas apmaksu pēc valsts tarifa, ja gaidīšana ir pārmērīga. Pro piedāvā ierobežot gada līdzmaksājumus par kompensējamām zālēm. Uzstāšanās: MMN piedāvā apvienot rindas; AS — maksāt par rezultātu; JV — veselības fondu; Pro — neatkarīgu pakalpojumu iepircēju.

Kur viedokļi atšķiras

ASL valsts apmaksātu medicīnu ierobežo līdz Latvijas pilsoņiem; tā ir atsevišķa domstarpība par saņēmēju loku. Apdrošināšanas modelis, budžeta palielināšana un līdzmaksājumu samazināšana nav savstarpēji aizstājami pasākumi. ZZS uzsver līdzekļu trūkumu. Strīdā par slimnīcām Pro un ZZS prasa pauzi līdz finansējuma noskaidrošanai; JV un AS — turpināšanu ar garantijām.

Kas palika bez atbildes

Svarīgs ir segto pakalpojumu saraksts, pacienta līdzmaksājumi, pieejamība reģionos un personāla nodrošinājums. Kā jaunais modelis garantēs pieejamu vizīti un kas segs papildu izdevumus.

Plašāk: argumenti un avoti

Kas ierakstīts programmās

SV / Jaunlatvieši — Saglabāt slimnīcu tīklu, samazināt rindas un pacientu līdzmaksājumus, paplašināt zāļu pilnīgu kompensāciju atbilstoši indikācijām. Atcelt maksu par farmaceita pakalpojumu un ieviest zāļu cenu ierobežojumus.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Mēs mainām noteikumus — Vienota rinda un nosūtījumu prioritāte pēc medicīniskām indikācijām. Ja medicīniski pamatotais gaidīšanas termiņš ir pārsniegts, valsts apmaksā ārstēšanu privātā klīnikā pēc noteikta tarifa.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Saskaņas Centrs — 5% PVN svarīgākajām zālēm, centralizēti iepirkumi, cenu kontrole un valsts aptieku pilotprojekts. Vienotas rindas, atbalsts reģionālajām slimnīcām un četru gadu mediķu algu pieauguma grafiks.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

ZZS — Ik gadu palielināt finansējumu līdz 6% no IKP; attīstīt profilaksi, onkoloģiju, reto slimību ārstēšanu un rehabilitāciju, kopīgus starptautiskus zāļu iepirkumus.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

NA — Mazināt rindas, apvienojot publisko un privāto finansējumu; attīstīt ģimenes ārstu prakses, integrētu aprūpi un attālinātas konsultācijas novados.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Gobzema saraksts — Garantēt ātru ģimenes ārstu, speciālistu un medmāsu pieejamību; apvienot medicīnisko izglītību secīgā sistēmā un novērst rezidentūras vietu trūkumu.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

AS — Valsts veselības apdrošināšana pēc principa «nauda seko pacientam» valsts vai sertificētā privātā klīnikā; NVD pārveidot par fondu ar ilgtermiņa plānošanu.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

LPV — Palielināt medicīnas finansējumu un algas, samazināt rindas; prioritāti piešķirt onkoloģijai, sirds un asinsvadu slimībām, diabētam un pusaudžu psihiskajai veselībai.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

JV — Medicīnas finansējums vismaz 6% no IKP; izveidot Nacionālo veselības un apdrošināšanas fondu efektīvākai pārvaldībai.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

JKP — Tuvināt valsts finansējumu attīstīto Eiropas valstu vidējam līmenim, izdevumu pieaugumu sasaistot ar kvalitāti, pieejamību un rindu mazināšanu.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Latvijas attīstībai — Savlaicīga ārstēšana neatkarīgi no ienākumiem un dzīvesvietas, ģimenes ārstu stiprināšana, rindu mazināšana un aprūpes mājās paplašināšana.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Austošā Saule Latvijai — Valsts apmaksātus medicīnas pakalpojumus sniegt tikai Latvijas pilsoņiem — tas ir tiešs piedāvātās programmas ierobežojums.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Stabilitātei! — Palielināt veselības aprūpes finansējumu un saīsināt rindas.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Progresīvie — Vienots pieraksts ar prioritāti atbilstoši klīniskajai steidzamībai un skaidri zināmu gaidīšanas laiku; pārveidot NVD par neatkarīgu pakalpojumu iepircēju, kas vadās pēc rezultātiem.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Ko precizēja debates un intervijas

Gandrīz visi runātāji vēlas īsākas rindas un pieejamākas zāles, taču piedāvā atšķirīgus risinājumus. MMN rosina apvienot valsts un privātā sektora rindas; paliek jautājums par pacienta piemaksu virs valsts tarifa. AS apspriež apdrošināšanas modeli, kurā nauda seko pacientam.

JV piedāvā veselības un apdrošināšanas fondu ar ilgtermiņa plānošanu; Pro — neatkarīgu pakalpojumu iepircēju uz NVD bāzes. Augusta diskusijā tās strīdas ne tikai par modeli, bet arī par iemesliem, kādēļ iepriekš nav izdevies vienoties. Pats nosaukums «fonds» nenozīmē vienādus piekļuves un apmaksas noteikumus.

ZZS pārstāvis Valainis nosauc papildu vajadzību €870 miljonu apmērā un finansējuma trūkumu uzskata par patstāvīgu problēmu. LA zāļu nodrošinājuma palielināšanu apvieno ar izdevumu un kvotu pārskatīšanu. Jāpārbauda gan kopējais budžets, gan tas, kā tas pārtop pieejamā ārsta vizītē.

9. septembra diskusija atklāj atšķirīgu attieksmi pret reformu un tās finansēšanu: Pro atbalsta trīs slimnīcu līmeņus, bet kopā ar ZZS prasa apturēt lēmumu līdz finansējuma noskaidrošanai. JV un AS dod priekšroku reformas turpināšanai ar budžeta garantijām. Minētie 14 miljoni eiro joprojām ir indikatīva summa, nevis apstiprināts visu vajadzību segums. Valainis atsevišķi ierosina palielinātu stipendiju ārstiem ar pienākumu piecus gadus strādāt Latvijā.

TV24 parāda arī atšķirības palīdzības organizācijā: AS vēlas maksāt par ārstēšanas rezultātu un pārbaudīt izdevumus, Pro — ierobežot pacientu līdzmaksājumus par kompensējamām zālēm. SC piedāvā bezmaksas ārstu sagatavošanu ar pienākumu piecus gadus nostrādāt, LA iebilst pret piespiešanu un liek uzsvaru uz darba apstākļiem un samaksu. JKP par prioritāti izvirza primāro aprūpi, telemedicīnu un agrīnu diagnostiku; Gobzema saraksts — vairāk ģimenes ārstu un mazāk pacientu katram.

Augusta diskusijā MMN precizē, ka pēc maksimālā gaidīšanas laika privāta ārstēšana tiktu apmaksāta tieši pēc valsts tarifa; SC piedāvā 5% PVN zālēm un valsts aptiekas, LA — finansējumu, kas seko pacientam. Liepājā Pūcens papildus piedāvā saldumu nodokli profilaksei, skaidri norādot, ka programmā šāda punkta nav.

Avoti: Partija fokusā · Mēs mainām noteikumus · 37:30 ↗ · Partija fokusā · Latvijas attīstībai · 44:00 ↗ · Viktors Valainis · sākums ↗ · Pro · slimnīcu līmeņi ↗ · AS · finansējums ↗ · ZZS · ārstu sagatavošana ↗ · TV24 · medicīna, 13. septembris ↗ · Papildinājums · pilns ēters ↗ · 12. augusta diskusija ↗

Ekonomika un valsts uzņēmumiStrīds ir par nozaru izvēli, nodokļu stimuliem un valsts īpašuma pārvaldību.

Ko piedāvā

LPV un SV programmas liek uzsvaru uz atsevišķu nodokļu samazināšanu; SC — uz valsts attīstības banku, AS — uz auditu un kreditēšanas nosacījumiem, LA — uz pētniecību un tehnoloģijām. NA izceļ ražīgumu un eksportu. Uzstāšanās: AS — iepirkumu un investīciju nosacījumu pārskatīšana; JV un Pro — stratēģiskās nozares; NA — ražīgums un eksports.

Kur viedokļi atšķiras

Universāls nodokļu atvieglojums, stratēģisko nozaru atlase un valsts lomas paplašināšana paredz dažādus resursu sadales veidus. JV pieļauj biržas kapitālu; Pro — centralizētu pārvaldību; ZZS baidās no koncentrācijas. LPV noraida Latvenergo privatizāciju.

Kas palika bez atbildes

Nepieciešami atbalsta saņēmēju atlases kritēriji un novērtējums par to, kāda daļa ieguvuma nonāks algās, investīcijās un budžetā. Atvieglojumu ietekme, kapitāla piesaistes nosacījumi un izmērāmi atbalsta rezultāti.

Plašāk: argumenti un avoti

Kas ierakstīts programmās

SV / Jaunlatvieši — Rosina PVN 5% pārtikai, sabiedriskajai ēdināšanai un viesnīcu pakalpojumiem, mājokļa nodokļa atcelšanu un nodokļu paaugstināšanas moratoriju uz pieciem gadiem.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Mēs mainām noteikumus — Piedāvā 10 % likmi mikrouzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 50 000 € gadā, vienotu ienākuma nodokļa likmi un nodokļa atcelšanu vienīgajam mājoklim.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

ZZS — Mērķi: vidējā alga €2500, minimālā — €1250; PVN 5% pirmās nepieciešamības precēm, 12% sabiedriskajai ēdināšanai, nodokļa atcelšana pamatmājoklim.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

NA — Paredzami nodokļi, atvieglots režīms mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, atbalsts eksportētājiem un valsts funkciju dublēšanās mazināšana.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Gobzema saraksts — Piedāvā 15 % likmi sadalītajai peļņai un kapitāla pieaugumam; PVN 12 % pārtikai, gāzei un elektrībai, 5 % zālēm. Nodokļa atcelšana vienīgajam mājoklim.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

AS — Bezdeficīta pamatbudžets četru gadu laikā; stabili nodokļi, 10% režīms fiziskām personām mikrouzņēmumos, funkciju un iepirkumu audits.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

LPV — 10% likme pašnodarbinātajiem, sadalītajai peļņai un kapitāla pieaugumam. 10% PVN virknei preču un pakalpojumu; nodokļa atcelšana vienīgajam mājoklim.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

JV — Minimālā alga — 50% no vidējās bruto algas, neapliekamais minimums — 80% no minimālās algas. Atbildīgs budžets, kapitāla tirgus un investīciju attīstība.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Stabilitātei! — Bezdeficīta budžets, aparāta samazināšana un ministriju apvienošana. PVN 12% pamatproduktiem un 5% recepšu zālēm; nodokļa atcelšana vienīgajam mājoklim.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Progresīvie — Progresīvāki nodokļi un mazāks slogs zemām un vidējām algām; atbalsts inovācijām, zaļajai rūpniecībai un aizsardzības ražošanai.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Ko precizēja debates un intervijas

AS par pirmo uzdevumu izvirza jau uzņemto saistību segšanu un funkciju, iepirkumu un investīciju nosacījumu pārskatīšanu. JV un Pro piedāvā izcelt stratēģiskas nozares — jo īpaši aizsardzību, enerģētiku un tehnoloģijas. NA iebilst pret pārāk šauru nozaru izvēli un uzsver konkrēta uzņēmuma produktivitāti un eksportu.

NA prasība par algu virs vidējās attiecas uz lielu investīciju instrumentu: intervijā Indriksone to neattiecina uz jebkādu atbalstu mazajam biznesam. LPV un SV piedāvā nodokļu atvieglojumus un īpašās zonas; ZZS — kreditēšanu, eksportu un investīcijas reģionos.

Atsevišķa domstarpība ir valsts īpašuma pārvaldība. JV pieļauj biržas kapitāla piesaisti daļai uzņēmumu, Pro atbalsta profesionālu centralizētu pārvaldību, ZZS baidās no uzņēmumu koncentrēšanas viena centra pakļautībā. LPV noraida Latvenergo privatizāciju, taču ne jebkādu privātā kapitāla dalību citos valsts uzņēmumos.

Pro piedāvā samazināt nodokļu slogu algām līdz aptuveni €2000 mēnesī, palielināt turīgāko iedzīvotāju ieguldījumu un koncentrēt valsts atbalstu produktīvām nozarēm; likmju un kopējās tāmes pagaidām nav. ZZS izaugsmi saista ar pensiju uzkrājumu ieguldīšanu Latvijā, kreditēšanu un izejvielu pārstrādi. Gan JV, gan AS vēlas mīkstināt pārmērīgos banku ierobežojumus, taču JV vienlaikus aizstāv agrāko naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu nepieciešamību.

Avoti: Ilze Indriksone · 42:30 ↗ · Andris Šuvajevs · 45:00 ↗ · Pro · nodokļi ↗ · ZZS · investīcijas ↗ · JV · banku noteikumi ↗ · AS · digitalizācija un bankas ↗ · 12. augusta diskusija ↗

Aizsardzība un ārpolitikaAtbalsts dialogam, militārā palīdzība Ukrainai un tirdzniecības atjaunošana ir atsevišķi jautājumi.

Ko piedāvā

JV, NA, ZZS, LA un Pro nostiprina aizsardzības izdevumu orientieri ap 5% no IKP vai vairāk. SV ierosina pārdalīt aizsardzības budžetu un atteikties no obligātā iesaukuma; Stabilitātei! — pārskatīt sankcijas un atjaunot austrumu tirdzniecību. Uzstāšanās: daudzi dalībnieki atbalsta aizsardzības izdevumus aptuveni 5% no IKP apmērā, taču viņu viedokļi atšķiras par iepirkumiem un finansējuma avotiem.

Kur viedokļi atšķiras

NA un ASL prasa pārtraukt ekonomiskās saites ar Krieviju un Baltkrieviju; citiem sarakstiem atšķiras attieksme pret tranzītu, sankcijām un diplomātiju. Atbalsts NATO automātiski neatbild uz jautājumu par konkrētiem izdevumiem vai palīdzību Ukrainai. Debatēs Daugavpilī SV un «Stabilitātei!» pārstāvji iebilda pret militāro palīdzību Ukrainai; SC nosoda Krievijas agresiju un atbalsta dialogu.

Kas palika bez atbildes

Jānošķir valsts politikas maiņa no lēmumiem, kam vajadzīga ES un sabiedroto piekrišana. Jāvērtē ierosināto pārmaiņu savietojamība ar saistībām pret sabiedrotajiem un budžetu.

Plašāk: argumenti un avoti

Kas ierakstīts programmās

SV / Jaunlatvieši — Par konfliktu diplomātisku atrisināšanu, atteikšanos no to finansēšanas un obligātā iesaukuma; aizsardzības budžeta pārdali par labu iekšējai drošībai un medicīnai.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Mēs mainām noteikumus — Stiprināt saites ar ASV, Baltijas valstīm, Somiju, Poliju, Ukrainu un Apvienoto Karalisti. Krasi ierobežot imigrāciju no trešajām valstīm.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Saskaņas Centrs — Nosoda Krievijas agresiju pret Ukrainu; atbalsta aizsardzību NATO ietvaros. Piedāvā diplomātiju taisnīga miera panākšanai ar Ukrainas suverenitātes un teritorijas garantijām.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

ZZS — Dalības stiprināšana ES un NATO, atbalsts Ukrainai. Aizsardzības izdevumi virs 5% no IKP un vietējās militārās rūpniecības attīstība.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

NA — Aizsardzībai vairāk nekā 5% no IKP. Atbalsts Ukrainai līdz uzvarai un tās uzņemšanai ES un NATO; ekonomisko saišu saraušana ar Krieviju un Baltkrieviju.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Gobzema saraksts — Piedāvā mazāk aktīvu nostāju Krievijas un Ukrainas karā, diplomātiju un savas pretgaisa aizsardzības un dronu spēju attīstīšanu. Stingra migrācijas politika.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

AS — Spēcīga NATO un ES, sadarbība ar ASV un Ziemeļeiropas partneriem, atbalsts Ukrainai. Robežas, dronu, rezervju un civilās aizsardzības attīstība.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

LPV — Cieša savienība ar ASV, sadarbība ES un NATO. Debatēs Šlesers noraida neitralitāti un ierosina attīstīt tranzītu, ievērojot sankcijas.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

JV — Aizsardzībai 5 % no IKP, pastāvīga NATO sabiedroto klātbūtne; atbalsts Ukrainai, sankciju pastiprināšana un atkarības mazināšana no Krievijas un Baltkrievijas.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

JKP — Sadarbība ar NATO, ASV, Kanādu un Ziemeļvalstīm; militāri tehnoloģiska alianse ar Ukrainu. Stingra un kontrolēta imigrācija.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Latvijas attīstībai — NATO, ES un Ziemeļeiropas sadarbība; vispusīga palīdzība Ukrainai līdz taisnīgam mieram, aizsardzības izdevumi vismaz 5 % no IKP.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Austošā Saule Latvijai — Pilnībā pārtraukt tirdzniecību un sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju, demontēt sliedes pie austrumu robežas. Stiprināt saites ar ASV un atbalstīt Ukrainas iestāšanos NATO.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Stabilitātei! — Atjaunot ekonomisko sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju, pārskatīt sankcijas un noteikt neitralitāti. Debatēs Čulkova iebilst pret palīdzību Ukrainai pašreizējos apstākļos.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Progresīvie — Ciešāka integrācija ES, aktīva dalība NATO un sadarbība ar Ukrainu; aizsardzības finansējums vismaz 5% apmērā.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Ko precizēja debates un intervijas

Daudzi dalībnieki atbalsta aizsardzības izdevumus aptuveni 5% apmērā no IKP, taču strīdas par šo izdevumu sastāvu, iepirkumiem un vietējo rūpniecību. LA pieļauj dārgāku vietējo pasūtījumu piegāžu drošības dēļ; LPV izceļ ASV lomu. Pro piedāvā panākt kopīgu Eiropas vai reģionālu finansējumu — pagaidām kā sarunu virzienu.

Debatēs Daugavpilī militāro palīdzību Ukrainai atbalstīja astoņi dalībnieki, pret to iebilda SV un «Stabilitātei!». SC atsevišķi nosoda Krievijas agresiju, saglabājot uzsvaru uz dialogu. JV un Pro apspriež austrumu tirdzniecības mazināšanu; «Stabilitātei!» tirdzniecības atjaunošana ar Krieviju un Baltkrieviju ir gaidītās izaugsmes avots.

Čulkova precizē, ka Stabilitātei! piedāvātā neitralitāte nenozīmē izstāšanos no NATO; vienlaikus partija vēlas citādi uzskaitīt aizsardzības izdevumus un pārskatīt sankcijas. Šo nostāju praktiskā savietojamība ar saistībām pret sabiedrotajiem nav izskaidrota. Dialoga atbalstīšana, Ukrainas atbalstīšana un atteikšanās no militārās palīdzības ir atšķirīgas nostājas, kuras nevar apvienot zem vienas birkas.

Šlesers LETA precizē turpmākās sadarbības ar Krieviju nosacījumus: mieram jābūt Ukrainas pieņemtam, bet attiecību atjaunošanai un sankciju atcelšanai jānotiek Eiropas politikas ietvaros. Līdz tam viņš sola ievērot sankcijas. Stepaņenko uzsver miera sarunas, taču nenosaka pieļaujamos teritoriālos nosacījumus un nesniedz tiešu atbildi par atbildību par uzbrukumu.

Atsevišķs strīds ir par jau atļauto graudu tranzītu. NA un Pro prasa aizliegumu; JV tarifu paaugstināšanu uzskata par soli ceļā uz aizliegumu; AS kā ātru šķērsli piedāvā infrastruktūras maksas palielināšanu par 300%. ZZS uzsver koordināciju ar ES un kompensācijas, LPV — likumīgu kravu un darbavietu saglabāšanu. LPV arguments par iepirkumiem ANO programmai raidījumā nav dokumentāli apstiprināts.

TV24 apspriež tieši kodolatturēšanu, nevis atomenerģētiku. Stabilitātei! iebilst pret ieroču izvietošanu un drošību saista ar neitralitāti; LA neitralitāti noraida. JKP prasa skaidrību par infrastruktūru, sabiedroto spēkiem un finansējumu; SC pārstāvis dod priekšroku britu vai franču, nevis amerikāņu ieročiem. Tās ir diskusijas dalībnieku atbildes, nevis saskaņots aizsardzības plāns.

LSM jautā par sieviešu iesaukšanu: Āboliņš (MMN) to atbalsta, Ašeradens (JV) pieļauj pakāpenisku virzību, Šuvajevs (Pro) un Ijabs (LA) izvirza nosacījumus par nepieciešamību un gatavību. LPV, SV, ZZS, NA, AS un Stabilitātei! minētajās atbildēs iebilst pret sieviešu obligāto iesaukšanu; SV un Stabilitātei! noraida arī obligāto dienestu kopumā. Kulberga gadījumā izmantota redakcijas izlabotā video versija.

Raidījumā Partija fokusā LPV plašāku attiecību atjaunošanu saista ar Ukrainai pieņemamu mieru un ES un ASV sankciju atcelšanu. Bartaševičs militāro palīdzību ierindo aiz valsts iekšējām vajadzībām, bet Šlesers runā par līdzsvaru: vienotas skaitliskas formulas nav. Turpretī Stabilitātei! augusta diskusijā tieši iestājas pret palīdzību konfliktā iesaistītām valstīm.

Avoti: LTV · debates Daugavpilī · 36:00 ↗ · Krustpunktā · „Saskaņas centrs” un ZZS · 01:00 ↗ · Partija fokusā · Stabilitātei! · 09:30 ↗ · Partija fokusā · Latvijas attīstībai · 18:30 ↗ · LPV · sankcijas ↗ · SV · sarunas ↗ · Diskusija · graudu tranzīts ↗ · Nepārbaudīts LPV arguments ↗ · TV24 · kodolatturēšana ↗ · LSM · sieviešu dienests ↗ · Papildinājums · pilns ēters ↗

Valoda un sabiedrībaNostājas atšķiras pa jomām: skola, plašsaziņas līdzekļi, valsts iestādes un privāta saziņa.

Ko piedāvā

NA un ASL stiprina latviešu valodas pozīcijas; SV paredz mācības mazākumtautību valodās privātajās skolās un krievu valodu kā izvēles priekšmetu. SC un Stabilitātei! piedāvā plašākas pārmaiņas izglītībā un mazākumtautību tiesībās. Uzstāšanās: SV aizstāv krievu valodas lietošanu ikdienas saziņā un tās apguvi; Stabilitātei! piedāvā skolas krievu valodā vai bilingvālas skolas.

Kur viedokļi atšķiras

Valsts valodu, tiesības privāti sazināties, mācību valodu skolās un sabiedrisko mediju valodu regulē atšķirīgi. Vispārīgs solījums aizsargāt valodu nenozīmē vienādus pasākumus visās šajās jomās. NA vēlas stingrākas prasības latviešu valodai; Pro iebilst pret pilnīgu krievu valodas satura aizliegumu sabiedriskajos medijos. LPV uzsver vienu valsts valodu.

Kas palika bez atbildes

Jāprecizē konkrētie likumi, skolu veidi un pārejas noteikumi, kā arī robeža starp brīvprātīgu izvēli un obligātām prasībām. Izglītības priekšlikumu konkrētās regulējuma robežas un īstenošanas nosacījumi.

Plašāk: argumenti un avoti

Kas ierakstīts programmās

SV / Jaunlatvieši — Mācības mazākumtautību valodās privātajās skolās, krievu valoda kā izvēles priekšmets, PVN 5% drukātajiem izdevumiem visās valodās.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Mēs mainām noteikumus — Uzsvars uz latviešu nācijas un valodas saglabāšanu, skolu autonomiju un vārda brīvību. Atsevišķas garantijas paplašināt krievu valodas lietojumu programmā nav.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Saskaņas Centrs — Likums par mazākumtautību izglītības iestādēm ar mācībām to valodās un pilnvērtīgu latviešu valodas apguvi. Bezmaksas latviešu valodas kursi naturalizācijai.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

ZZS — Atbalsts latviešu valodas lomai ikdienas dzīvē un reģionu kultūrai. Programmā nav atsevišķa solījuma paplašināt krievu valodas lietojumu.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

NA — Latviešu valoda valsts iestāžu darbinieku savstarpējā saziņā; Valsts valodas centra stiprināšana. Valsts atbalsts plašsaziņas līdzekļiem, kas saturu veido tikai latviešu valodā.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Gobzema saraksts — Kristīgās un tradicionālās Eiropas vērtības; valsts neiejaucas privātajā dzīvē. Konkrēta garantija krievu valodas lietojuma paplašināšanai nav pausta.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

AS — Imigrācijai — legāla nodarbinātība, integrācija un latviešu valodas apguve. Programmā nav atsevišķa solījuma paplašināt krievu valodas lietojumu.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

LPV — Iedzīvotāju saliedēšana neatkarīgi no dzimtās valodas. Angļu valoda — starptautiskajai uzņēmējdarbībai un ārvalstu uzņēmumu pārskatiem. Tieša solījuma nodrošināt valsts pakalpojumus krievu valodā nav.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

JV — Latviešu valodas lietojuma stiprināšana visās jomās, tās apguves paplašināšana un latviešu valodas mediju satura atbalsts.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

JKP — Stiprināt latviešu valodas lomu izglītībā, publiskajā telpā un valsts pārvaldē.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Latvijas attīstībai — Programma uzsver pamattiesības un vienlīdzību likuma priekšā. Konkrētas saistības paplašināt krievu valodas lietojumu tajā nav formulētas.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Austošā Saule Latvijai — Darba vide, apkalpošana, saziņa, plašsaziņas līdzekļi un reklāma tikai valsts valodā. Noteikt termiņu nepilsoņa statusa izbeigšanai.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Stabilitātei! — Paplašināt krievu valodas lietojumu; nodrošināt mācības dzimtajā valodā un bilingvālo izglītību ar augstu latviešu valodas prasmes līmeni.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Progresīvie — Nacionālās identitātes, valodas un kultūras stiprināšana; vienlīdzīgas tiesības un visu ģimeņu aizsardzība. Atbalsts Stambulas konvencijai un vienlīdzīgām laulību tiesībām. Atsevišķas garantijas krievu valodas lietojuma paplašināšanai programmā nav.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Ko precizēja debates un intervijas

Visredzamākās domstarpības skar konkrētas valodas lietojuma jomas. SV aizstāv ikdienas saziņu un iespēju mācīties krievu valodu kā svešvalodu; SC apspriež mācības, izmantojot krievu valodu, ar nosacījumu, ka absolventiem ir labas latviešu valodas zināšanas. Stabilitātei! iet tālāk un piedāvā valsts finansētas krievu vai divvalodu skolas.

NA vēlas pastiprināt latviešu valodas lietošanu publiskajos pakalpojumos un valsts iestāžu iekšējā saziņā; Indriksone apspriež policijas iesaisti kontrolē. Tas nedod pamatu piedēvēt viņai formulētu jebkuras privātas sarunas krievu valodā aizliegumu: iespējamā regulējuma robežas intervijā nav nosauktas.

Šuvajevs iebilst pret pilnīgu krievu valodas satura aizliegumu sabiedriskajos medijos un iestājas par lojālo ES un NATO krievvalodīgo iedzīvotāju līdzdalību. LPV uzsver, ka vienīgā valsts valoda ir latviešu valoda, un atsakās dalīt cilvēkus pēc dzimtās valodas. Šādas atbildes nav līdzvērtīgas solījumam nodrošināt valsts pakalpojumus krievu valodā vai mainīt ārpolitikas kursu.

LETA precizē priekšlikumu robežas: Šlesers aizstāv gados vecus iedzīvotājus pret izraidīšanu nenokārtota valodas eksāmena dēļ, vienlaikus prasot latviešu valodas zināšanas absolventiem. Šuvajevs iebilst pret lojālu krievvalodīgo jauniešu atsvešināšanu, bet apstiprina Pro atteikšanos no iepriekšējās idejas par pašvaldību vēlēšanu tiesībām nepilsoņiem. Stepaņenko kritizē veidu, kā skolas pāriet uz latviešu valodu, taču šajā intervijā nedod nepārprotamu solījumu atcelt pašu pāreju.

Tiešā TV24 strīdā Sruoģis (Stabilitātei!) prasa atjaunot krievu skolas, bet Grīnhāgens (SC) šādu solījumu nedod: viņš aizstāv brīvprātīgu krievu valodas apguvi un atzīst pārejas grūtības, taču atsaucas uz politiskajiem apstākļiem. ASL kategoriski iebilst pret krievu skolu atjaunošanu. Par latgaliešu valodu LA runā par Vēsturisko zemju likuma izpildi, MMN — par šķēršļu novēršanu, tostarp saziņā ar valsti.

Šlesers nošķir vienīgo valsts valodu — latviešu valodu —, ikdienas saziņu un krievu valodas un literatūras stundas. Čulkova prasa atjaunot mācības krievu valodā, bet Pūce — kopīgu skolu. Tie ir atšķirīgi valodas politikas pārmaiņu mērogi, pat ja formulējumi par tiesībām izklausās līdzīgi.

Avoti: Krustpunktā · SV un „Mainām spēles noteikumus” · 14:00 ↗ · Krustpunktā · «Saskaņas centrs» un ZZS · 21:00 ↗ · Partija fokusā · Stabilitātei! · 35:30 ↗ · Ilze Indriksone · 53:00 ↗ · Andris Šuvajevs · 24:00 ↗ · LPV · valoda ↗ · Pro · nepilsoņi ↗ · Pro · jaunatne ↗ · SV · skolas ↗ · TV24 · strīds par skolām ar krievu mācību valodu ↗ · Papildinājums · pilns ēters ↗

MigrācijaKopīga prasība pēc kontroles nenozīmē vienošanos par kvotām un izņēmumiem.

Ko piedāvā

MMN, NA, JKP un ASL programmas piedāvā stingrākus imigrācijas noteikumus; AS un citi saraksti apvieno drošības pasākumus ar aizbraukušo iedzīvotāju atgriešanu. Konkrētie izņēmumi un migrantu kategorijas jāskata atsevišķi. Uzstāšanās: MMN piedāvā ar izņēmumiem apturēt uzturēšanās atļauju izsniegšanu; NA — stingrākus ierobežojumus; Pro pieļauj kvotas.

Kur viedokļi atšķiras

Darbaspēka imigrācijas, studentu uzturēšanās atļauju un patvēruma ierobežošana un pilsoņu atgriešanās ir dažādi pasākumi ar atšķirīgu ietekmi uz darba tirgu un augstskolām. NA paļaujas uz vietējiem darbiniekiem un iedzīvotāju atgriešanos; LPV izglītības eksportā saskata ienākumus.

Kas palika bez atbildes

Vajadzīgs izņēmumu saraksts, nosacījumi valstī jau dzīvojošajiem cilvēkiem un seku novērtējums nozarēm, kurās trūkst darbinieku. Kvantitatīvs darbinieku trūkuma un tā kompensēšanai piedāvāto pasākumu novērtējums.

Plašāk: argumenti un avoti

Kas ierakstīts programmās

Mēs mainām noteikumus — Ierobežot imigrāciju no trešajām valstīm: termiņuzturēšanās atļaujas tikai trūkstošajiem kvalificētajiem darbiniekiem. Stiprināt robežu ar armiju un Zemessardzi.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

ZZS — Saglabāt augstāko izglītību reģionos; ārvalstu studentus piesaistīt galvenokārt no ES, NATO un OECD valstīm. Palīdzēt jauniešiem ar pirmo darbavietu un mājokli. Stiprināt parlamentāro kontroli pār aizsardzības nozari, armiju, Zemessardzi un iekšējiem dienestiem; attīstīt patvertnes, apziņošanu, krājumus un rezerves ģeneratorus apdzīvotās vietās. Kontrolēta kvalificētu darbinieku pagaidu migrācija un cīņa pret nelegālo migrāciju. Panākt Eiropas atbalstu austrumu pierobežai un palīdzēt diasporai atgriezties.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

NA — Paaugstināt iekšlietu dienestu atalgojumu un uzlabot aprīkojumu, valsts vadībā būvēt patvertnes, stiprināt rezerves un kritisko infrastruktūru; saīsināt tiesvedības termiņus. Piesaistot studentus, dot priekšroku ES, NATO un OECD valstīm un diasporai; noraidīt Latvijai obligātu imigrantu sadali ar ES lēmumiem.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Gobzema saraksts — Noraidīt masveida migrāciju un no ārpuses uzspiestas kvotas; patstāvīgi noteikt ieceļošanu un uzturēšanās tiesības, priekšroku dodot Latvijas iedzīvotāju interesēm. Programma vietējā kapitāla atbalstu pretstata lēta darbaspēka importam; detalizētas skaitliskas migrācijas kvotas nav norādītas.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

AS — Paplašināt dienesta veidus, rezervi un Zemessardzes kaujas spējas; pabeigt austrumu aizsardzības līniju, attīstīt dronus, izmantojot Ukrainas pieredzi, kā arī patvertnes un reģionālos krīžu plānus.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

LPV — Visciešākā savienība ar ASV, sadarbība ar ES un NATO; pusi militāro iepirkumu veikt ASV. Atbalstīt Ukrainas iestāšanos ES, vērsties pret nelegālo migrāciju un dronu apdraudējumu.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

JKP — Stingra, kontrolēta imigrācija ar augstām integrācijas prasībām; modernas robežtehnoloģijas un stiprināta robežsardze. Vienota civilās aizsardzības pārvaldība un centralizēts patvertņu reģistrs; pastāvīga policijas klātbūtne ar reģionālo drošības centru starpniecību.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Austošā Saule Latvijai — Veicināt imigrantu no trešām valstīm izbraukšanu, padarīt uzturēšanās atļaujas stingrākas; mudināt viesstrādniekus aizstāt ar vietējiem jauniešiem, iedzīvotājiem, kuri atgriezušies, un tehnoloģijām. Padarīt stingrāku ārvalstu studentu uzņemšanu, kontrolēt mācības un piemērot sodus; noraidīt ES bēgļu kvotas. Noteikt termiņu nepilsoņa statusa izbeigšanai, veicinot to padomju izcelsmes imigrantu repatriāciju, kurus partija apzīmē kā nelojālus.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Progresīvie — Veidot aizsardzības rūpniecības parkus ar infrastruktūru, ātru lēmumu pieņemšanu un ražošanu armijas vajadzībām; būvēt patvertnes un sagatavot iedzīvotājus krīzēm.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Ko precizēja debates un intervijas

Fiktīvu studiju samazināšanu un negodprātīgu darba devēju atbildību atbalsta dažādu partiju pārstāvji. Domstarpības sākas pie kvotām, izcelsmes valstīm un tā, kuri speciālisti uzskatāmi par nepieciešamiem.

MMN piedāvā uz laiku apturēt uzturēšanās atļauju izsniegšanu trešo valstu pilsoņiem, paredzot izņēmumus vajadzīgajiem speciālistiem un studentiem. NA vēlas stingrākus ierobežojumus, taču precīzas kvotas un izņēmumi nav noteikti. Pro pieļauj kvotas, vienlaikus iebilstot pret naidīgu retoriku un izceļot nozares ar augstu pievienoto vērtību.

Ārvalstu darbaspēka jautājums ir saistīts ar demogrāfiju un augstskolām: NA liek uzsvaru uz iedzīvotāju atgriešanos, vietējo nodarbinātību un automatizāciju; SV piedāvā fondu vietējiem studentiem no ārzemnieku maksājumiem; LPV izglītības eksportā saskata ienākumu avotu. Raidījumos nav kopīga skaitliska aprēķina, kā šie pasākumi kompensēs darbinieku trūkumu.

Avoti: Partija fokusā · Mēs mainām noteikumus · 24:30 ↗ · Alvis Hermanis · 31:00 ↗ · Ilze Indriksone · 50:00 ↗ · Andris Šuvajevs · 55:00 ↗

IzglītībaReformu atcelšana un to īstenošanas labošana ir atšķirīgi virzieni.

Ko piedāvā

Programmas aptver pedagogu algas, skolu tīklu, zinātni un mācību valodu. LA nosaka skolotāju atalgojumu vismaz 1,2 vidējo algu apmērā; MMN uzsver autonomiju; Stabilitātei! piedāvā atteikties no Skola2030, bet SV un SC — mainīt valodas noteikumus. Uzstāšanās reizēs: MMN vēlas skolu autonomiju un atteikšanos no centralizētajiem eksāmeniem; Stabilitātei! — Skola2030 aizstāšanu.

Kur viedokļi atšķiras

Reģionālās pieejamības saglabāšanai var būt vajadzīgi citi risinājumi nekā resursu koncentrēšana; reformas atcelšana pati par sevi neaizstāj gatavu alternatīvu mācību modeli. Citi dalībnieki uzsver mācību materiālus, algas un reģionālās skolas.

Kas palika bez atbildes

Vajadzīgi skolu saglabāšanas kritēriji, mācību materiāli, pedagogu sagatavošanas termiņi un eksāmenu un programmu maiņas izmaksas. Salīdzināms kvalitātes vērtēšanas modelis, pedagogu nodrošinājums un pārejas finansējums.

Plašāk: argumenti un avoti

Kas ierakstīts programmās

SV / Jaunlatvieši — Atteikties no Skola2030, atcelt mājmācības un attālināto mācību ierobežojumus, nodrošināt mācību grāmatas. Atļaut semestrī atkārtoti kārtot vismaz vienu pārbaudes darbu katrā mācību priekšmetā.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Mēs mainām noteikumus — Piešķirt skolām autonomiju, samazināt atskaišu apjomu un ministrijas administratīvo lomu. Atteikties no centralizētajiem eksāmeniem par labu visa mācību procesa vērtēšanai.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Saskaņas Centrs — Pieņemt likumu par mazākumtautību izglītības iestādēm: mācības to valodās ar pilnvērtīgu latviešu valodas apguvi.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

ZZS — Stabilizēt skolu politiku: pabeigt un izvērtēt reformas, nodrošināt mācību materiālus un skolotājus laukos. Pakāpeniski no valsts budžeta apmaksāt skolēnu ēdināšanu līdz 9. klasei.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

NA — Obligāti finanšu pratības un uzņēmējdarbības pamati vidusskolā; stiprināt Latvijas vēstures apguvi, pilsonisko audzināšanu un ģimenes vērtības.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Gobzema saraksts — Pilnībā atcelt mājasdarbus, lai mācību vielu apgūtu skolā; atjaunot iespēju labot vērtējumus.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

AS — Pilnveidot Skola2030 kopā ar skolotājiem un vecākiem, sakārtot vērtēšanu un eksāmenus; izmantot MI, lai palīdzētu pedagogiem un individualizētu mācības.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

LPV — Obligāta vispārējā vai profesionālā vidējā izglītība; obligāta finanšu un uzņēmējdarbības pratība. Paaugstināt skolotāju algas, nodrošināt grāmatas visos mācību priekšmetos.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

JV — Noteikt vispārējo vai profesionālo vidējo izglītību par obligātu; nodrošināt mācību materiālus, konkurētspējīgu pedagogu atalgojumu, drošu skolu un talantu atbalstu.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

JKP — Stiprināt matemātiku, dabaszinātnes un tehnoloģijas; samazināt skolotāju atskaites, palielināt autonomiju. Pakāpeniski paaugstināt algas, ņemot vērā stāžu un pieredzi, apsvērt izdienas pensijas nosacījumus.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Latvijas attīstībai — Kvalitatīva izglītība neatkarīgi no dzīvesvietas; stiprināt STEM, kritisko domāšanu, pilsonisko līdzdalību un uzņēmējdarbības prasmes.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Austošā Saule Latvijai — Saglabāt lauku skolas, nodrošināt mācību materiālus un atbalsta speciālistus, kā arī samērīgu pedagogu darba slodzi.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Stabilitātei! — Atteikties no Skola2030 un izstrādāt jaunu izglītības programmu.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Progresīvie — Pedagoga minimālā algas likme — vismaz 2100 eiro; piesaistīt atbalsta speciālistus reģioniem un līdzsvarot skolēnu slodzi, uzdodot tikai jēgpilnus mājasdarbus.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Ko precizēja debates un intervijas

Pedagogu slodzes un atskaišu kritika izskan plaši, taču politiskie secinājumi atšķiras. MMN piedāvā atteikties no centralizētajiem eksāmeniem un paplašināt skolu autonomiju; «Stabilitātei!» — aizstāt Skola2030 ar jaunu sistēmu. Šajās atbildēs nav sniegts gatavs salīdzināms kvalitātes vērtēšanas modelis.

Citi dalībnieki pievēršas reformu pilnveidošanai, mācību materiāliem, algām un reģionālo skolu atbalstam. Augstākajā izglītībā strīdas par finansējumu, zinātnes komercializāciju, ārvalstu studentiem un vispārējās un profesionālās izglītības proporciju.

Valodas pāreja tiek apspriesta arī kā pārvaldības uzdevums: pedagogu un mācību materiālu pieejamība un latviešu valodas prasmju faktiskā kvalitāte. Vispārīga deklarācija par valodu vēl neatbild uz jautājumu, kā konkrēta skola nodrošinās mācības.

Septembra diskusijās svarīgs ir dabaszinātņu eksāmena ieviešanas termiņš. AS un NA aizstāv ieviešanu jau šajā mācību gadā; JV uzstāj uz nākamo, savukārt ZZS un Pro norāda uz skolu gatavību un nepieļaujamību mainīt noteikumus pēc 1. septembra. Tas nav vienkāršs dalījums eksāmenu atbalstītājos un pretiniekos. Atsevišķi strīdas par minimālajiem rezultātiem, atkārtotu kārtošanu un iespēju labot vērtējumus.

TV24 raidījumā JV un ZZS piedāvā mācīt prasmīgi lietot MI un mainīt uzdevumus, nevis aizliegt rīkus. AS atsevišķi runā par latviešu valodas kvalitāti modeļos. JKP piedāvā atbalstīt darba devējus, kuri nodrošina audzēkņiem apmaksātu praksi; MMN dod priekšroku vienādiem tirgus noteikumiem, nevis selektīvām subsīdijām.

Septiņi līderi augustā strīdas par skolu autonomiju, eksāmeniem un Skola2030, taču biežāk ir vienisprātis par mācību materiālu un pedagogu atbalsta trūkumu. Freifalts piedāvā samazināt klases līdz aptuveni 15 skolēniem, SC — pedagogiem pensiju no 60 gadu vecuma; šo pasākumu personāla un finanšu izmaksas nav apvienotas kopējā tāmē.

Avoti: Partija fokusā · Mēs mainām noteikumus · 40:30 ↗ · Partija fokusā · Stabilitātei! · 50:00 ↗ · JV · termiņi ↗ · AS · eksāmeni ↗ · ZZS · skolu gatavība ↗ · NA · vērtēšana ↗ · TV24 · MI skolā ↗ · Papildinājums · pilns ēters ↗ · 12. augusta diskusija ↗

Enerģētika un zaļais kurssAiz zaļās politikas kritikas ir atšķirīgi risinājumi enerģētikas un iedzīvotāju līdzdalības jomā.

Ko piedāvā

LPV programmā ir atomenerģētika, Pro programmā — klimata politika un sabiedriskais transports. SV neatbalsta jaunas vēja elektrostacijas un ierobežo saules parkus lauksaimniecības zemēs; citi saraksti piedāvā savus enerģijas ražošanas un dabas aizsardzības noteikumu salikumus. Uzstāšanās: LPV uzsvaru liek uz atomenerģiju; Pro — uz atjaunīgajiem energoresursiem un sabiedrisko transportu; ZZS — uz ierobežojumu pārskatīšanu.

Kur viedokļi atšķiras

Zema cena, enerģētiskā neatkarība, būvniecības ierobežojumi un dabas aizsardzība var prasīt kompromisus. Programmā noteikti aizliegumi un vietējās kopienas tiesības iebilst nav viens un tas pats. «Stabilitātei!» noraida vēja parkus; SV uzsver zemes īpašnieku un iedzīvotāju piekrišanu. MMN kandidātu atbildes par vēju atšķiras.

Kas palika bez atbildes

Vajadzīgi jaudu ieviešanas termiņi, tīklu un rezervēšanas izmaksas, pasākumu ietekme uz tarifiem un saistību izpildi. Enerģijas cena, kompensācijas, nākotnes likmes un jauno prasību izmaksas.

Plašāk: argumenti un avoti

Kas ierakstīts programmās

SV / Jaunlatvieši — Iesaldēt Rail Baltica un pārtraukt airBaltic finansēšanu. Neatbalstīt jaunus vēja parkus, ierobežot saules parkus lauksaimniecības zemēs; saglabāt prasības mežu izciršanai.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Mēs mainām noteikumus — Vietējie ceļi un dzelzceļš ir svarīgāki par Rail Baltica. Gāze kā pārejas resurss, mazo kodolreaktoru izpēte; apgrūtinošo zaļā kursa prasību pārskatīšana.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Saskaņas Centrs — Zaļajai pārejai jāsamazina rēķini un jāatbalsta vietējā ražošana. Attīstības banka — energoefektivitātei, mājokļiem, zaļajai rūpniecībai un reģionālajai infrastruktūrai.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

ZZS — Zaļais kurss ar aizsardzību pret nesamērīgām izmaksām. Debatēs Valainis prasa samazināt Rail Baltica izmaksas un palielināt ES finansējuma daļu, pieļaujot nepabeigšanas risku.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

NA — Debatēs Indriksone iestājas par Rail Baltica pabeigšanu, pārskatot dārgos risinājumus un piesaistot papildu ES finansējumu.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Gobzema saraksts — Enerģijai piemērotā nodokļu sloga samazināšana. Izklāstītā programma nesniedz salīdzināmi detalizētu plānu par Rail Baltica vai elektroenerģijas ražošanas struktūru.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

AS — Rail Baltica minimāli īstenojamā apjomā; zaļā kursa pārskatīšana, ņemot vērā konkurētspēju. Mazo kodolreaktoru izpēte, atjaunīgo energoresursu un uzkrāšanas iekārtu attīstība.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

LPV — Apturēt pašreizējo Rail Baltica variantu, pārskatīt maršrutu un īstenot projektu ar ES finansējumu. Ierobežot nekontrolētu vēja parku attīstību un daļu zaļā kursa prasību.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

JV — Jaunas jaudas, tīkli, uzkrāšanas sistēmas, energoefektivitāte un elektrifikācija. Rail Baltica attīstība, kontrolējot izmaksas un atbildību; taisnīga zaļā pāreja.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

JKP — Atbalsta Rail Baltica pabeigšanu, optimizējot izmaksas un nodrošinot to pārredzamību. Atbalsts atjaunīgās enerģijas projektiem, kas dod tiešu labumu vietējām kopienām; rūpniecībai pieejama enerģija.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Latvijas attīstībai — Atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas, elektrotīklu un uzkrāšanas iekārtu attīstība; ostu, lidostas, dzelzceļa un digitālās infrastruktūras modernizācija.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Austošā Saule Latvijai — Pabeigt Rail Baltica pamattrasi, samazinot izmaksas. Apturēt vēja parkus apdzīvotu vietu un vērtīgu ainavu tuvumā; pētīt ģeotermālo enerģiju un kodolenerģiju.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Stabilitātei! — Debatēs Čulkova piedāvā atsākt tiešus resursu iepirkumus no Krievijas un Baltkrievijas un atlikt Rail Baltica uz 5–10 gadiem.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Progresīvie — Prioritāte atjaunojamajiem energoresursiem, klimatneitralitāte, dabas atjaunošana un sabiedriskais transports.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Ko precizēja debates un intervijas

Formulējums pret zaļo politiku slēpj atšķirīgus priekšlikumus. Stabilitātei! noraida klimata kursu un vēja parkus; LPV kritizē Green Deal un liek uzsvaru uz kodolenerģiju. ZZS runā par saimniecisko ierobežojumu pārskatīšanu un sarunām ES līmenī.

SV raidījumos uzsver zemes izmantošanu un iedzīvotāju piekrišanu, savukārt tās programmā stingrāk formulēts atteikums no jauniem vēja parkiem. MMN atšķiras Krusta atbilde par vēja enerģijas nepaplašināšanu un Baško atbilde par tās atļaušanu ar vietējo referendumu. Tāpēc viena kandidāta nostāju nevar automātiski pasniegt kā vienotu partijas mehānismu.

Pro aizstāv atjaunīgo enerģiju, sabiedrisko transportu, papildu ciršanas ierobežošanu un principu “piesārņotājs maksā”. Precīzas nākotnes dabas resursu un klimata nodokļu likmes Šuvajevs nenosauc. Galvenie jautājumi ir enerģijas cena, kompensācijas īpašniekiem, iedzīvotāju līdzdalība un jauno prasību izmaksas.

LETA intervijā Stepaņenko iebilst pret jauniem vēja un saules parkiem, bet jautājumā par aizstājošām jaudām pievēršas tīklu uzticamībai un pazemes līnijām. Tas ir infrastruktūras priekšlikums, nevis atbilde par pietiekamu ražošanas jaudu. Ašeradens saglabā klimata mērķus, uzsverot konkurētspēju un sabiedrības vienošanos; mazās AES viņš aplūko kā perspektīvu, nevis tūlītēju risinājumu.

TV24 otrajā raidījumā JKP atbalsta pakāpenisku vēja enerģijas attīstību, bet iebilst pret atomelektrostaciju pašā Latvijā, pieļaujot sadarbību ar Igauniju. MMN apsver kopīgu atomenerģētiku ar kaimiņvalstīm un gāzes termoelektrostacijas pārejas periodā. ASL iebilst pret vēja parkiem mājokļu tuvumā un vērtīgās ainavās; SC vēlas samazināt cenas uz mazākas Latvenergo peļņas rēķina. Pirmajā raidījumā SV prasa atteikties no zaļā kursa, bet Pro saglabā klimata mērķus.

Avoti: LTV · debates Jelgavā · 25:30 ↗ · LTV · debates Rīgā · 1:12:00 ↗ · Partija fokusā · ZZS · 10:00 ↗ · Andris Šuvajevs · 45:00 ↗ · SV · ražošana un tīkli ↗ · JV · enerģētika ↗ · TV24 · enerģētikas varianti ↗

Rail Baltica un airBalticSamazināt projekta mērogu, to iesaldēt un mainīt finansējumu — tie ir atšķirīgi risinājumi.

Ko piedāvā

SV programmas piedāvā iesaldēt Rail Baltica un pārtraukt airBaltic finansēšanu; AS lielos projektus saista ar saistību auditu un pieejamo budžetu; LPV un Pro piedāvā citus transporta infrastruktūras attīstības variantus. Uzstāšanās: AS piedāvā minimāli īstenojamu Rail Baltica apjomu; SV — iesaldēšanu; LPV — citu konfigurāciju ar ES finansējumu.

Kur viedokļi atšķiras

Atteikšanās no turpmāka finansējuma neatceļ jau uzņemtās saistības; maršruta vai posmu maiņa atšķiras no projekta pilnīgas izbeigšanas. Pro vēlas saglabāt savienojumu ar Eiropu un Rīgas iesaisti, ambīcijas samērojot ar līdzekļiem.

Kas palika bez atbildes

Vajadzīgi atsevišķi aprēķini par turpmākajiem ieguldījumiem, apturēšanas izmaksām un ES finansējuma atmaksāšanas risku. Galīgā shēma, pilnās izmaksas un jau uzņemto saistību apturēšanas sekas.

Plašāk: argumenti un avoti

Kas ierakstīts programmās

SV / Jaunlatvieši — Pārtraukt airBaltic finansēšanu, valstij saglabājot pilotu akadēmiju; iesaldēt Rail Baltica būvniecību un finansēšanu. Pašvaldībām novirzāmo iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu palielināt līdz 95%.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Mēs mainām noteikumus — Pirms Rail Baltica par prioritāti noteikt esošos autoceļus un dzelzceļu; asfaltēt stratēģiski svarīgus reģionālos grants ceļus.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

AS — Samazināt Rail Baltica līdz minimāli īstenojamam apjomam ar pilnīgu pārredzamību un izdevumu kontroli. Publisko investīciju prioritātes — drošība, enerģētika, medicīna, izglītība, mājokļi un reģioni.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

LPV — Apturēt pašreizējo Rail Baltica un īstenot projektu tikai ar ES finansējumu; savienot Ādažu bāzi, ostu un lidostu, izmantojot Rīgas Ziemeļu koridoru. Paplašināt Via Baltica līdz četrām joslām. Koncentrēt airBaltic darbību uz reisiem uz Rīgu un no tās, slēgt Tallinas un Viļņas bāzes; piesaistīt amerikāņu partneri Latvijas dzelzceļam kravām no Centrālāzijas un Ķīnas.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

JV — Turpināt Rail Baltica, reģionālo ceļu, dzelzceļa, ostu un sabiedriskā transporta attīstību ar skaidru atbildību un termiņu un izmaksu kontroli; nodrošināt pakalpojumus un mājokļus reģionos. Izmantot datus un MI asistentus; ārpolitikā panākt Eiropas finansējumu drošībai, robežai, lauksaimniecībai, Rail Baltica un pētniecībai, veicināt diasporas atgriešanos.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

JKP — Atbalstīt atjaunīgās enerģijas projektus tikai tad, ja tie dod tiešu labumu vietējām kopienām. Attīstīt ātrgaitas autoceļu koridorus; pabeigt Rail Baltica, optimizējot projektu, kontrolējot izmaksas un nodrošinot to caurskatāmību. Pārbaudīt iestāžu funkcijas un apvienošanas iespējas; nodrošināt valsts uzņēmumu finanšu disciplīnu. Lēmumu par airBaltic balstīt uz ilgtspējas un stratēģisko interešu izvērtējumu.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Austošā Saule Latvijai — Pabeigt Rail Baltica pamattrasi, samazinot izmaksas līdz kaimiņvalstu līmenim; pārtraukt jaunus valsts aizdevumus airBaltic un izstāties no kapitāla, ja uzņēmums noteiktajā termiņā nekļūst rentabls.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Ko precizēja debates un intervijas

Transporta projektus vienlaikus apspriež kā saikni ar Eiropu, ekonomisku aktīvu un budžeta risku. AS piedāvā minimāli īstenojamu Rail Baltica apjomu; SV iestājas par iesaldēšanu, LPV — par pašreizējās shēmas apturēšanu un citu konfigurāciju ar ES finansējumu.

Pro vēlas saglabāt savienojumu ar Eiropu un Rīgas iesaisti, pārmērīgās ambīcijas pielāgojot pieejamajiem līdzekļiem. Intervijā vadītājs prasa kopīgu dzelzceļa, kravu un aviācijas koncepciju; galīgo shēmu un tās izmaksas kandidāts neparāda.

Mēroga samazināšana, finansēšanas pārtraukšana un efektivitātes palielināšana ir dažādi risinājumi. Ne gaidāmais ietaupījums lielā projektā, ne nākotnes transporta ieņēmumi automātiski nekļūst par pastāvīgu pensiju un medicīnas izdevumu avotu.

LETA intervijās gan JV, gan Pro uzskata Rail Baltica pabeigšanu līdz 2030. gadam par nereālu un apspriež pamattrases prioritāti, zemākas izmaksas un Eiropas līdzekļus; saskaņots jauns termiņš netiek nosaukts. Diskusijā par valdības simt dienām ZZS pieļauj projekta apturēšanu, ja tā cena nav paceļama, un prasa 85% ārējo finansējumu. Tās ir atšķirīgas pieļaujamās turpināšanas robežas, nevis kopīga saskaņota pieeja.

19. augusta strīdā par airBaltic AS, JV un NA atbalsta finansēšanas pilnvarojumu, Pro prasa sabiedriskā rezultāta garantijas, ZZS šajā posmā noraida jaunu naudu, bet LPV noraida pašu projektu. 16. septembrī Kozlovskis aizstāv jau notiekošo restrukturizāciju ASV: jaunu garantiju neesamība pašreizējā procesā neatceļ jautājumus par iepriekšējiem ieguldījumiem, valsts turpmāko daļu un tās saglabāšanas cenu. Šos posmus nedrīkst jaukt.

Avoti: Andris Šuvajevs · 51:00 ↗ · JV · Rail Baltica ↗ · Pro · Rail Baltica ↗ · ZZS · projekta cena ↗ · Papildinājums · pilns ēters ↗ · 12. augusta diskusija ↗

Konvencija un ģimenes politikaKandidāta personīgā nostāja ne vienmēr sakrīt ar partijas vai frakcijas nostāju.

Ko piedāvā

Programmās paredzētā ģimenes politika ietver ne tikai konvenciju: atvieglojumus par bērniem, pabalstus, mājokli un pakalpojumu pieejamību. SV un LPV uzsver konservatīvas ģimenes vērtības; Pro — dažādu ģimeņu vienlīdzīgas tiesības. Šie pasākumi jāvērtē atsevišķi. Uzstāšanās: Pro aizstāv konvenciju; LPV un SV ir pret to. MMN un citās partijās atsevišķu kandidātu atbildes atšķiras.

Kur viedokļi atšķiras

Nodokļa atvieglojums palīdz samaksātā nodokļa apmērā, savukārt tiešs pabalsts var aptvert ģimenes ar mazākiem ienākumiem. Nostāja par konvenciju neraksturo visu ģimenes atbalsta pasākumu kopumu. Īsajā aptaujā Kulbergs (AS) un Grasbergs (NA) iebilst pret izstāšanos, lai gan bijuši pret pievienošanos. Laulību jautājumā Mieriņa (ZZS) nošķir iebildumus pret laulību vienlīdzību no partnerības saglabāšanas; Kulbergs (AS) personīgi neiebilst, bet rosina referendumu.

Kas palika bez atbildes

Vajadzīgs saņēmēju loks, izmaksu apmērs un praktiski pasākumi aizsardzībai pret vardarbību neatkarīgi no nostājas par starptautisko dokumentu. Kā personiskās atbildes pārtaps frakciju balsojumā; pretrunas starp kartīti un runu norādītas analīzē.

Plašāk: argumenti un avoti

Kas ierakstīts programmās

SV / Jaunlatvieši — Pabalsts par katru bērnu — ceturtā daļa minimālās algas; atbalsts vecākam, kurš paliek mājās, līdz bērna trīs gadu vecumam. Vientuļajam vecākam — divkāršs atvieglojums par apgādājamo.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Mēs mainām noteikumus — Palielināt nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošu bērnu līdz €500 mēnesī.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Saskaņas Centrs — Bērna piedzimšanas pabalsts — €1000; pabalstu par otro bērnu palielināt piecas reizes salīdzinājumā ar pašreizējo apmēru. Bezmaksas ēdināšana līdz 9. klasei un pieejamas silītes bērniem līdz triju gadu vecumam.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

ZZS — Bērna piedzimšanas pabalsts €2000. Strādājošam vecākam izmaksāt 100% no aprēķinātā vecāku pabalsta — runa ir par pabalstu, nevis pilnu algu.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

NA — Palielināt bērna kopšanas pabalstu līdz 600 eiro, to ik gadu indeksējot; nodrošināt, lai ģimenes ienākumi bērna pirmajos 18 dzīves mēnešos nenokristos zem iepriekšējā vidējā līmeņa.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Gobzema saraksts — Atbrīvot no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ģimenes ar trim un vairāk bērniem; par katra bērna piedzimšanu izmaksāt vismaz €5000.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

AS — Jaunajām un daudzbērnu ģimenēm — mājokļu dotācijas, garantijas un īres iespējas. Atļaut strādāt bērna kopšanas laikā, nezaudējot attiecīgo pabalstu.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

LPV — 5000 eiro pabalsts par jaundzimušo, mūža Goda ģimenes statuss vecākiem ar trim vai vairāk bērniem; bērna kopšanas atvaļinājumu ieskaitīt darba stāžā, pilnībā apmaksāt neauglības ārstēšanu.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

JV — Atbalstīt grūtniecību, dzemdības, neauglības ārstēšanu, vecāku psihisko veselību un tēvu līdzdalību; ieviest bērnu attīstības vajadzību agrīnu noteikšanu BAASIK. Skaitliski jauni ģimenes pabalstu apmēri šajā sadaļā nav norādīti.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

JKP — Precizēt mājokļa pabalstu, ņemot vērā reālās vajadzības un dzīves dārdzību; palīdzēt jaunajiem speciālistiem ar mājokli un studijām reģionos. Aplūkotajā programmā nav atrasts konkrēts jauns bērna pabalsta apmērs.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Latvijas attīstībai — Ilgtermiņa ģimenes politika: pieejami mājokļi, kvalitatīvi bērnudārzi un skolas, iespēja savienot darbu ar ģimenes dzīvi.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Austošā Saule Latvijai — Mērķis — summārais dzimstības koeficients vismaz 2,1. Latvijas pilsonēm par bērna piedzimšanu — trīs vidējās algas.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Stabilitātei! — Izstrādāt visaptverošu dzimstības veicināšanas programmu: finansiāla palīdzība, mājokļa un bērnu aprūpes pieejamība; palielināt atbalstu jaunajām un daudzbērnu ģimenēm.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Progresīvie — Palielināt ģimenes valsts pabalstu, vienkāršot tā noformēšanu, nodrošināt sociālās iemaksas bērna kopšanas laikā un mērķēti atbalstīt viena vecāka ģimenes.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Ko precizēja debates un intervijas

Pro aizstāv Stambulas konvenciju un atbalstu no vardarbības cietušajiem. LPV un SV iebilst pret konvenciju. Taču atsevišķu kandidātu un frakciju balsojumu līmenī aina ir sarežģītāka par vienkāršu skalu «par / pret».

MMN Mielavs atbalsta konvencijas saglabāšanu, Baško personīgi iebilst un runā par brīvu balsojumu. Arī AS paziņo par brīvu balsojumu. ZZS nostājas maiņu skaidro ar strīdu par deklarāciju un vienlaikus neformulē stingru kopīgu nostāju.

Indriksone no NA runā par vēlmi mainīt strīdīgos pantus, bet nesniedz galīgu atbildi neveiksmes gadījumam. LA aizstāv spēkā esošo partnerības regulējumu, nepasludinot viendzimuma laulību par izlemtu partijas prioritāti. Konvencija, partnerība un laulība ir atsevišķi jautājumi, kuros nostāja jāfiksē atsevišķi.

LSM īsās atbildes 15. septembrī vēl uzskatāmāk parāda kandidātu atšķirības: Grasbergs (NA) un Kulbergs (AS) ir pret izstāšanos, lai gan iepriekš neatbalstīja pievienošanos; Āboliņš (MMN) un Mieriņa (ZZS) ir par izstāšanos. Pro, JV un LA aizstāv saglabāšanu. Stepaņenko gadījumā redzamā kartīte „nē” ir apvienota ar dokumenta kritiku, tāpēc šajā raidījumā SV nostāja nav reducējama uz viennozīmīgu «jā» vai «nē». Personīga atbilde neaizstāj visas partijas lēmumu.

TV24 parāda arī atšķirības atbilžu formā: Lāce (Pro) prasa skaidru AS lēmumu, bet Smiltēns piedāvā moratoriju sabiedrību šķeļošiem jautājumiem, nevis atbildi jā vai nē. Tas neatceļ Kulberga atsevišķo personisko atbildi pret izstāšanos; abi izteikumi saglabāti ar autorību.

18. septembrī Šlesers sola balsot par izstāšanos no konvencijas, taču ekonomiskos jautājumus liek augstāk un neprasa visu nākamo koalīcijas partneru piekrišanu izstāšanās jautājumam. Programmas izvēle un obligāts nosacījums dalībai valdībā šeit atšķiras.

LSM 18. septembra īsajā aptaujā Šuvajevs (Pro), Ašeradens (JV) un Ijabs (LA) atbalsta viendzimuma laulības, taču reformas termiņi un ceļš nav saskaņoti. Šuvajevs tieši runā par Satversmes grozījumiem; Ašeradens — par dialogu ar sabiedrību, Ijabs — par tās gatavību. Mieriņa (ZZS) neatbalsta laulības, bet vēlas saglabāt partnerību. Kulbergs (AS) personīgi neiebilst un rosina referendumu, neizsakot partijas apņemšanos. Stepaņenko (SV), Āboliņš (MMN), Grasbergs (NA) un Čulkova («Stabilitātei!») atbild noliedzoši; Šlesers (LPV) uzsver tradicionālās ģimenes lomas, neizsakot atbalstu laulību atzīšanai.

Avoti: LTV · debates Daugavpilī · 1:20:00 ↗ · Krustpunktā · SV un «Mēs mainām noteikumus» · 47:30 ↗ · Partija fokusā · ZZS · 43:00 ↗ · Ilze Indriksone · 1:03:30 ↗ · Partija fokusā · Latvijas attīstībai · 15:30 ↗ · LSM · konvencija, 15. septembris ↗ · Kulbergs · atšķirība starp pievienošanos un izstāšanos ↗ · TV24 · Lāce un Smiltēns ↗ · Papildinājums · pilns ēters ↗ · LSM · viendzimuma laulības, 18. septembris · 00:18–04:49 ↗

Pārvaldība un koalīcijasSolījumi mainīt sistēmu jāsalīdzina ar pilnvarām un iespējamiem partneriem.

Ko piedāvā

MMN un vairāki citi saraksti piedāvā mainīt politisko sistēmu; AS uzsver funkciju auditu, JV — pārvaldības efektivitāti, Pro — institūciju caurskatāmību un kvalitāti. Pilnie reformu varianti atšķiras pēc pilnvarām un procedūrām. Uzstāšanās reizēs: partijas apspriež birokrātijas samazināšanu, atbildību par rezultātiem un valsts pārvaldes pārmaiņas.

Kur viedokļi atšķiras

Aparāta samazināšana, vēlēšanu noteikumu maiņa un pārvaldības centralizācija ir patstāvīgi risinājumi. Programmu sakritība vienā jautājumā vēl nenozīmē gatavību izveidot koalīciju. Vienas partijas gatavība sarunām nenozīmē savstarpēju piekrišanu; sadarbības aizliegumi sašaurina variantus.

Kas palika bez atbildes

Vajadzīgs maināmo funkciju saraksts, pārejas izmaksas, nepieciešamie likumu grozījumi un iespējamo partneru savstarpēja piekrišana. Konkrētais vairākuma sastāvs un iespēja saskaņot atšķirīgas programmas. Detalizēti paziņojumi ir koalīciju sadaļā.

Plašāk: argumenti un avoti

Kas ierakstīts programmās

SV / Jaunlatvieši — Tautas vēlēts prezidents, jaukta vēlēšanu sistēma un 50 deputāti. Referenduma ierosināšanai — 5 % iepriekšējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju paraksti.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Mēs mainām noteikumus — Ieviest vienas nododamas balss sistēmu: vēlētājs sarindo dažādu partiju kandidātus un neatkarīgus kandidātus. Partiju 5% barjeras vietā — individuāla kvota, apgabali ar 5–7 deputātiem.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Saskaņas Centrs — Vairākuma vēlēšanas ar deputātu atsaukšanu, tiešas prezidenta vēlēšanas, referendumu atvieglošana un drošas elektroniskās balsošanas pilotprojekts.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

ZZS — Paplašināt pašvaldību finansiālo patstāvību; attīstīt ceļus, tiltus, transportu un lidostas, atjaunot Autoceļu fondu un pārskatīt administratīvi teritoriālās reformas kritērijus.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

NA — Samazināt ministriju un pašvaldību funkciju dublēšanos, ieviest mākslīgo intelektu un izmērāmus valsts uzņēmumu rādītājus. Diasporas pārstāvjiem, kuri atgriežas, — palīdzība ar darbu, mājokli un bērnu izglītību.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Gobzema saraksts — Valsts prezidenta vēlēšanas vispārējā balsojumā, 50 tūkstošu parakstu slieksnis referenduma ierosināšanai un droši elektroniskie referendumi.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

AS — Četros gados panākt bāzes budžetu bez deficīta. Izveidot Latvijas attīstības fondu pārredzamai valsts aktīvu pārvaldībai bez politiķu iejaukšanās.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

LPV — Tiešas Valsts prezidenta vēlēšanas, referenduma slieksnis — 5% vēlētāju pašreizējo 10% vietā. Paplašināt ministru normatīvās pilnvaras, apvienot iestādes, ieviest mākslīgo intelektu un izmērāmus darba rādītājus.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

JV — Vērtēt ministrus un vadītājus pēc publiskiem attīstības rādītājiem; pāriet uz rezultātos balstītu budžeta veidošanu.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

JKP — Pārskatīt iestāžu funkcijas un apvienošanas iespējas; nodrošināt valsts uzņēmumu finanšu disciplīnu. Lēmumu par airBaltic balstīt ilgtspējas un stratēģisko interešu izvērtējumā.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Latvijas attīstībai — Valstij jānodrošina skaidri noteikumi un jāuzticas iedzīvotāju un uzņēmēju iniciatīvai; politika jāvērtē pēc rezultātiem.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Austošā Saule Latvijai — Iedzīvotāju ienākuma nodokli pilnībā novirzīt valsts budžetā, pašvaldības finansējot ar dotācijām; ņemt vērā uzņēmumu piesaisti, lauku skolas un mobilitāti. Iesaldēt izdevumu administratīvo daļu, apvienot ministrijas un likvidēt valsts uzņēmumu padomes.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Stabilitātei! — Samazināt Saeimas deputātu skaitu no 100 līdz 50; pāriet uz tautas vēlētu prezidentu, veicot nepieciešamos Satversmes grozījumus.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Progresīvie — Izdevumus pamatot ar funkcijām un izmērāmiem mērķiem, regulāri vērtēt birokrātisko slogu. Iepirkumos jāņem vērā kvalitāte un ilgtspēja, ne tikai zemākā cena.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Ko precizēja debates un intervijas

Hermanim vēlēšanu reforma ir galvenā jēga MMN dalībai politikā: personisks mandāts un Īrijas modelis kā orientieris, bet galīgos noteikumus paredzēts saskaņot ar partneriem. JV neuzskata vēlēšanu sistēmas maiņu par nepieciešamu, Pro to neizvirza kā pirmo uzdevumu. Prezidenta tiešas vēlēšanas un zemāku referenduma slieksni atbalsta vairāki citi dalībnieki.

Līdz septembrim aizliegumi kļūst skaidrāki: JV izslēdz LPV, SV un «Stabilitātei!», Pro — LPV un SV. MMN izslēdz SV un sauc AS par tuvu. NA dod priekšroku AS, JV un ZZS, bet LPV un Pro sauc par nevēlamām; vēlākās atbildes atstāj nosacītu sarunas iespēju, ja nostājas mainās.

SC ir gatava runāt ar visiem. LPV izslēdz JV, Pro un SV; pārējos vērtēs pēc rezultātiem. Vienas partijas atvērtība neapstiprina otras piekrišanu. Augusta atbildes jālasa kopā ar septembra precizējumiem; vairākuma scenāriji un to aritmētika izdalīti atsevišķā sadaļā par koalīciju.

LETA precizē pašu AS un LPV ierobežojumus: Kulbergs izslēdz SV un «Stabilitātei!», bet pašreizējo LPV sastāvu uzskata par nopietnu problēmu, vienlaikus atstājot atrunu par vēlēšanu rezultātu. Šlesers tieši izslēdz SV, JV un Pro; viņa nogaidīšana līdz rezultātiem attiecas uz pārējo partiju vērtējumu. Pro neizslēdz sarunas ar AS, ZZS un NA, taču uzsver konvencijas saglabāšanu. Neviens no šiem paziņojumiem neapstiprina saskaņotu vairākumu.

Lindberga (ASL) TV24 sauc NA par ideoloģiski tuvāko partneri, uzsverot atteikšanos no principu kompromisiem; šis raidījums neapstiprina atbildes vienošanos no NA puses. Īsajā aptaujā par demokrātiju kandidāti to lielākoties atbalsta, taču SV piedāvā paplašināt referendumu izmantošanu, Pro — iedzīvotāju līdzdalību, savukārt Čulkova («Stabilitātei!») vēlas lielākas iespējas prezidentam. Tie ir atsevišķi reformu virzieni, nevis vienots modelis.

Šlesers 18. septembrī dod priekšroku AS un LPV, tomēr Kučinskis dienu iepriekš nesniedza galīgu atbildi par LPV. Tā nav savstarpēja vienošanās. Augusta mazo sarakstu diskusijā atšķiras arī konkrētās reformas: MMN piedāvā STV, SC — 100 vienmandāta apgabalus, MMN — referenduma slieksni 25 tūkstošu apmērā, bet Gobzema saraksts — 50 tūkstošu apmērā.

Avoti: Alvis Hermanis · 25:00 ↗ · Partija fokusā · JV · 26:00 ↗ · Andris Šuvajevs · 16:30 ↗ · Partija fokusā · NA · 57:30 ↗ · Partija fokusā · Mēs mainām noteikumus · 57:00 ↗ · AS · partneri ↗ · LPV · aizliegumi ↗ · Pro · nosacījumi ↗ · TV24 · ASL par partneriem ↗ · LSM · demokrātija ↗ · Papildinājums · pilns ēters ↗

Drošība ikdienas dzīvēPolicija, glābšanas dienesti un gatavība krīzēm ir atsevišķs uzdevums no militārā budžeta.

Ko piedāvā

ZZS piedāvā patvertnes, apziņošanu, krājumus un rezerves ģeneratorus; JKP — vienotu civilās aizsardzības pārvaldību un patvertņu reģistru; AS — reģionālus krīzes plānus. Gobzema saraksts sola divkāršot policistu, ugunsdzēsēju un robežsargu algas; ASL — piecos gados palielināt policijas vidējo algu par 30–50%.

Kur viedokļi atšķiras

Dažas programmas uzsver dienestu atalgojumu un aprīkojumu, citas — koordināciju un infrastruktūru. LPV piedāvā apvienot Iekšlietu un Aizsardzības ministriju; iestāžu reforma nav tas pats, kas lielāks darbinieku skaits uz vietas.

Kas palika bez atbildes

Cik izmaksās algu paaugstināšana un patvertnes, kas atbild par konkrētās apdzīvotās vietas gatavību un kā tiks pārbaudīti reaģēšanas termiņi un personāla nodrošinājums?

Plašāk: argumenti un avoti

Kas ierakstīts programmās

Saskaņas Centrs — Daļu dienesta ļaut pildīt civilajās struktūrās un pašvaldības policijā; iesauktajiem maksāt 500 €, brīvprātīgajiem — 800 €. Attīstīt Baltijas kiberaizsardzību un pirmās palīdzības apmācību reizi septiņos gados.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

ZZS — Pakāpeniski ieviest bāzes pensiju, indeksēt sociālo atbalstu; uzlabot palīdzību ģimenēm ar vienu apgādnieku un pastāvīgu palīdzības mehānismu krīzēs. Stiprināt parlamentāro kontroli pār aizsardzības nozari, armiju, Zemessardzi un iekšējiem dienestiem; attīstīt patvertnes, apziņošanu, krājumus un rezerves ģeneratorus apdzīvotās vietās.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

NA — Palielināt iekšlietu dienestu atalgojumu un aprīkojumu, valsts vadībā būvēt patvertnes, stiprināt rezerves un kritisko infrastruktūru; saīsināt tiesvedības termiņus. Skolu tīklā ņemt vērā kvalitāti, bērna intereses un drošu sasniedzamību; ar tiešsaistes stundām piesaistīt labākos skolotājus visos reģionos. Sagatavot skolas apdraudējumiem un attālinātam režīmam krīzes laikā.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Gobzema saraksts — Automātiski piešķirt palīdzību, izmantojot valsts rīcībā esošos datus, bez iesniegumiem. Krīžu laikā aizliegt atsavināt vienīgo nekustamo īpašumu un piemērot sodus par komunālo maksājumu parādiem. Divkāršot policistu, ugunsdzēsēju un robežsargu algas, izveidot Drošības akadēmiju un mūsdienīgu ekspertīžu un kriminālistikas centru. Rīkoties kopējās ES ārpolitikas ietvaros, aizsargājot Latvijas ekonomiskās intereses; attīstīt iedzīvotāju militārās prasmes un gatavību krīzēm.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

AS — Kopīgi plānot valsts un vietējos pakalpojumus: izglītību, transportu, civilo aizsardzību un atkritumu apsaimniekošanu. Pašvaldību finansēm jāveicina darbavietu radīšana un investīcijas. Paplašināt dienesta veidus, rezervi un Zemessardzes kaujas spējas; pabeigt austrumu aizsardzības līniju, attīstīt dronus, izmantojot Ukrainas pieredzi, patvertnes un reģionālos krīzes plānus.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

LPV — Apvienot Iekšlietu un Aizsardzības ministriju un vienādot atalgojumu dienestos; cīnīties pret korupciju iepirkumos un valsts uzņēmumos.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

JV — Aizsargāt pamattiesības, tiesu neatkarību un starptautiskās saistības; vērsties pret vardarbību ģimenē, skolā un darbavietā, paaugstināt tiesvedības efektivitāti un iepirkumu caurskatāmību. Stiprināt Zemessardzi un palielināt tās dalībniekiem apmaksāto dienu skaitu; attīstīt civilo aizsardzību, policiju, ugunsdzēsības dienestu un austrumu robežu. Padarīt stingrākus trešo valstu pilsoņu uzturēšanās, studiju un darba nosacījumus.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

JKP — Vienota civilās aizsardzības pārvaldība un centralizēts patvertņu reģistrs; pastāvīga policijas klātbūtne ar reģionālo drošības centru starpniecību. Reformēt bāriņtiesas, mazinot vietējo ietekmi un ieviešot vienotus profesionālus bērnu aizsardzības standartus; stiprināt korupcijas izmeklēšanu un atbildību par līdzekļu izšķērdēšanu.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Latvijas attīstībai — Saglabāt aizsardzības finansējumu vismaz 5% apmērā no IKP; attīstīt armiju, Zemessardzi, civilo aizsardzību, kiberdrošību un kritiskās infrastruktūras noturību.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Austošā Saule Latvijai — Piecos gados paaugstināt policijas vidējo atalgojumu par 30–50%; izveidot neatkarīga nacionālā pretkorupcijas prokurora amatu, pastiprināt sodus un amatpersonu atbildību.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Progresīvie — Vienoti digitālo medicīnas datu standarti, drošs MI un anonimizēti dati pētniecībai; slimnīcu tīklu veidot atbilstoši pacientu vajadzībām, rezultātu kvalitātei un gatavībai krīzēm. Veidot aizsardzības rūpniecības parkus ar infrastruktūru, ātru lēmumu pieņemšanu un ražošanu armijas vajadzībām; būvēt patvertnes un sagatavot iedzīvotājus krīzēm.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Argumenti un īstenošanas jautājumi

Solījumi par algām jāsalīdzina pēc aptvēruma un termiņa: Gobzema saraksta piedāvātā vairāku dienestu atalgojuma divkāršošana atšķiras no ASL piedāvātā policijas vidējās algas palielinājuma par 30–50% piecos gados. Vidējā alga negarantē vienādu pielikumu katram darbiniekam; minētajos priekšlikumos nav vienotas salīdzināmas tāmes.

JKP civilo aizsardzību saista ar vienotu vadību un patvertņu reģistru, AS — ar reģionālajiem plāniem, ZZS — arī ar krājumiem un rezerves energoapgādi. Svarīgs ir ne tikai objektu skaits, bet arī to pieejamība, uzturēšana un atbildības sadalījums starp valsti un pašvaldībām.

Programmās ir arī tiesiskuma pasākumi: NA piedāvā saīsināt tiesvedības termiņus, JKP — stiprināt korupcijas izmeklēšanu un bāriņtiesu profesionālos standartus, ASL — izveidot neatkarīgu pretkorupcijas prokuroru. Jaunas institūcijas nosaukums neatbild uz jautājumiem par tās neatkarību, pilnvarām un resursiem.

Saistītie programmu un uzstāšanos apskati: Aizsardzība un ārpolitika · Pārvaldība un koalīcijas

Reģioni un vietējie pakalpojumiSkolas, ārsta un transporta pieejamība ir atkarīga arī no pašvaldību finansējuma.

Ko piedāvā

MMN piedāvā mēru tiešas vēlēšanas, vietējos referendumus un mazo skolu saglabāšanu. SC — pārcelt daļu valsts darbavietu uz reģioniem un nodrošināt pieejamus īres mājokļus. SV vēlas pašvaldībām nodot 95% iedzīvotāju ienākuma nodokļa, LPV — pusi uzņēmumu ienākuma nodokļa, JKP — daļu uzņēmumu ienākuma nodokļa un PVN pēc uzņēmuma darbības vietas.

Kur viedokļi atšķiras

ASL turpretī piedāvā iedzīvotāju ienākuma nodokli pilnībā novirzīt valsts budžetā un pašvaldības finansēt ar dotācijām. Tādēļ kopīgs solījums atbalstīt reģionus slēpj atšķirīgus patstāvības un atkarības no valsts sadales modeļus.

Kas palika bez atbildes

Kādi pakalpojumi tiks garantēti dzīvesvietas tuvumā, kā mērīs transporta pieejamību un kā pēc nodokļu pārdales mainīsies turīgo un trūcīgo pašvaldību ieņēmumi?

Plašāk: argumenti un avoti

Kas ierakstīts programmās

SV / Jaunlatvieši — Izveidot sociālās drošības fondu no valsts uzņēmumu dividendēm un nepieļaut stratēģisko aktīvu privatizāciju. Reģionos veidot «biznesa oāzes» ar samazinātu darbaspēka nodokļu slogu izraudzītajās nozarēs. Pārtraukt airBaltic finansēšanu, saglabājot valstij pilotu akadēmiju; iesaldēt Rail Baltica būvniecību un finansēšanu. Pašvaldībām novirzāmo iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu palielināt līdz 95%. Izveidot vienas pieturas principu medicīnā un pacientu ombudu; veicināt mediķu darbu reģionos un attīstīt pediatriju un medicīnas tūrismu.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Mēs mainām noteikumus — Ieviest mēru tiešas vēlēšanas un obligātus vietējos referendumus; atļaut atjaunot agrākās pašvaldības ar iedzīvotāju lēmumu. Skolotāju algas maksāt no valsts budžeta neatkarīgi no pašvaldības iespējām; saglabāt mazās skolas. Profesionālās izglītības mērķis — 70% jauniešu, iesaistot darba devējus. Pašvaldībai uzņēmuma darbības vietā atstāt 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa; ierobežot ministriju iejaukšanos teritorijas plānošanā. Esošajiem autoceļiem un dzelzceļam dot priekšroku pār Rail Baltica; asfaltēt stratēģiski nozīmīgos reģionālos grants ceļus.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Saskaņas Centrs — 5% PVN būtiskākajām zālēm, centralizēti iepirkumi, cenu kontrole un valsts aptieku pilotprojekts. Vienotas rindas, atbalsts reģionālajām slimnīcām un četru gadu mediķu algu pieauguma grafiks. Valsts pieejamu īres un sociālo mājokļu fonds: atjaunošana un būvniecība Rīgā un reģionos, ēku siltināšana. Palīdzība jaunajiem speciālistiem ar īri un pārcelšanos; daļu valsts darbvietu pārcelt uz reģioniem, attīstīt transportu un digitālos pakalpojumus. Daļu dienesta ļaut pildīt civilajās struktūrās un pašvaldības policijā; iesauktajiem maksāt €500, brīvprātīgajiem — €800. Attīstīt Baltijas kiberaizsardzību un pirmās palīdzības apmācību reizi septiņos gados.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

ZZS — Stiprināt ģimenes medicīnu, reģionālās un universitāšu slimnīcas, pārskatīt tarifus, ieguldīt infrastruktūrā un personālā. Saglabāt augstāko izglītību reģionos; ārvalstu studentus piesaistīt galvenokārt no ES, NATO un OECD valstīm. Palīdzēt jauniešiem ar pirmo darbavietu un mājokli. Atbalstīt bibliotēkas, vēsturisko un baznīcu mantojumu, amatiermākslu; paplašināt programmu Skolas soma un paredzēt valsts līdzdalību GORS. Atbalstīt latviešu valodu ikdienas dzīvē un reģionālos medijus. Paplašināt pašvaldību finansiālo patstāvību; attīstīt ceļus, tiltus, transportu un lidostas, atjaunot Ceļu fondu un pārskatīt teritoriālās reformas kritērijus. Pēc partijas plāna pārvaldes auditam jāatbrīvo vismaz 500 miljoni eiro medicīnai un reģioniem. Tiek piedāvāts mazāks ministriju skaits, vienas pieturas aģentūra, MI, atvērtie dati un iepirkumu reforma.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

NA — Garantēt apkalpošanu latviešu valodā publiskajā un privātajā sektorā; noteikt latviešu valodu par valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku savstarpējās saziņas valodu. Veidojot skolu tīklu, ņemt vērā kvalitāti, bērna intereses un drošu sasniedzamību; piesaistīt labākos skolotājus ar tiešsaistes stundām visos reģionos. Sagatavot skolas apdraudējumiem un attālinātam režīmam krīzes laikā. Ģimenei automātiski mantot otrā pensiju līmeņa uzkrājumu un ieviest nodokļu stimulus trešajam līmenim; nodrošināt pieejamu senioru aprūpi reģionos. Paplašināt tēva atvaļinājumu un vīriešu veselības profilaksi. Ceļus un ostas attīstīt, par prioritāti izvirzot drošību un eksportu; saglabāt lauku pasta nodaļas, ārstus, mazās skolas un bibliotēkas. Reģionāla energoefektīvu īres mājokļu programma ar izpirkuma tiesībām. Mazināt ministriju un pašvaldību funkciju dublēšanos, ieviest MI un izmērāmus valsts uzņēmumu rādītājus. Diasporas pārstāvjiem, kuri atgriežas, — palīdzība ar darbu, mājokli un bērnu izglītību.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Gobzema saraksts — Ģimenēm ar trim un vairāk bērniem valsts un pašvaldību pakalpojumus sniegt ārpus rindas. Programmas centrā ir tradicionālā ģimene un kristīgās vērtības. Bezmaksas sabiedriskais transports pensionāriem visā valstī; pieejama vide, mūsdienīgi palīglīdzekļi un nodarbinātība cilvēkiem ar invaliditāti.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

AS — Samazināt Rail Baltica līdz minimāli īstenojamam apjomam, nodrošinot pilnīgu pārredzamību un izdevumu kontroli. Publisko investīciju prioritātes — drošība, enerģētika, medicīna, izglītība, mājokļi un reģioni. Mājokļu būvniecības garantijām reģionos jāpalielina kreditēšana par €2 miljardiem; jāmīkstina nesamērīgās prasības aizņēmējiem un finanšu kontroles reformas administratīvās sekas. Stabili finansēt amatierkolektīvus un kultūru reģionos, jauniešu iniciatīvas, tautas sportu un treneru sagatavošanu. Kopīgi plānot valsts un pašvaldību pakalpojumus: izglītību, transportu, civilo aizsardzību un atkritumu apsaimniekošanu. Pašvaldību finansēm jāveicina darbvietas un investīcijas. Automobiļu nodokļus novirzīt ceļiem, pirmām kārtām tranzīta maģistrālēm, reģionālo centru savienojumiem un militārajai mobilitātei; uzlabot ostu un lidostu konkurētspēju. Palielināt stratēģiskās gāzes un naftas produktu rezerves; pētīt mazos modulāros reaktorus, attīstīt atjaunīgos energoresursus, uzkrāšanas sistēmas un starpsavienojumus ar skaidriem pašvaldību dalības noteikumiem. Paplašināt dienesta veidus, rezervi un Zemessardzes kaujas spējas; pabeigt austrumu aizsardzības līniju, attīstīt dronus, izmantojot Ukrainas pieredzi, kā arī patvertnes un reģionālos krīzes plānus.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

LPV — Paaugstināt neapliekamo minimumu līdz minimālajai algai, atcelt nodokli vienīgajam mājoklim. Pusi uzņēmumu ienākuma nodokļa nodot pašvaldībām; 80% degvielas akcīzes nodokļa — atjaunotajam Ceļu fondam. Dot pašvaldībām tiesības apturēt vai noraidīt vēja parku, ja ir pamatoti iedzīvotāju iebildumi. Attīstīt mežsaimniecības nozari pēc Igaunijas un Skandināvijas piemēra.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

JV — Padarīt nekustamā īpašuma nodokli par pilnvērtīgu pašvaldību nodokli ar paredzamiem un sociāli taisnīgiem nosacījumiem; pārskatīt nodokļu ieņēmumu sadalījumu starp valsti un pašvaldībām. Attīstīt darba vidē balstītas mācības, pārkvalifikāciju un augstskolas kā reģionālo inovāciju centrus. Vērtēšanai jāpalīdz mācīties, bet skolas videi — novērst vardarbību. Turpināt Rail Baltica, reģionālo ceļu, dzelzceļa, ostu un sabiedriskā transporta attīstību ar skaidru atbildību un termiņu un izmaksu kontroli; nodrošināt pakalpojumus un mājokļus reģionos.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

JKP — Vienota civilās aizsardzības pārvaldība un centralizēts patvertņu reģistrs; pastāvīga policijas klātbūtne ar reģionālo drošības centru starpniecību. Piedāvāt atcelt mājokļa nodokli. Daļu uzņēmumu ienākuma nodokļa un PVN novirzīt pašvaldībai pēc uzņēmuma darbības vietas. Pašvaldībām pienākošos iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu pārdalīt starp dzīvesvietu un darbavietu. Precīzas daļas un jaunas kopējās likmes programmā nav noteiktas. Atbalstīt eksportu, automatizāciju un MI, mazināt slogu mikrouzņēmumiem; stiprināt konkurenci finanšu tirgū un kreditēšanu reģionos. Ģimenes ārsti, ambulatorā palīdzība un telemedicīna reģionos; mazāki līdzmaksājumi un labāka bērnu zobārstniecības pieejamība. Palīdzēt jaunajiem speciālistiem ar mājokli un mācībām reģionos, atbalstīt darba devējus, kuri apmāca jauniešus un pārkvalificētus darbiniekus.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Latvijas attīstībai — Attīstīt transporta un digitālo infrastruktūru ārpus Rīgas, stiprināt pašvaldību iespējas un piesaistīt reģionālās investīcijas.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Austošā Saule Latvijai — Visu iedzīvotāju ienākuma nodokli novirzīt valsts budžetā, pašvaldības finansējot ar dotācijām; ņemt vērā uzņēmumu piesaisti, lauku skolas un mobilitāti. Iesaldēt izdevumu administratīvo daļu, apvienot ministrijas un likvidēt valsts uzņēmumu padomes. Vienmērīgs slimnīcu tīkls, ambulatoro pakalpojumu gaidīšanas laiks līdz 30 dienām; pediatri novadu centros un bērnu profili reģionālajās slimnīcās. Ieviest tiešu valsts pārvaldi pašvaldībās, kur pie varas ir prokremliski politiķi; aizliegt Krievijas un tai draudzīgu valstu pilsoņiem strādāt Latvijas plašsaziņas līdzekļos. Stiprināt saites ar ASV, Skandināviju, Baltijas valstīm, Poliju un Ukrainu, atbalstīt Ukrainas ceļu uz NATO.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Stabilitātei! — Attīstīt valsts medicīnas sistēmu, veselības aprūpes pieejamību reģionos un iestāžu modernizāciju. Jauna iedzīvotāju atgriešanās programma ar praktisku valsts un pašvaldību palīdzību, nosacījumi kvalificētu speciālistu atgriešanai un jauniešu palikšanai valstī.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Progresīvie — Pieejamu īres mājokļu fonds cilvēkiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem, īpaši reģionos; paplašināt palīdzību jauniešiem un jaunajām ģimenēm mājokļa iegādei, īrei un pirmajai iemaksai. Taisnīga un stabila pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma, iedzīvotāju līdzdalība un pieejama vietējā vara. Pedagoga minimālā likme — ne mazāka par €2100; piesaistīt atbalsta speciālistus reģionos un līdzsvarot skolēnu slodzi, atstājot tikai jēgpilnus mājasdarbus. Vienota un saprotama atkritumu šķirošana, subsīdijas lauksaimniekiem par izmērāmu ekoloģisko un sociālo labumu, ES dabas atjaunošanas nacionālais plāns. Transportā prioritāte gājējiem, velosipēdistiem, sabiedriskajam transportam un stāvparkiem.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Argumenti un īstenošanas jautājumi

Nodokļa daļa pati par sevi neparāda pašvaldības galīgo nodrošinājumu: svarīga ir ieņēmumu bāze, izlīdzināšana, valsts dotācijas un nodotie pienākumi. Esoša nodokļa nodošana no viena pārvaldes līmeņa citam pārdala līdzekļus, nevis rada valstij jaunus ienākumus.

MMN piedāvā saglabāt mazās skolas un skolotājus finansēt no valsts budžeta neatkarīgi no pašvaldības iespējām. NA skolu tīklu saista ar kvalitāti, bērna interesēm un drošu sasniedzamību; SC un ZZS atbalsta reģionālo medicīnas infrastruktūru. Jāsalīdzina konkrēti pieejamības kritēriji, nevis tikai formulējums par pakalpojumu saglabāšanu.

Ceļi, sabiedriskais transports, mājokļi un darbs ir savstarpēji saistīti. LA sola transporta un digitālo infrastruktūru ārpus Rīgas; SC — arī valsts darbvietas; AS reģionālos mājokļus saista ar kredītu garantijām. Vērtējumam vajadzīgs teritoriju saraksts, termiņi, uzturēšanas izdevumi un noturīgs pieprasījums.

Saistītie programmu un uzstāšanos apskati: Pensijas, pabalsti un mājokļi · Izglītība · Medicīna

Bankas un kredītu pieejamībaValsts banka, garantijas un banku procedūru vienkāršošana ir dažādi finansējuma paplašināšanas veidi.

Ko piedāvā

SV piedāvā pārveidot ALTUM par nacionālo banku; LPV — uz tā bāzes izveidot attīstības banku vietējiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem; SC — valsts attīstības banku rūpniecībai, mājokļiem un enerģētikai. AS piedāvā garantijas reģionālo mājokļu būvniecībai, kam saskaņā ar programmu būtu jāpalielina kreditēšana par 2 miljardiem eiro.

Kur viedokļi atšķiras

Valsts kreditētāja izveide atšķiras no garantijām citu banku aizdevumiem. LPV vēlas arī vienkāršot kontu atvēršanu un ES banku pārskaitījumu pārbaudes; SC — ierobežot ātro kredītu cenu un agresīvu to reklamēšanu. Tie ir dažādi uzdevumi uzņēmumiem un patērētājiem.

Kas palika bez atbildes

Kas saņems kredītu, ar kādu likmi un pret kādu nodrošinājumu; no kurienes nāks kapitāls, kurš segs zaudējumus un kā tiks nodrošināta aizdevumu lēmumu neatkarība?

Plašāk: argumenti un avoti

Kas ierakstīts programmās

SV / Jaunlatvieši — Pārveidot ALTUM par pilnvērtīgu nacionālo banku; atbalstīt izejvielu pārstrādi valstī, kooperatīvus un vietējos ražotājus iepirkumos.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Saskaņas Centrs — Izveidot valsts attīstības banku vietējai rūpniecībai, mikroelektronikai, kooperatīviem, mājokļiem un enerģētikai; stiprināt stratēģiskos valsts uzņēmumus un cenu kontroli. Ierobežot ātro kredītu izmaksas un agresīvu reklāmu; veikt valsts funkciju un iepirkumu auditu.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

ZZS — Izveidot investīciju kreditēšanas instrumentus, atbalstīt krājaizdevu sabiedrības un nodokļu atvieglojumus produktivitātei un digitalizācijai. Palielināt vietējās rūpniecības daļu aizsardzības pasūtījumos.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

NA — Dotācija 15 tūkstošu eiro apmērā hipotekārā kredīta dzēšanai par katru bērnu; garantēts kredīts bez pirmās iemaksas jaunajām ģimenēm. Par pirmo bērnu dzēst 50% studiju kredīta, par otro — 90%.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Gobzema saraksts — Pārveidot ALTUM par Valsts investīciju banku, lai vietējai ražošanai un eksportam nodrošinātu lētāku tiešo finansējumu.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

AS — Mājokļu būvniecības garantijām reģionos jāpalielina kreditēšana par €2 miljardiem; mīkstināt nesamērīgas prasības aizņēmējiem un finanšu kontroles reformas administratīvās sekas.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

LPV — Uz ALTUM bāzes izveidot nacionālo attīstības banku vietējiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Attīstīt finanšu tehnoloģijas, IT, jaunuzņēmumus un MI. Noteikt bankām pienākumu 48 stundu laikā atvērt kontu personām un uzņēmumiem, kuriem ir aktīvs konts citā ES valstī; atteikties no papildu pārbaudēm par ES kredītiestāžu pārskaitījumu izcelsmi — tās ir piedāvātās noteikumu izmaiņas.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

JKP — Atbalstīt eksportu, automatizāciju un MI, mazināt slogu mikrouzņēmumiem; stiprināt konkurenci finanšu tirgū un kreditēšanu reģionos.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Stabilitātei! — Bezdeficīta budžets, nepiesaistot kredītus un aizņēmumus; nulles budžeta princips, saskaņā ar kuru visi izdevumi regulāri jāpamato no jauna. Likvidēt Sabiedrības integrācijas fondu un apsvērt valsts parāda pārstrukturēšanu. Pārstrukturēšanas iespējas izvērtēšana nav pielīdzināma gatavai vienošanai ar kreditoriem.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Progresīvie — ALTUM dotācijas vēsturiskajām ēkām, kultūras darbinieku atalgojuma un autoratlīdzību reforma; jauns Dziesmu un deju svētku pārvaldības mehānisms, prognozējams finansējums kultūrai un radošo nozaru eksportam.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Argumenti un īstenošanas jautājumi

Visus priekšlikumus nevajag apvienot zem nosaukuma “lēti kredīti”: programma var solīt finansējuma pieejamību, nenosakot konkrētu garantētu procentu likmi. Atsevišķi jāvērtē aizņēmēju loks, aizdevuma mērķis un atbalsta mehānisms.

AS minētie €2 miljardi attiecas uz paredzamo kreditēšanas pieaugumu, pateicoties garantijām, nevis uz jau piešķirtiem budžeta līdzekļiem. Pārbaudei vajadzīgs garantiju apjoms, paredzamie zaudējumi, banku dalības nosacījumi un kredītu papildinošā ietekme — vai tiks finansēti projekti, kas citādi naudu nesaņemtu.

LPV priekšlikums atvērt kontu 48 stundu laikā, ja jau ir konts citā ES valstī, un atteikties no papildu pārbaudēm par ES kredītiestāžu pārskaitījumu izcelsmi apraksta vēlamās noteikumu izmaiņas. Savietojamības un risku kontroles jautājumi jāpārbauda atsevišķi; programma nepadara šos noteikumus par spēkā esošiem.

SC ātro kredītu ierobežojumi ir vērsti uz patērētāju aizsardzību. Šeit salīdzinājuma priekšmets ir aizdevuma kopējās izmaksas, ierobežojumu tvērums, reklāmas kontrole un alternatīvu pieejamība cilvēkiem ar zemiem ienākumiem.

Saistītie programmu un uzstāšanos apskati: Ekonomika un valsts uzņēmumi · Pensijas, pabalsti un mājokļi · Budžets

Lauksaimniecība, meži un dabaVietējā ražošana un maksājumi lauksaimniekiem vieno daudzus sarakstus; dabas aizsardzības nosacījumi tos šķir.

Ko piedāvā

SV, AS un citas partijas cenšas panākt lielākus ES tiešmaksājumus lauksaimniekiem; MMN vēlas palielināt vietējo produktu daļu valsts iepirkumos līdz 95%. SC atbalsta bioloģisko lauksaimniecību un kooperāciju, ZZS — vietējo pārtikas ķēdi un koksnes dziļo pārstrādi, Pro — subsīdijas par izmērāmu ekoloģisko un sociālo labumu.

Kur viedokļi atšķiras

LPV piedāvā mazināt zaļās prasības, saglabāt kūdras ieguvi un kompensēt dabas aizsardzības ierobežojumus. Pro aizstāv vecus un bioloģiski vērtīgus mežus un piedāvā samazināt kailcirtes jutīgās teritorijās. Strīds ir par pieļaujamo resursu izmantošanu un samaksu par ierobežojumiem.

Kas palika bez atbildes

Kuri mērķi ir atkarīgi no sarunām ar ES, kam un par ko maksāt kompensācijas, kā savienot ražotāju ienākumus ar augsnes, ūdens un mežu stāvokli un kā izmērīt rezultātu?

Plašāk: argumenti un avoti

Kas ierakstīts programmās

SV / Jaunlatvieši — Saglabāt dzelzceļa sliedes; panākt vienādus ES tiešmaksājumus lauksaimniekiem no 2028. gada. Enerģētikas uzņēmumiem jātiecas uz zemu cenu, nevis maksimālu peļņu.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Mēs mainām noteikumus — Atcelt atļaujas privātmāju būvniecībai. Panākt lauksaimniekiem tiešmaksājumus ES vidējā līmenī; palielināt vietējo produktu īpatsvaru valsts iepirkumos līdz 95%, pat ja tas konfliktē ar ES noteikumiem — tā formulēts partijas priekšlikums.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Saskaņas Centrs — Atbalstīt bioloģisko lauksaimniecību, lauksaimnieku un meža īpašnieku kooperāciju; panākt ES vidējam līmenim atbilstošus tiešmaksājumus un kompensācijas par dabas aizsardzības ierobežojumiem.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

ZZS — Panākt ES vidējam līmenim atbilstošus maksājumus lauksaimniekiem; atbalstīt vietējo pārtikas aprites ķēdi, zvejniecību un koksnes dziļāku pārstrādi. Attīstīt industriālo doktorantūru, riskantu inovāciju fondu un valsts uzņēmumu pētniecību.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

AS — Panākt vienādus ES platību maksājumus no 2028. gada; atbalstīt pārstrādi, meliorāciju, jaunos lauksaimniekus un vietējos produktus publiskajā patēriņā. Atļaut tiešus elektroenerģijas piegādes līgumus uzņēmumiem un kopienām. Saglabāt bioloģisko daudzveidību un kompensēt saimnieciskās darbības ierobežojumus, attīstīt koksnes dziļāku pārstrādi.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

LPV — Samazināt zaļās prasības, kuras partija uzskata par ražošanu sadārdzinošām; saglabāt kūdras ieguvi, panākt lielākus maksājumus lauksaimniekiem un kompensēt dabas aizsardzības ierobežojumus. Dot pašvaldībām tiesības apturēt vai noraidīt vēja parku, ja iedzīvotāju iebildumi ir pamatoti. Attīstīt meža nozari, sekojot Igaunijas un Skandināvijas piemēriem.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

JV — Zinātnē balstīta mežu, jūras un ūdeņu pārvaldība; ilgtspējīga lauksaimniecība un taisnīga zaļā pārkārtošanās ar kompensācijām un vietējo kopienu līdzdalību. Panākt lauksaimniekiem tiešmaksājumus ES vidējā līmenī, iepirkumos dot priekšroku vietējai pārtikai, attīstīt kooperāciju, akvakultūru un zivsaimniecību. Izmantot datus un MI palīgus; ārpolitikā panākt Eiropas finansējumu drošībai, robežai, lauksaimniecībai, Rail Baltica un pētniecībai, kā arī sekmēt diasporas atgriešanos.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

JKP — Panākt vienādus ES lauksaimniecības maksājumus; attīstīt pārtikas un koksnes pārstrādi, apsvērt lielu celulozes ražotni. Kompensēt īpašniekiem dabas aizsardzības ierobežojumus.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Austošā Saule Latvijai — Atbalstīt lauku saimniecības un kooperāciju, ilgtspējīgu mežu izmantošanu un dzīvnieku aizsardzību. Apturēt vēja projektus apdzīvotu vietu un vērtīgu ainavu teritoriju tuvumā.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Stabilitātei! — Atjaunot ekonomisko sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju nozarēs, kurās partija saskata Latvijas intereses: tranzītā, rūpniecībā, lauksaimniecības produkcijas eksportā un darbvietās.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Progresīvie — Aizsargāt vecus un bioloģiski vērtīgus mežus, samazināt kailcirtes jutīgās teritorijās; attīstīt koksnes pārstrādi un saglabāt sabiedrības piekļuvi valsts mežiem. Vienota un saprotama atkritumu šķirošana, subsīdijas lauksaimniekiem par izmērāmu ekoloģisku un sociālu labumu, ES dabas atjaunošanas nacionālais plāns. Transportā prioritāti dot gājējiem, velosipēdistiem, sabiedriskajam transportam un stāvparkiem.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Argumenti un īstenošanas jautājumi

Tiešo maksājumu palielināšana līdz ES vidējam līmenim un vienādi maksājumi no noteikta gada ir prasības turpmākajai līdzekļu sadalei, nevis garantēts valsts finansējuma avots. Jānošķir solījums panākt izmaiņas no iespējas tās pieņemt vienpusēji.

MMN programmā 95% vietējo produktu īpatsvars valsts iepirkumos formulēts, pat pieļaujot konfliktu ar ES noteikumiem. Tam nepieciešama atsevišķa juridiskās īstenojamības pārbaude; šajā salīdzinājumā aplūkots solījuma saturs, nevis sniegts atzinums par tā likumību.

Dažādas partijas atbalsta koksnes pārstrādi un kooperāciju, taču tas nenozīmē vienprātību par mežizstrādi, aizsargājamām teritorijām un kompensācijām. Pro uzsver vērtīgus mežus un subsīdiju izmērāmu labumu; LPV — ierobežojumu mazināšanu un kūdras ieguves saglabāšanu; SC, JV, JKP un citu partiju programmās paredzēti savi atbalsta un kompensāciju pasākumi.

Jāsalīdzina ne tikai kopējais atbalsta apjoms, bet arī tā sadalījums starp lielajiem ražotājiem, mazajām saimniecībām un zemes īpašniekiem, kā arī rezultātu kontroles kritēriji.

Saistītie programmu un uzstāšanos apskati: Enerģētika un zaļais kurss · Ekonomika un valsts uzņēmumi

Digitālie valsts pakalpojumi un zinātnePakalpojumu ērtumu un pētniecības finansējumu var vērtēt pēc konkrētiem termiņiem un rezultātiem.

Ko piedāvā

MMN piedāvā datu apmaiņu pēc X-Road principa: ziņas valstij iesniedz vienreiz. SC sola atbildi uz digitālu iesniegumu 72 stundu laikā. JV izvirza mērķi pētniecības un attīstības ieguldījumiem 3% no IKP, LA — vismaz 2% no IKP līdz 2030. gadam; ZZS norāda 2% no IKP augstākajai izglītībai un zinātnei kopā.

Kur viedokļi atšķiras

Šiem procentiem ir atšķirīgs tvērums: pētniecību un attīstību nevar tieši pielīdzināt augstākās izglītības un zinātnes izdevumu summai. MMN valsts finansējumu zinātnes projektiem saista ar privātu vai starptautisku līdzfinansējumu; JV un citas programmas arī uzsver zinātniskās karjeras ilgtspēju un komercializāciju.

Kas palika bez atbildes

Kas uzskatāms par atbildi 72 stundu laikā, kurš atbild par savietojamību un datu aizsardzību, kā saņemt pakalpojumu bez digitālām prasmēm un kādu zinātnes finansējuma daļu nodrošina valsts, uzņēmumi un ārējie avoti?

Plašāk: argumenti un avoti

Kas ierakstīts programmās

Mēs mainām noteikumus — Ieviest datu apmaiņu pēc X-Road principa: informāciju valstij iesniedz vienreiz. Nepārcelt lieku birokrātiju digitālā formā; ietekmes uz vidi novērtējumu ierobežot līdz deviņiem mēnešiem. Valsts zinātnes finansējumu piešķirt projektiem ar reālu privātu vai starptautisku līdzfinansējumu. Likvidēt Sabiedrības integrācijas fondu, tā funkcijas nododot ministrijām; lēmumus kultūras jomā pieņemt tuvāk vietējiem iedzīvotājiem.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Saskaņas Centrs — Palīdzēt jaunajiem speciālistiem ar īri un pārcelšanos; daļu valsts darbvietu pārcelt uz reģioniem, attīstīt transportu un digitālos pakalpojumus. Valsts atbilde uz digitālu iesniegumu 72 stundu laikā, atklāti izdevumi un personiska mantiskā atbildība par apzināti prettiesiskiem lēmumiem, kas radījuši zaudējumus. Administratīvo sodu apmēru noteikt, ņemot vērā maksātspēju.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

ZZS — Veselības aprūpei — 6% no IKP, augstākajai izglītībai un zinātnei — 2%, aizsardzībai — vairāk nekā 5%. Ārvalstu tiešās investīcijas — vismaz €1 miljards gadā. Attīstīt Rīgu kā mākslīgā intelekta, tehnoloģiju, finanšu un datu centru; vienkāršot nodokļus mazajiem uzņēmumiem, atbalstīt pakalpojumu eksportu un tūrismu. Izveidot investīciju kreditēšanas instrumentus, atbalstīt krājaizdevu sabiedrības un nodokļu atvieglojumus produktivitātei un digitalizācijai. Palielināt vietējās rūpniecības īpatsvaru aizsardzības pasūtījumos. Panākt ES vidējam līmenim atbilstošus maksājumus lauksaimniekiem; atbalstīt vietējo pārtikas aprites ķēdi, zvejniecību un koksnes dziļāku pārstrādi. Attīstīt industriālo doktorantūru, riskantu inovāciju fondu un valsts uzņēmumu pētniecību. Pārvaldības audits saskaņā ar partijas plānu atbrīvotu vismaz €500 miljonus medicīnai un reģioniem. Tiek piedāvāts mazāks ministriju skaits, vienotais kontaktpunkts, MI, atvērtie dati un iepirkumu reforma.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

NA — Stiprināt Valsts valodas centru, atbalstīt latviešu digitālos rīkus un MI; pieņemt derusifikācijas deklarāciju okupācijas seku novēršanai. ES fondus galvenokārt novirzīt aizsardzībai un augošām nozarēm. Atvērt iepirkumu datus un izmantot MI sadārdzinājumu un korupcijas atklāšanai. Stabils atbalsts jaunajiem pētniekiem pēc grāda iegūšanas; vairāk pētījumu par latviešu valodu, vēsturi un kultūru. Atbalstīt nacionālo kino, sakrālo mantojumu un latviešu populāro mūziku. Mazināt ministriju un pašvaldību funkciju dublēšanos, ieviest MI un izmērāmus valsts uzņēmumu rādītājus. Diasporas pārstāvjiem, kuri atgriežas, — palīdzība ar darbu, mājokli un bērnu izglītību.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

AS — Atbalstīt augstu pievienoto vērtību, eksportu, pētniecību un ražīgumu; attīstīt valsts un uzņēmēju partnerības, MI un kriptoaktīvu regulējumu, piesaistīt speciālistus no sabiedrotajām valstīm. Kopā ar skolotājiem un vecākiem pilnveidot Skola2030, sakārtot vērtēšanu un eksāmenus; izmantot MI, lai palīdzētu pedagogiem un individualizētu mācības.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

LPV — Uz ALTUM bāzes izveidot nacionālo attīstības banku vietējiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Attīstīt finanšu tehnoloģijas, IT, jaunuzņēmumus un MI. Ieviest tiešas Valsts prezidenta vēlēšanas, referenduma slieksni samazināt līdz 5% vēlētāju pašreizējo 10% vietā. Paplašināt ministru normatīvās pilnvaras, apvienot iestādes, ieviest MI un izmērāmus darba rādītājus.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

JV — Attīstīt elektroenerģijas ražošanu, elektrotīklus, uzkrāšanu, energoefektivitāti un transporta un apkures elektrifikāciju. Paātrinātas investīciju procedūras enerģētikai, aizsardzībai un MI, izmantojot LIAA vienoto kontaktpunktu. Atbalstīt eksportētājus, industriālos parkus un zināšanu ietilpīgus produktus; izmantot valsts pasūtījumu jaunu risinājumu izmēģināšanai. Mazināt slogu mazajiem uzņēmumiem, pieņemt valsts MI plānu. Tiekties uz ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā 3% apmērā no IKP; stabils pēcdoktorantūras finansējums, industriālā doktorantūra un jauns Zinātniskās darbības likums patentiem un komercializācijai. Stiprināt kvalitatīvu valsts valodas lietojumu visās jomās, paplašināt tās apguvi un pētniecību; attīstīt kultūrvidi latviešu valodā. Izmantot datus un MI asistentus; ārpolitikā panākt Eiropas finansējumu drošībai, robežai, lauksaimniecībai, Rail Baltica un pētniecībai, veicināt diasporas atgriešanos.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

JKP — Atbalstīt eksportu, automatizāciju un MI, mazināt slogu mikrouzņēmumiem; pastiprināt konkurenci finanšu tirgū un kreditēšanu reģionos. Stiprināt matemātikas, dabaszinātņu un tehnoloģiju apguvi; samazināt skolotāju atskaites, palielināt autonomiju. Pakāpeniski paaugstināt algas, ņemot vērā stāžu un pieredzi, apsvērt izdienas pensiju nosacījumus. Stabili finansēt pēcdoktorantūras pētījumus, paaugstināt prasības par budžeta finansētu pētījumu kvalitāti un lietderību; iesaistīt darba devējus profesionālajā izglītībā.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Latvijas attīstībai — Līdz 2030. gadam sabalansēt valsts budžetu, saglabājot ieguldījumus drošībā, izglītībā, medicīnā, sociālajā nodrošinājumā un zinātnē. Atbalsta prioritātes — MI, biomedicīna, aizsardzības rūpniecība, zaļās tehnoloģijas un zināšanu ietilpīga ražošana. Apvienot universitātes, pētniecības institūtus un uzņēmumus; līdz 2030. gadam pētniecībai un izstrādei atvēlēt vismaz 2% no IKP. Prioritāti dot profilaksei, psihiskajai veselībai, onkoloģijai un sirds un asinsvadu slimību agrīnai diagnostikai. Digitalizācijai jāatbrīvo mediķu laiks pacientiem. Attīstīt transporta un digitālo infrastruktūru ārpus Rīgas, stiprināt pašvaldību iespējas un piesaistīt investīcijas reģioniem. Attīstīt ostas, lidostu, dzelzceļu un digitālos sakarus, lai nostiprinātu valsts lomu Ziemeļeiropas loģistikā un inovācijās.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Austošā Saule Latvijai — Likvidēt Sabiedrības integrācijas fondu un izveidot Nacionālās saliedētības fondu; atbalstīt digitālo saturu latviešu valodā, vēsturi un nacionālo kultūru. Pārdēvēt ielas un demontēt pieminekļus, kas saistīti ar Krievijas imperiālismu un komunismu.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Progresīvie — Valsts atbalsta prioritātes ir augsta pievienotā vērtība, eksports un pētniecība: atjaunīgās enerģijas tehnoloģijas, aizsardzības un zaļā rūpniecība, agrīnas stadijas tehnoloģiju jaunuzņēmumi. Vienoti digitālo medicīnas datu standarti, drošs MI un anonimizēti dati pētniecībai; slimnīcu tīklu veidot atbilstoši pacientu vajadzībām, rezultātu kvalitātei un gatavībai krīzēm. Palielināt Studētgods, zinātnes un augstākās izglītības finansējumu; attīstīt profesionālās STEAM jomas un vienas pieturas atbalstu jauniešiem.

CVK programma ↗ · Plašāk par programmu →

Argumenti un īstenošanas jautājumi

Datu apmaiņai starp iestādēm jāsamazina atkārtota ziņu vākšana. Īstenošanas jautājumi ir: kuri reģistri tiek savienoti, kurš atbild par kļūdām, kādas piekļuves tiesības saņem iestādes un vai paliek pieejams veids, kā vērsties bez digitālajiem rīkiem. Lieku procedūru pārceļot tiešsaistē, tā pati par sevi nekļūst vienkāršāka.

SC solījumam atbildēt 72 stundu laikā vajadzīgs precizējums: vai tas nozīmē paziņojumu par saņemšanu, starpatbildi vai lēmumu pēc būtības. Bez šāda precizējuma viens un tas pats termiņš var nozīmēt atšķirīgu pakalpojuma kvalitāti.

Zinātnes mērķi jāsalīdzina pēc vienotas bāzes, termiņa un finansējuma sastāva. JV runā par ieguldījumiem pētniecībā un izstrādē 3% no IKP apmērā; LA — vismaz 2% no IKP līdz 2030. gadam; ZZS 2% rādītājā apvieno augstāko izglītību un zinātni. Tās ir atšķirīgas konstrukcijas, nevis gatava tabula par to, kurš dos vairāk.

Programmās minēts valsts MI plāns, pēcdoktorantūras finansējums, industriālā doktorantūra, augstskolu sadarbība ar uzņēmumiem un datu izmantošana medicīnā. Svarīgi ir projektu atlases kritēriji, neatkarīgs vērtējums, datu aizsardzība un līdzsvars starp lietišķajiem un fundamentālajiem pētījumiem.

Saistītie programmu un uzstāšanos apskati: Izglītība · Pārvaldība un koalīcijas · Ekonomika un valsts uzņēmumi

03 / Sabiedriskā doma

Reitingi: augusta šķērsgriezums

SKDS pēc LSM pasūtījuma · aptauja 13.–19. augustā · LSM publikācija 2026. gada 27. augustā

┆ 5% — pārtraukta līnija grafikos; aptaujas bāze atšķiras no vēlēšanu sliekšņa bāzes.

Visi aptaujātieStarp tiem, kuri ir izlēmuši, ņemot vērā gatavību balsot

Partija	Visi aptaujātie	V pārrēķinā
AS	15,2%	23,6%
SV / Jaunlatvieši	11,8%	17,1%
Progresīvie	8,8%	14,1%
LPV	8,5%	12,2%
NA	4,5%	6,7%
JV	4,2%	7,0%
ZZS	2,8%	Nav datu
Stabilitātei!	2,7%	Nav datu
Latvijas attīstībai	2,5%	Nav datu
Mēs mainām noteikumus	1,6%	Nav datu
Saskaņas Centrs	1,4%	Nav datu
Gobzema saraksts	0,7%	Nav datu
Austošā Saule Latvijai	0,7%	Nav datu
JKP	0,6%	Nav datu

Nepārtrauktā daļa beidzas pie reitinga starp visiem aptaujātajiem; visa josla — pie pārrēķinātā īpatsvara. Tās ir divas aprēķina bāzes, nevis balsu saskaitīšana. Punktētā līnija — 5%. “Nav datu” nozīmē, ka izmantotajā publikācijā precīza pārrēķinātā vērtība nav norādīta.

Kā lasīt procentus

Diagrammā parādīts īpatsvars starp visiem aptaujātajiem ar balsstiesībām, tostarp neizlēmušajiem un tiem, kuri neplāno balsot. Tā nav derīgo balsu īpatsvara prognoze.

Grafikā procenti rēķināti no visiem aptaujātajiem. Citā aprēķinā ņemti vērā tikai tie, kuri izvēlējušies partiju, un viņu gatavība balsot. Publicētajā pārrēķinā: AS — 23,6%; SV / Jaunlatvieši — 17,1%; Progresīvie — 14,1%; LPV — 12,2%; JV — 7,0%; NA — 6,7%. Tāpēc JV kopējā grafikā ir 4,2%, bet pārrēķinā — 7,0%. Tās ir atšķirīgas aprēķina bāzes, nevis divas dažādas aptaujas. Izmantotajā pārstāstā pilnā svēršanas formula nav atklāta; šīs vērtības šeit patstāvīgi netiek aprēķinātas. Tas ir novērtējums, nevis garantija par iekļūšanu Saeimā.

22,5%Vēl nav izlēmuši

11,2%Neplāno balsot

Tie ir augusta, nevis septembra dati. Lapas sagatavošanas laikā apstiprināta jaunāka publikācija netika atrasta. Nelielas atšķirības nevar uzskatīt par uzticamām, neņemot vērā kļūdas robežu.

Avoti: LSM / SKDS · Pilna tabula Chayka vietnē.

Kā mainījušies reitingi

Nospiediet uz nosaukuma labajā pusē, lai paslēptu vai atkal parādītu partiju. Pārtrauktās līnijas apzīmē partijas, kuru jaunākais publicētais reitings ir zem 5%; nepārtrauktās — no 5%. Visas vērtības ir balsstiesīgo respondentu procentuālā daļa, ieskaitot neizlēmušos.

Jaunākais mērījums · 2026. gada augusts

Notiek datu ielāde…

Dati un avoti tabulā

5% punktētā līnija ir orientieris aptaujas skalā. Juridisko slieksni aprēķina pēc balsojuma, tādēļ 4,2% no visiem aptaujātajiem nenozīmē, ka slieksnis netiks pārvarēts. Uz ass ir LSM publicētie mērījumu periodi ar vienādu atstarpi starp novērojumiem; trūkstošie mēneši nav rekonstruēti. 2026. gada aprīlis/maijs ir viens apvienots periods. Pašreizējās kartītes rindas agrīnie punkti var attiekties uz apvienības iepriekšējo sastāvu. Līnija savieno mērījumus, nevis rāda vērtības izlaistajos mēnešos.

Avots: atsevišķās LSM kartītes, dati iegūti 16.09.2026. Jaunākie punkti ir par augustu. ASL kartītē LSM norāda 0,7%; iepriekšējā Chayka tabulā — 0,8%. Šeit izmantota vienota LSM datu rinda. Saites uz katru kartīti ir datu tabulā.

04 / Pēc vēlēšanām

Kāda varētu būt koalīcija

AS — iespējamais sarunu centrs. Vairākuma sastāvs paliek atklāts.

Tas ir secinājums no AS pirmās vietas augusta aptaujā un NA, ZZS un MMN izteikumiem par tuvību tai. Viens pārbaudāms scenārijs ir AS + JV + Pro: skaitliski tas nodrošina vairākumu un nepārkāpj JV tieši nosauktos aizliegumus. Tomēr pašlaik nav pietiekamu datu, lai tieši šo pārliecinoši nosauktu par ticamāko koalīciju.

Darba scenārijs pārbaudei

AS + JV + Pro

55.4 % nosacīto vietu

Nosacīts vairākums bez LPV un SV, kuras izslēdz JV. Iespējams kopīgs Eiropas un aizsardzības kurss, taču AS un Pro savstarpējā gatavība iesaistīties tieši šādā sastāvā nav apstiprināta. Tas ir analītisks variants, nevis paziņota vienošanās.

Radniecīga politiskā kodola turpinājums

AS + JV + NA

46.2 % nosacīto vietu

Šāds loks ir tuvs NA vēlmēm. Šajā modelī ar trim partijām nepietiek. Vajadzīgs vēl viens partneris: ZZS, LA vai MMN iekļūšana Saeimā mainītu visu aprēķinu, bet Pro pievienošana prasītu kompromisu ar NA.

Alternatīva ar sarežģītākiem nosacījumiem

AS + LPV + NA

52.7 % nosacīto vietu

Aritmētiski vairākums ir iespējams. Taču NA LPV sauc par nevēlamu partneri, savukārt Kulbergs tās pašreizējo sastāvu uzskata par nopietnu problēmu. Apstiprinātas AS piekrišanas šādai kombinācijai nav. JV tajā neietilpst.

Plaša koalīcija

AS + JV + NA + Pro

63.7 % nosacīto vietu

Nosacītajā modelī ir ievērojama balsu rezerve. Galvenā grūtība — NA un Pro kompromiss valodas un sociālās politikas jautājumos; NA pieļauj sarunas tikai tad, ja partneris atsakās no nepieņemamām nostādnēm.

Skaitļi — nosacīta proporcija visas valsts mērogā, nevis mandātu prognoze. Izmantojam publicēto SKDS pārrēķinu, ņemot vērā izlēmušos un gatavību balsot: AS 23,6; SV 17,1; Pro 14,1; LPV 12,2; JV 7,0; NA 6,7%. Kopā 80,7%. Scenārija dalībnieku summu dalām ar 80,7 un reizinām ar 100. Daļskaitļa «vietas» tikai parāda mērogu; faktiski mandāti ir veseli un tiek sadalīti pa apgabaliem un ar citu procedūru. Atzīme — 51 no 100. Ja slieksni pārvar vēl kāda partija vai mainās aktivitāte, visas daļas jāpārrēķina. Publicētais pārrēķins ↗ · Metodika un SKDS komentārs ↗

Kas ar ko ir gatavs apspriest sadarbību

Partija un datums	Kas tika paziņots
JV · 14.09	Nav LPV, SV un „Stabilitātei!”. Partija fokusā · JV · 26:00 ↗
Pro · 14.09	Šuvajevs izslēdz LPV; 12. augusta diskusijā — arī SV. Iepriekšējo sadarbību ar ZZS skaidro ar konkrētiem kopīgiem lēmumiem un nosacījumu, ka Lembergs tieši nepiedalās. LETA pieļauj sarunas ar AS, ZZS un NA, uzsverot konvencijas saglabāšanas nozīmi. Kas notiek Latvijā? · Andris Šuvajevs · 16:30 ↗ · LETA — Andris Šuvajevs · 15:00 ↗
NA · 15.09	Priekšroka AS, JV un ZZS. SV un «Stabilitātei!» netiek pieļautas. Pro un LPV nav vēlamas, taču sadarbība ir apspriežama, ja tiek mainītas nepieņemamās nostājas. Partija fokusā · NA · 57:30 ↗
ZZS · 11.09	Par pašreizējās kombinācijas turpināšanu; bez SV un „Stabilitātei!”. Absolūta aizlieguma LPV nav; pieļauj Pro un MMN. Partija fokusā · ZZS · 57:00 ↗
MMN · 31.08	Tuvāks AS. Bez SV; nosacījumi — Ukraina, vēlēšanu reforma un pārvaldības reforma. Partija fokusā · Mēs mainām noteikumus · 57:00 ↗
LA · 04.09	Bez SV un “Stabilitātei!”. LPV — nevēlams, taču ne kategoriski izslēgts variants. Partija fokusā · Latvijas attīstībai · 59:30 ↗
«Stabilitātei!» · 07.09.	Bez NA un ASL; SV ir tuvāka, taču vienošanās nav, pret LPV — neuzticība. Partija fokusā · Stabilitātei! · 56:00 ↗
AS · 10.08 / 17.09	Kulbergs izslēdz SV un «Stabilitātei!» un LPV sastāvu uzskata par nopietnu problēmu, atstājot atrunu par vēlēšanu rezultātu. Kučinskis 17. septembrī pirms balsojuma nesniedz galīgu atbildi par LPV. Tā nav piekrišana Šlesera piedāvātajai koalīcijai. LETA — Andris Kulbergs · 18:00 ↗ · Debates Liepājā: investīcijas, mājokļi, medicīna un budžets · 1:06:30 ↗
LPV · 18.09	Priekšroka — AS + LPV, bez apstiprinātas AS piekrišanas. Nav SV, Stabilitātei!, JV un Pro; pieļauj NA, LA, MMN un ZZS. Atbalsta izstāšanos no konvencijas, taču visu partneru piekrišanu neizvirza par obligātu nosacījumu. Partija fokusā · LPV · 54:00 ↗ · Partija fokusā · LPV · 17:13 ↗
ASL · 13.09	NA nosaukta par ideoloģiski tuvāko; principi nav pakļaujami koalīcijas kompromisam. Par savstarpēju vienošanos nav paziņots. TV24 · 4. daļa, 08:23 ↗
SC · 15.09	Gatavs runāt ar visiem. Vienas puses atvērtība neapstiprina otras puses piekrišanu. Krustpunktā · Saskaņas Centrs un ZZS · 07:00 ↗
„Gobzema saraksts” · 26.08.	Sarkano līniju nav; gatavs ar visiem meklēt kopīgu nostāju demogrāfijas jautājumā. Savstarpēja piekrišana nav apstiprināta. Septiņi līderi: valoda, nodokļi, medicīna un politiskās sistēmas pārmaiņas · 1:18:00 ↗
JKP · 26.08	Gatava sadarboties ar konservatīviem nacionālajiem spēkiem, nenosaucot konkrētus partnerus. Septiņi līderi: valoda, nodokļi, medicīna un politiskās sistēmas pārmaiņas · 1:17:30 ↗

SV iekļūšana Saeimā un SV dalība valdībā ir dažādi uzdevumi: vairāki iespējamie partneri ir publiski izslēguši sadarbību. ZZS, LA un MMN ir pretēja problēma — vairāk sarunu variantu, taču augusta pārrēķinā tās nav starp sešiem sarakstiem, kas pārvarējuši slieksni. Tas, ka aizliegums nav atrasts, netiek uzskatīts par piekrišanu aliansei.

Paziņojumu stāvoklis 19.09.2026. Koalīcijām netiek piešķirti varbūtības procenti: tam nav pietiekamu datu. AS, SV un Pro ieraksti raidījumā Partija fokusā pagaidām ir tikai izziņoti; jaunas atbildes var mainīt vērtējumu.

05 / Saruna par programmām

Debates un diskusijas

LETA un Kas notiek Latvijā? intervijas, LTV un TV24 debates, Krustpunktā, Partija fokusā un LSM ātrās aptaujas. Priekšlikumi, precizējumi un jautājumi par īstenošanu.

Pārstāsts sagatavots pēc pilnajiem subtitriem latviešu valodā un audio transkriptiem; īsajās aptaujās pārbaudīti arī vārdu titri un atbilžu kartītes. Laika kodi ir aptuveni. Šis nav vārds vārdā atšifrējums; kandidātu vērtējumi un skaitļi nav neatkarīgi pārbaudīti. LSM īsajās aptaujās autorība pārbaudīta pēc titriem; pretruna starp kartīti un runāto ir atzīmēta atsevišķi.

LETA · Politiķi! Kas tas vispār bija?!

LETA — Andris Kulbergs2026. gada 10. augusts · 78 min 50 sKulbergs aizstāv AS pārvaldības pieeju: mazāk regulatīvo prasību, iepirkumu kontrole un ārējo ieņēmumu piesaiste nodokļu celšanas vietā. Intervija precizē viņa personīgo nostāju par Stambulas konvenciju un parāda atšķirību starp kategorisku atteikšanos sadarboties un politiskām šaubām.

Pilns ieraksts ↗

Andris Kulbergs Apvienotais saraksts

15:00 ↗ Koalīcija un agrākie ierobežojumi. Sadarbību ar ZZS skaidro ar ievēlētā parlamenta sastāvu. Brīdina no pārmērīgas sarkano līniju vilkšanas, taču tas nenozīmē gatavību strādāt ar jebkuru partiju.

18:00 ↗ LPV, SV un Stabilitātei!. Atzīst sakritības ar Šleseru ekonomikas jautājumos, taču pašreizējo LPV sastāvu sauc par nopietnu problēmu un sadarbību — par ļoti sarežģītu. Kategoriski noraida kopīgu koalīciju ar Suverēnā vara / Jaunlatvieši un Rosļikova partiju; attiecībā uz LPV saglabā atrunu par vēlēšanu rezultātu.

52:00 ↗ Birokrātijas mazināšana. Viņš runā par nepieciešamību mainīt aptuveni 200–400 likumu un Ministru kabineta noteikumu: liekās funkcijas nostiprinātas tiesību aktos, tāpēc ar aparāta samazināšanu vien nepietiek. Tam viņš prasa mandātu pēc vēlēšanām un saistību koalīcijas līgumā.

55:00 ↗ Digitalizācija un banku ierobežojumi. Piedāvā centralizēt digitalizāciju un MI izmantošanu valsts pārvaldē. Par pirmo šķēršļu novēršanas piemēru min banku regulējumu, kontu atvēršanu un agrākā finanšu sektora «kapitālā remonta» sekas.

57:00 ↗ Valdības plāna reālistiskums. Atzīst, ka valdības īstermiņa plānā iekļauts pārāk daudz uzdevumu. To skaidro ar desmit dienām kabineta izveidei un partneru kompromisu; sola koncentrēties uz trim katra ministra prioritārajiem darbiem.

1:00:00 ↗ Aizsardzība pret droniem. Viņš aizstāv radaru, robežsardzes un bruņoto spēku apvienošanu vienotā sistēmā, izmantojot Ukrainas pieredzi un reāli strādājošus pretdronu līdzekļus. Viņa agrāko iepirkumu kritika paliek politiska strīda dalībnieka vērtējums, nevis neatkarīga audita rezultāts.

1:02:00 ↗ Kas finansē drošību. Cenšas panākt īpašu pieeju austrumu flangam nākamajā ES daudzgadu budžetā: pēc viņa argumenta Latvija apmaksā visas Eiropas aizsardzību un ar iepirkumiem atbalsta citu valstu rūpniecību. Prasa Eiropas līdzdalību un investīcijas vietējā ražošanā; konkrētu garantētu summu nenosauc.

1:06:00 ↗ Nodokļi un ienākumi. Viņš noraida nodokļu paaugstināšanu kā galveno risinājumu. Neefektīvu izdevumu samazināšanu apvieno ar jaunu saimniecisko darbību un ārējiem ienākumiem; min iespēju ik gadu iegūt papildu €100–300 miljonus, taču šajā atbildē nav pasākumu saraksta un ieņēmumu aprēķina.

1:08:00 ↗ Iepirkumi un taupīšana. Galveno rezervi viņš saskata valsts iepirkumos, kuru apjoms, pēc viņa teiktā, ir €7,6 miljardi gadā. Kā uzņēmējs viņš lēš iespējamo izdevumu samazinājumu 5–15% apmērā; tas ir potenciāla novērtējums, nevis apstiprināts budžeta ietaupījums. Viņš piekrīt apspriest partiju finansējuma samazināšanu kopā ar alternatīvu to finansēšanas mehānismu.

1:10:00 ↗ Deputātu kompensācijas. Piedāvā pārskatīt sistēmu, palielināt pārskatāmību un novērst ļaunprātīgu izmantošanu. Nenoliedz vajadzību atbalstīt deputātus no attāliem reģioniem; kā vienu no risinājumiem min tukšo valsts telpu izmantošanu daļas mājokļa kompensāciju vietā.

1:13:00 ↗ Stambulas konvencija. Nošķir iepriekšējo AS solījumu neratificēt konvenciju un pašreizējais jautājums par izstāšanos: uzskata, ka dokumentu var atstāt spēkā un ka starptautisks konflikts par denonsēšanu nav vajadzīgs. Praktisku aizsardzību pret vardarbību saista ar konkrētām normām, tostarp Eiropas direktīvas īstenošanu.

1:16:00 ↗ Plāns pēc vēlēšanām. Viņš sola sagatavot ne tikai programmu, bet arī lēmumu projektus jaunās valdības pirmajām dienām. Pilnu kabineta sastāvu neatklāj; vēlētos saglabāt profesionālo aizsardzības ministru Raimondu Melni arī tad, ja viņš vēlēšanās nepiedalās.

Pilnībā izlasīti sākotnējie YouTube automātiskie subtitri latviešu valodā no sarunas sākuma līdz beigām. Formulējumi krievu valodā ir atbilžu pārstāsts, nevis citāti. Vārdi un skaitļi salīdzināti ar kontekstu; sarunas dalībnieka vērtējumi netiek pasniegti kā neatkarīga pārbaude. Laika kodi norāda tematiskā fragmenta sākumu.

LETA — Arvils Ašeradens2026. gada 17. augusts · 72 min 15 sAšeradens atzīst, ka finanšu un ārpolitiskā stabilitāte nav pietiekami strauji pārtapusi izaugsmē. JV galvenā recepte ir produktivitāte, investīcijas un izmērāma valsts pakalpojumu efektivitāte; intervija tieši atklāj 2030. gada budžeta riskus un koalīcijas sadarbības robežas.

Pilns ieraksts ↗

Arvils Ašeradens Jaunā Vienotība

11:00 ↗ Ekonomikas izaugsme. Piedāvā nākamo budžetu veidot kā izaugsmes budžetu un tempu palielināt aptuveni no 2–2,5% līdz 3–3,5%. Lielajiem uzņēmumiem paredz lomu eksportā un produktivitātē, vidējiem — automatizāciju un mākslīgo intelektu, mazajiem — būtiski mazāku birokrātiju.

13:00 ↗ Banku noteikumi. Viņš aizstāv agrāko pasākumu pastiprināšanu pret naudas atmazgāšanu kā nepieciešamu starptautiskajai reputācijai, taču atzīst banku pārmērības un nepieciešamību pārskatīt pārliekos ierobežojumus. Viņš nepiedāvā atgriezties pie agrākā apšaubāmo tranzīta plūsmu modeļa.

15:00 ↗ Parāds un aizsardzības izdevumi. Parāda orientieri zem 55% no IKP skaidro ar aizsardzības izdevumu pieaugumu: pārejas periodā tos finansē ar deficītu, pēc tam izdevumiem pakāpeniski jāiekļaujas parastajā budžetā. Tā ir parāda sloga robeža, nevis solījums samazināt parādu pret viņa ministra pilnvaru sākumu.

16:00 ↗ 2030. gada budžeta iztrūkums. Tieši nosauc vajadzību pēc aptuveni €935 miljoniem līdz 2030. gadam. Grūtības saista ar aizsardzībai piemērotā deficīta izņēmuma, banku nodokļa beigām un nepieciešamību atjaunot iemaksas pensiju otrajā līmenī. Galvenokārt paļaujas uz ieņēmumu pieaugumu un izdevumu efektivitāti; gatavu pasākumu kopumu visai summai neiesniedz.

18:00 ↗ Nodokļi un taupīšana. Aicina izvairīties no PVN paaugstināšanas, kas, pēc viņa loģikas, bremzē ekonomiku; atstāj to kā galējo līdzekli. Dod priekšroku konkrētu valsts pakalpojumu izmaksu salīdzināšanai un atbrīvoto līdzekļu pārdalei, nevis visu iestāžu vienādai samazināšanai par nosacītiem 5%.

24:00 ↗ Pārvaldības reforma. Aizstāv rezultātos balstītu budžeta plānošanu, izmērāmus ministriju mērķus un pakalpojumu izmaksu pārskatīšanu. Atzīst, ka pārmaiņas notiek lēni un civildienestam un tā regulējumam vajadzīga nopietna atjaunošana.

26:00 ↗ Identitāte un migrācija. Šo kursu dēvē par JV atgriešanos pie centriski labējām saknēm, uzsverot mērenāku toni nekā NA. Piedāvā stingrāk pārbaudīt ārvalstu studentu faktisko studēšanu un valodas zināšanas, taču atzīst izglītības eksporta un kvalificētu studentu no trešām valstīm vērtību.

32:00 ↗ Stambulas konvencija. Apstiprina konvencijas aizstāvēšanu un nodoma no tās atkāpties neesamību. Uzsver policijas darba, krīzes palīdzības un normu praktiskas ieviešanas nozīmi; daļas iepriekšējo saukļu pazušanu no programmas skaidro ar jau pieņemtiem lēmumiem.

36:00 ↗ Zaļais kurss un enerģētika. Viņš neatsakās no klimata mērķiem, bet meklē mērenāku dekarbonizācijas, konkurētspējas un iedzīvotāju pieņemamības līdzsvaru. Atbalsta ražošanas jaudu palielināšanu; mazās modulārās AES uzskata par praktisku perspektīvu, nevis ātru risinājumu, minot, ka piemēroti varianti gaidāmi vēl pēc vairākiem gadiem.

40:00 ↗ Atbildība par Rail Baltica. Uzskata, ka projekta izmaksas vairs netiek kontrolētas, un norāda uz nozares vadības atbildību; aizstāv starptautisku auditu un izmaksu uz vienību salīdzināšanu ar kaimiņvalstīm. Šie skaidrojumi atspoguļo JV nostāju strīdā, nevis juridiskās atbildības pierādītu sadalījumu.

45:00 ↗ Rail Baltica nākotne. Viņš dod priekšroku projekta turpināšanai ar mazākām izmaksām, jo dzelzceļa savienojums ar Eiropu vajadzīgs drošībai. Pabeigšanu līdz 2030. gadam neuzskata par reālu; pēc saskaņošanas ar kaimiņvalstīm un ES pieļauj lētāku konfigurāciju un mazāku ātrumu, piemēram, 180 km/h.

1:09:00 ↗ Koalīcijas partneri. Tieši izslēdz sadarbību ar LPV un Suverēnā vara, saucot tās par populistiskiem spēkiem. Pārējām «valstiskajām» partijām sarkanās līnijas nenosaka; pieļauj arī JV darbu opozīcijā, ja tāds būs vēlēšanu rezultāts.

LETA — Andris Šuvajevs2026. gada 24. augusts · 80 min 35 sŠuvajevs apvieno Progresīvie sociālo un klimata programmu ar gatavību koalīcijas kompromisiem. Viņš precizē attieksmi pret nepilsoņiem, krievvalodīgajiem jauniešiem un darbaspēka migrāciju; ekonomikā piedāvā progresīvāk sadalīt nodokļu slogu un mērķtiecīgi atbalstīt perspektīvas nozares.

Pilns ieraksts ↗

Andris Šuvajevs Progresīvie

05:00 ↗ Nemainīgas prioritātes. Par trim balstiem nosauc sociālo taisnīgumu, klimatu un vidi, kā arī cilvēktiesības. Nodokļu izmaiņas, partnerības regulējumu un Stambulas konvencijas pieņemšanu raksturo kā nelielas frakcijas kompromisu rezultātus, atzīstot, ka daudzpartiju koalīcijā visu programmu īstenot nevar.

06:00 ↗ Nepilsoņi un simboliskā politika. Apstiprina, ka Progresīvie jau sen atteikušies virzīt pašvaldību vēlēšanu tiesības nepilsoņiem. Padomju pieminekļa nojaukšanu Rīgā uzskata par pareizu; konteksta maiņu saista ar Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.

13:00 ↗ Krievvalodīgie jaunieši. Iestājas pret tādu jauniešu atsvešināšanu, kuri mājās runā krieviski, bet orientējas uz ES un atbalsta Eiropas vērtības. Tas ir arguments par sabiedrības integrāciju; šajā fragmentā nav solījuma nodrošināt valsts pakalpojumus krievu valodā. Apstiprina partijas orientāciju uz ES un NATO.

15:00 ↗ Koalīcija. Kategoriski izslēdz LPV un Suverēnā vara. Neizslēdz sarunas ar AS, ZZS un NA darbspējīgas valdības un drošības labad; uzsver vienošanās nozīmi par Stambulas konvencijas saglabāšanu. Iespējamo sadarbību nepasniedz kā jau panāktu vienošanos.

20:00 ↗ Kāpēc palika iepriekšējā valdībā. Viņš stāsta, ka pēc ZZS pavērsiena uz konvencijas denonsēšanu Progresīvie prasīja politiskas sekas, bet nolēma palikt budžeta un aizsardzības finansējuma pieņemšanas dēļ. Kā papildu motīvu min valdības ar Šleseru nepieļaušanu; atzīst nopietnu kopīgā darba pasliktināšanos.

34:00 ↗ Droni un politiskā atbildība. Aizstāv bijušā aizsardzības ministra Andra Sprūda ieguldījumu pretdronu spējās un rūpniecībā. Maija konfliktu uzskata par JV veiktu incidenta politizēšanu; vienlaikus pieļauj kļūdas vairākos līmeņos un nepieciešamību izvērtēt bruņoto spēku, Iekšlietu ministrijas un krīzes vadības darbu.

48:00 ↗ Rail Baltica: strīds par atbildību. Viņš apgalvo, ka Progresīvie ministri ir atklājuši problēmu mērogu, sākuši samazināt izmaksas un noteikt prioritātes. Viņš pieļauj, ka partija varēja agrāk mainīt savu taktiku; darbu apturēšanas grūtības skaidro ar iepriekš noslēgtajiem līgumiem un finansiālajām sekām. Tā ir partijas atbilde uz kritiku, nevis audita secinājums.

56:00 ↗ Rail Baltica: nākamais posms. Par prioritāti uzskata pamattrasi, bet darbu sākšanu ar Rīgas Centrālās stacijas un lidostas stacijām — par kļūdainu secību. Atbalsta arī savienojumu ar Rīgu, taču 2030. gadu neuzskata par reālu pabeigšanas termiņu. Apjomu un tempu saista ar sarunām par ES daudzgadu budžetu un citiem Eiropas fondiem.

58:00 ↗ airBaltic. Viņš atbalsta stabilizācijas pasākumus, atzīstot augstu nepieciešamās naudas piesaistes risku. Prasa izskaidrot valsts līdzdalības sabiedrisko mērķi: bāzi Rīgā, galamērķu tīklu un lidojumu biežumu, īpašumstruktūru. Viņš nesola beznosacījumu panākumus un aizstāv aviokompānijas nozīmi plašākai ekonomikai.

1:02:00 ↗ Nodokļu progresivitāte. Vēlas samazināt nodokļu slogu algām līdz aptuveni €2000 mēnesī un palielināt turīgāko ieguldījumu. Precīzas likmes nenosauc. Nosaka trīs reformas kritērijus: pietiekami vai augoši ieņēmumi sabiedriskajiem pakalpojumiem, mazāka nevienlīdzība un konkurētspēja salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju.

1:05:00 ↗ Finansējuma avoti un izaugsme. Aizstāv banku virspeļņas nodokli un pieļauj prognozējamu akcīzes nodokļa paaugstināšanu alkoholam, tabakai un azartspēlēm. Ilgtermiņa finansējumā paļaujas uz aptuveni 3–4% izaugsmi un specializāciju: piedāvā pārbaudīt, kurām nozarēm tiek piešķirti granti, aizdevumi un Altum programmas, un atbalstu koncentrēt uz produktivitāti. Pilnu ietekmes aprēķinu nesniedz.

1:10:00 ↗ Kontrolēta darbaspēka migrācija. Viņš piedāvā noteikt nozares, kurās patiešām vajadzīgi kvalificēti darbinieki no trešām valstīm, nevis piesaistīt viņus stihiski. Kā piemēru min jaunuzņēmumus. Pieļaujamo apjomu saista ar integrācijas iespējām, latviešu valodas apguvi un vietējo likumu ievērošanu.

LETA — Viktors Valainis — ZZS · 2026. gada 31. augusts2026. gada 31. augusts · 89:50Valainis sociālos solījumus saista ar ekonomikas izaugsmi un 500 miljonu eiro ietaupījumu; aizstāv reģionālās slimnīcas un prasa pārskatīt pieeju airBaltic. Patstāvīgos ZZS balsojumus pamato ar programmas mērķu sasniegšanu un saglabā sadarbību ar Aivara Lemberga partiju.

Pilns ieraksts ↗

Viktors Valainis — ZZS Zaļo un Zemnieku savienība

15:00 ↗ Atbildība par iepriekšējiem lēmumiem. Atzīst ZZS valdības 2018. gada kļūdas: izmaiņas ziedojumos sportam, veselības aprūpē, izglītībā un attieksmē pret pašvaldībām; turpmāko nonākšanu opozīcijā skaidro ar vēlētāju sodu.

23:00 ↗ Sadarbība ar Progresīvajiem. Neuzskata iesaistīšanos valdībā kopā ar Progresīvajiem par kļūdu: to pamato ar pieņemtajiem lēmumiem par pedagogu un mediķu algām un atbalstu lauksaimniecībai. Vienlaikus ir gatavs publiski konfliktēt ar partneriem ekonomikas un reģionu jautājumos.

30:00 ↗ airBaltic. Viņš iebilst pret jauniem valsts ieguldījumiem, saglabājot līdzšinējo darbības virzienu, taču neatbalsta atteikšanos no aviokompānijas: piedāvā premjerei sasaukt kreditorus, vienoties par biznesa plāna nosacījumiem un garantēt, ka valsts uzņēmumu neatstās. Prasa aktīvu Lufthansa līdzdalību.

37:00 ↗ Naudas avots: ietaupījums. Viņš apstiprina programmā paredzēto nodomu samazināt publiskos izdevumus par €500 miljoniem, lai līdzekļus novirzītu veselības aprūpei, izglītībai un uzņēmējdarbības attīstībai. Detalizētu samazinājumu sadalījumu intervijā neparāda.

46:00 ↗ Slimnīcas kā budžeta nosacījums. Viņš saka, ka ZZS neatbalstīs nākamo budžetu, ja reģionālo slimnīcu jautājums netiks pienācīgi atrisināts. Uzskata, ka funkciju samazināšana ārstu trūkuma apstākļos palielinās slodzi un rindas Rīgā.

50:00 ↗ Ārstu sagatavošana. Viņš piedāvā divu veidu stipendijas: mazāku bez turpmākiem ierobežojumiem un lielāku ar pienākumu piecus gadus strādāt Latvijā. Prasa vispirms palielināt veselības aprūpes finansējumu un tikai pēc tam īstenot reformu.

55:00 ↗ Izaugsme un pensiju uzkrājumi. Izaugsmes mērķis ir par 2 procentpunktiem augstāks nekā ES vidējais rādītājs. Pirmos 0,5 procentpunktus viņš saista ar investīcijām, kapitāla pieejamību, būvniecības un uzņēmējdarbības vienkāršošanu; vēlas vairāk otrā pensiju līmeņa līdzekļu ieguldīt Latvijas ekonomikā, min pirmo fondu €1 miljarda apmērā.

56:00 ↗ Banku kreditēšana. Viņš aizstāv banku virspeļņas nodokli ar atlaidi par kreditēšanas palielināšanu kā stimulu novirzīt līdzekļus ekonomikā. Viņš šai politikai piedēvē papildu kreditēšanu €1,8 miljardu apmērā 2025. gadā; tas ir viņa rezultāta vērtējums, nevis intervijā iesniegts neatkarīgs aprēķins.

58:00 ↗ Eksports un mežsaimniecība. Nākamos 0,5 procentpunktus izaugsmes saista ar augstākas pievienotās vērtības produktu eksportu: graudu un koksnes pārstrādi Latvijā. To pretstata izejvielu pārdošanai un prasa ņemt vērā klimata ierobežojumu ekonomisko ietekmi; konkrētu atbildi par turpmāku ciršanas diametra samazināšanu nesniedz.

1:08:00 ↗ Lembergs un lēmumu pieņemšana. Apstiprina konsultācijas ar Aivaru Lembergu par ostu pārvaldību un partijas Latvijai un Ventspilij partneru līdzdalību programmas izstrādē. Saka, ka ministrus noteiks ZZS valde un frakcija, un sankciju pret Lembergu dēļ neatsakās no sadarbības.

1:12:00 ↗ Deputātu atalgojums un pārstāvniecība. Viņš deputātu algas uzskata par pārmērīgām un atbalsta to iesaldēšanu. Braucienu un mājokļa kompensācijas aizstāv kā nepieciešamas īstiem reģionu iedzīvotājiem, pieļauj sistēmas labošanu; atsevišķi kritizē Rīgas mandātu īpatsvara pieaugumu uz ārvalstīs nodoto balsu rēķina.

1:16:00 ↗ Tiešas prezidenta vēlēšanas. Viņš sola no jauna virzīt tautas vēlētu prezidentu un uzskata to par visas Saeimas, ne tikai koalīcijas jautājumu. Pieļauj gan pašreizējā prezidenta, gan Lemberga veiksmīgu dalību; Lembergu nepasludina par saskaņotu ZZS kandidātu.

Pilnībā izlasīti YouTube automātiskie subtitri latviešu valodā; replikas nodalītas pēc jautājumu un atbilžu konteksta. Šis ir kandidāta izteikumu atstāsts, nevis viņa skaitlisko aplēšu neatkarīga pārbaude. Laika kodi ved uz attiecīgā minūtes fragmenta sākumu.

LETA — Ainārs Šlesers — LPV · 2026. gada 7. septembris2026. gada 7. septembris · 56:00Šlesers nodokļu atvieglojumus, dzimstības atbalstu un starptautisku uzņēmējdarbību apvieno ar skaidru JV, Progresīvie un SV izslēgšanu no iespējamo partneru loka. Precizē, ka attiecības ar Krieviju var atjaunot tikai pēc Ukrainai pieņemama miera un kopējās ES politikas maiņas.

Pilns ieraksts ↗

Ainārs Šlesers — LPV Latvija pirmajā vietā

09:00 ↗ Koalīcijas ierobežojumi. Tieši izslēdz sadarbību ar Suverēnā vara, Progresīvie un Jaunā Vienotība. Pārējās partijas gatavs vērtēt pēc vēlēšanām; vēlamais formāts ir divu uzvarējušo spēku koalīcija, bez jau noslēgtas vienošanās.

10:00 ↗ Ukraina un attiecību saraušana ar Stepaņenko. Skaidro šķiršanos no Jūlijas Stepaņenko ar viņas atteikšanos atbalstīt Krievijas iebrukuma nosodīšanu. Pauž atbalstu Ukrainai un uzsver, ka miera līguma nosacījumi ir jāpieņem Ukrainas pusei.

12:00 ↗ Graudu tranzīts. Neatbalsta aizliegumu paša aizlieguma dēļ: nostāju saista ar ASV interesēm un ANO pārtikas piegāžu programmām. Viņa apgalvojumi par konkrēto iepirkumu izcelsmi un aizlieguma sekām intervijā nav dokumentāri apstiprināti.

16:00 ↗ Attiecības ar Krieviju un sankcijas. Sadarbības atjaunošanu ar Krieviju padara atkarīgu no kara beigām un Eiropas attiecību atjaunošanas ar Krieviju, tostarp sankciju atcelšanas. Kamēr sankcijas ir spēkā, sola tās ievērot; ASV un Ķīnas konflikta gadījumā izvēlas ASV, taču tirdzniecību ar Ķīnu uzskata par pieļaujamu, sekojot sabiedroto piemēram.

18:00 ↗ Robeža un ES kompensācijas. Iebilst pret vienpusēju Latvijas robežas slēgšanu, ja ceļi caur kaimiņvalstīm paliek atvērti: baidās no uzņēmējdarbības un nodokļu aizplūšanas. Piedāvā panākt Briseles kompensāciju pierobežas reģionu, īpaši Latgales, ekonomiskajiem zaudējumiem.

23:00 ↗ Dzimstība un naudas avoti. Lai izmaksātu €5000 par bērna piedzimšanu, viņš piedāvā pārtraukt prēmijas ierēdņiem un valsts atbalstu elektroauto iegādei. Viņš min ap €200 miljoniem ikgadējās prēmijās, taču intervijā nerāda pārbaudītu atbrīvojamo līdzekļu tāmi.

24:00 ↗ Peļņas nodoklis. Piedāvā no 2027. gada 1. janvāra samazināt uzņēmumu ienākuma nodokli līdz 10%, saglabājot nulles likmi reinvestētajai peļņai. Apgalvo, ka budžeta ieņēmumi vismaz divkāršosies; šīs dinamiskās ietekmes aprēķina intervijā nav.

27:00 ↗ Spēka ministriju apvienošana. Piedāvā apvienot Iekšlietu un Aizsardzības ministriju, lai koordinētu robežas aizsardzību, pretdronu pasākumus un kopēju atalgojuma sistēmu karavīriem, policistiem, ugunsdzēsējiem un glābējiem. Pilnu organizatorisko modeli un reformas izmaksas neatklāj.

34:00 ↗ Krievvalodīgie iedzīvotāji un valoda. Aicina Latvijai lojālos krievvalodīgos iesaistīties LPV. Apstiprina prasību, lai visi skolu absolventi zinātu latviešu valodu, taču iebilst pret vecāka gadagājuma iedzīvotāju izraidīšanu nenokārtota valodas eksāmena dēļ; šajā intervijā nesola vispārēju valsts pakalpojumu divvalodību.

39:00 ↗ Sabiedriskie mediji. Sola prognozējamu un pietiekamu sabiedrisko mediju budžetu, vienlaikus piedāvājot pārskatīt ārvalstu korespondentu izmaksas un nodrošināt opozīcijai līdzvērtīgu piekļuvi ēteram. Saka, ka žurnālistu darbā iejaukties nedrīkst.

41:00 ↗ Ģimene un NVO. Vēlas lielāku atbalstu ģimeņu pasākumiem, dievnamiem un sakrālajam tūrismam, iebilst pret praidu finansēšanu no budžeta un dzimtes konceptu izplatīšanu bērnu vidū. Tā ir kandidāta politiskā nostāja; viņa apsūdzības konkrētām organizācijām netiek pieņemtas par pierādītiem faktiem.

45:00 ↗ Deputātu kompensācijas. Ir gatavs atbalstīt vispārējās kompensāciju sistēmas atcelšanu, atstājot individuāli pamatotus izņēmumus deputātiem no attāliem reģioniem bez mājokļa Rīgā. Iebilst pret īres kompensāciju tiem, kam pieder mājoklis, kuru viņi izīrē.

LETA — Jūlija Stepaņenko — SV / Jaunlatvieši · 2026. gada 14. septembris2026. gada 14. septembris · 86:00Stepanenko aizstāv plašu nodokļu samazināšanu un sociālos maksājumus, paļaujoties uz uzņēmējdarbības iziešanu no ēnu ekonomikas, iepirkumu pārskatīšanu un nodokļu ieņēmumu atgriešanos no ārvalstīm. Detalizētā saruna atklāj pilnas budžeta tāmes trūkumu, neskaidrus konkrētos miera sarunu nosacījumus un nenosauktus koalīcijas partnerus.

Pilns ieraksts ↗

Jūlija Stepaņenko — SV / Jaunlatvieši Suverēnā vara / Apvienība Jaunlatvieši

11:00 ↗ Saraksta sastāvs un ārpolitiskā nostāja. Aizstāv no citām partijām nākušos kandidātus, atsaucoties uz viņu darbu ar iedzīvotājiem un parakstīto kopīgo programmu. Uz jautājumu par Innas Deri nostāju Krimas piederības jautājumā tieši neatbild; precizē, ka runa ir par atsevišķiem kandidātiem sarakstā, nevis viņu partiju iekļaušanu apvienībā.

24:00 ↗ Ukraina un miera sarunas. Turpmākas militārās palīdzības vietā piedāvā miera sarunas ar ieinteresētajām valstīm un pieļauj Latvijas lomu to organizēšanā. Konkrēti nenosaka kara beigu nosacījumus un to, vai būtu pieļaujama Krievijas sagrābto teritoriju saglabāšana.

30:00 ↗ Koalīcija un darbs opozīcijā. Viņa nenosauc saskaņotus partnerus un cer, ka vēlēšanu rezultāti mainīs paziņotās sarkanās līnijas. Gatava strādāt gan valdībā, gan opozīcijā, panākot atbalstu atsevišķām sociālām iniciatīvām, taču paziņo, ka neatkāpsies no programmas un principiem.

38:00 ↗ Programmas izmaksas un nodokļu samazināšana. Atbildot uz jautājumu par programmas pilnajām izmaksām, tās nenosauc. Apgalvo, ka ilgtermiņā nodokļu atvieglojumi būs fiskāli neitrāli, jo uzņēmumi iznāks no ēnu ekonomikas un augs legālā darbība; pēc tam pieļauj pozitīvu ietekmi jau pirmajos gados, neuzrādot aprēķinu.

40:00 ↗ 400 milj. un pabalsti ģimenēm. Prasību mīkstināšanas ienākumus par sertifikātiem ārvalstīs strādājošiem Latvijas uzņēmumu darbiniekiem lēš €400 miljonu apmērā gadā, bet metodiku neparāda. Salīdzinot ar dārgiem ģimeņu pabalstiem, atzīst, ka to atdeve būs ilgtermiņā, nevis uzreiz.

42:00 ↗ Ietaupījums un atvieglojums jauniešiem. Piedāvā meklēt ietaupījumus valsts iepirkumos un līdz 25 gadu vecumam atcelt iedzīvotāju ienākuma nodokli, lai veicinātu legālu nodarbinātību un noturētu jauniešus valstī. Uz atkārtotiem jautājumiem par pirmo trīs gadu izmaksām atbild ar gaidāmu ēnu ekonomikas samazināšanos, nenosaucot zaudēto ieņēmumu summu un segumu.

46:00 ↗ Mājokļa nodoklis un pašvaldību budžeti. Apstiprina nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu visiem dzīvojamiem objektiem. Par kompensāciju pašvaldībām sauc tām novirzāmās iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas palielināšanu līdz 95%; izmaksas valsts budžetam un zemo pensiju palielināšanai konkrēti neatklāj.

48:00 ↗ Otrais pensiju līmenis. Atbalsta uzkrājumu brīvprātīgu izņemšanu un finanšu pratības mācības, tostarp senioriem. Uzskata par pieļaujamu naudu tagad izmantot veselībai; avotu nākotnē nesaņemtās pensijas kompensēšanai atbildē nenosauc.

51:00 ↗ Enerģētika. Iebilst pret jauniem vēja un saules parkiem, skaidrojot to ar zemes un infrastruktūras izmantošanu ārvalstu investoru labā. Jautāts par alternatīvām jaudām, viņš pāriet pie tīklu drošuma un nepieciešamības vadus ierakt zemē; konkrētu aizstājošu ražošanas jaudu nepiedāvā.

1:01:00 ↗ Skolas un latviešu valoda. Viņš kritizē Skola2030 un veidu, kā pāreja uz mācībām latviešu valodā bērniem īstenota traumatiski. Atzīst, ka pedagogiem jāzina valoda, un stingru kontroles metožu vietā piedāvā atbalstu; uz tiešu jautājumu par pašas pārejas atcelšanu nepārprotamu atbildi nedod.

1:05:00 ↗ Deputātu atalgojums un skaidra nauda. Iestājas par kompensāciju atcelšanu deputātiem no Rīgas un apkārtnes, pārējo izmaksu pārskatīšanu un deputātu algu atsaistīšanu no vidējās algas. Atsevišķi aizstāv skaidru naudu kā izvēles brīvību un rezervi elektroapgādes traucējumu gadījumā, iebilst pret virzību uz digitālu valūtu.

1:16:00 ↗ Stambulas konvencija un drošība. Viņš konvenciju sauc par ideoloģisku dokumentu un tās vietā piedāvā stiprināt policijas resursus; konkrēto nepieņemamo normu atbildē neanalizē. Noslēgumā viņš nosoda visus karus un agresiju, taču tieši neatbild, kurš ir atbildīgs par uzbrukumu Ukrainai un vai Krievija apdraud Latviju.

TV24 · Cīņa par Latviju

TV24 priekšvēlēšanu debates — 6. septembrī2026. gada 6. septembris · 86 min 01 sSeptiņi saraksti ar augstākiem reitingiem apspriež Latgali, nodokļus, medicīnu, policiju, MI skolā un klimata politiku. Redzami kopīgi solījumi atvieglot mazo uzņēmumu aplikšanu ar nodokļiem un palielināt medicīnas finansējumu, taču mehānismi atšķiras: AS piedāvā auditu un samaksu par rezultātu, Progresīvie — zāļu līdzmaksājumu griestus, ZZS — reģionālo pakalpojumu saglabāšanu. Attieksme pret zaļo kursu svārstās no SV/Jaunlatvieši atteikšanās līdz Progresīvie mērķu saglabāšanai. Savstarpējos jautājumos atklājas domstarpības par Stambulas konvenciju, uzturēšanās atļaujām investoriem un Krievijas kara pret Ukrainu vērtējumu.

1. daļa ↗ · 2. daļa ↗ · 3. daļa ↗ · 4. daļa ↗

Edvards Smiltēns Apvienotais saraksts

1. daļa · 09:36 ↗ Varas atbildība. Viņš piedāvā deputātus vērtēt pēc iesniegtajām iniciatīvām un sasniegtā rezultāta; likumus, kas praksē nav darbojušies, pārskatīt. Min tiesu stiprināšanu ar juristu palīgiem.

2. daļa · 03:18 ↗ Pierobeža. Atsaucas uz kara incidentu radīto zaudējumu kompensēšanas mehānismu; uzstāj, ka pierobežas atbalstam jāaptver arī Alūksne, ne tikai Latgale.

2. daļa · 17:15 ↗ Medicīna. Viņš piedāvā apmaksāt ārstēšanas rezultātu, nevis procesu, pārveidot Nacionālo veselības dienestu par fondu un veikt auditu; atrastos līdzekļus novirzīt kompensējamām zālēm.

3. daļa · 02:38 ↗ Iekšējā drošība. Prasa pret policiju, robežsargiem un glābējiem izturēties tikpat nopietni kā pret bruņotajiem spēkiem: saskaņoti palielināt atalgojumu un nodrošināt aprīkojumu.

3. daļa · 07:51 ↗ MI un latviešu valoda. MI uzskata par nākotnes ekonomikas instrumentu; atsevišķi izvirza uzdevumu uzlabot latviešu valodas kvalitāti modeļos, lai skolēni nepārņemtu kļūdas.

3. daļa · 14:35 ↗ Zaļā pāreja. Ierosina iespēju robežās pārskatīt saistības, ņemot vērā konkurētspēju; vienlaikus atbalstīt modernas ražotnes, piemēram, ilgtspējīgas aviācijas degvielas ražošanu.

4. daļa · 06:44 ↗ Stambulas konvencija. Atbildot uz Progresīvie prasību skaidri pateikt, vai no konvencijas jāizstājas, viņš atsaucas uz politisku moratoriju sabiedrību šķeļošiem jautājumiem un drošības, ekonomikas un labklājības prioritāti; tiešu izvēli “jā” vai “nē” neizdara.

4. daļa · 09:58 ↗ Investīcijas un uzturēšanās atļaujas. Atbalsta turīgu investoru piesaisti no ES un NATO sabiedrotajām valstīm, tostarp ar uzturēšanās atļauju instrumentu; izslēdz Krieviju un Baltkrieviju. JV apšauba šāda instrumenta nepieciešamību ES pilsoņiem.

Rūdolfs Brēmanis Suverēnā vara / Apvienība Jaunlatvieši

1. daļa · 16:11 ↗ Latgale. Iestājas par speciālajām ekonomiskajām zonām un Eiropas finansējuma piesaisti pierobežai. Iebilst pret dronu ražotņu izvietošanu, neņemot vērā vietējo iedzīvotāju vēlmes.

2. daļa · 07:23 ↗ Nodokļi. Piedāvā atvieglot patentmaksas režīmu, jauniešiem līdz 25 gadu vecumam atcelt nekustamā īpašuma nodokli un iedzīvotāju ienākuma nodokli; nodokļu dienestam jāpalīdz uzņēmējdarbībai, nevis jāpalielina pārbaužu skaits.

2. daļa · 18:36 ↗ Ārstēšanas pieejamība. Uzsver diabēta pacientu izdevumus un pensionāru nespēju apmaksāt zobārstniecību; min programmā paredzēto palīdzību zobu protezēšanai vismaz 150 € gadā.

3. daļa · 16:12 ↗ Zaļais kurss. Prasa Latvijai atteikties no ES zaļā kursa, uzskatot jaunās saistības par mākslīgi radītu problēmu; ierosina līdzekļus novirzīt Latgales attīstībai.

4. daļa · 08:13 ↗ Krievija un karš. Saka, ka apvienība neatbalsta Krievijas agresiju Ukrainā. Uz prasību nosaukt Putinu par kara noziedznieku atsaucas uz tiesu un vienlaikus piemin ASV un Izraēlas līderus; nepārprotamu atbildi par Putinu nesniedz.

Linda Liepiņa Latvija pirmajā vietā

1. daļa · 17:25 ↗ Mazie uzņēmumi. Piedāvā īpašu atbalstu Latgalei, PVN samazināšanu viesmīlības nozarē, 10% režīmu pašnodarbinātajiem un vienkāršāku nodokļu nomaksu.

2. daļa · 06:00 ↗ Nodokļi un ēnu ekonomika. Uzņēmumu iznākšanu no ēnu ekonomikas saista ar nodokļu samazināšanu: 10% pašnodarbinātajiem, neapliekamo minimumu minimālās algas līmenī un mazāku darbaspēka nodokļu slogu. Atbildē nav pilna zaudēto ieņēmumu kompensēšanas aprēķina.

3. daļa · 14:02 ↗ Zaļais kurss. Atsevišķu klimata ministriju uzskata par nevajadzīgu un rosina neapsteigt obligātās Eiropas prasības; konkrētas iedzīvotāju grupas, kurām kompensācija pienāktos pirmām kārtām, atbildē nenosauc.

Agnese Lāce Progresīvie

2. daļa · 02:24 ↗ Latgale. Piedāvā palīdzību mobilitātei un mājoklim iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem; aizstāv kultūras centru GORS pret privatizāciju kā daļu no reģiona pievilcības un identitātes.

2. daļa · 13:21 ↗ Medicīna. Ierosina palielināt valsts finansējumu veselības aprūpei līdz 6 % no IKP un pēc Igaunijas parauga noteikt pacientu līdzmaksājumu griestus kompensējamām zālēm.

3. daļa · 15:34 ↗ Klimata politika. Atbalsta klimata mērķu saglabāšanu un praktisku atbalstu mājokļiem un mobilitātei, izmantojot sociālo klimata plānu, lai ģimenes izjustu izdevumu samazinājumu.

4. daļa · 06:17 ↗ Stambulas konvencija. Prasa AS skaidru nostāju par izstāšanos no konvencijas; iebilst pret vardarbības ģimenē novēršanas pieskaitīšanu otršķirīgiem jautājumiem.

Ināra Mūrniece Nacionālā apvienība

2. daļa · 00:44 ↗ Austrumu pierobeža. Uzskata, ka ar speciālajām ekonomiskajām zonām nepietiek: vajadzīgs Austrumu pierobežas attīstības likums un īpašs ES atbalsts, jo pierobeža cieš no kara radītajām ekonomiskajām sekām.

2. daļa · 17:52 ↗ Medicīna. Rindu un kvotu trūkuma dēļ prasa sistēmas auditu. Rosina plašāk izmantot publisko un privāto partnerību jomās, kur valsts netiek galā, tostarp būvniecībā un pārvaldībā.

3. daļa · 16:48 ↗ Enerģētika un ministrijas. Iebilst pret pārmērīgām zaļā kursa prasībām; piedāvā ekonomikas, klimata un reģionālās attīstības virzienus apvienot vienā ministrijā. Iedzīvotājiem jābūt reālai iespējai atteikt vēja ģeneratoru izvietošanu pie mājām.

Evika Siliņa Jaunā Vienotība

1. daļa · 18:13 ↗ Latgale. Atbalsta ES līdzekļu piesaisti, speciālās ekonomiskās zonas un esošos uzņēmumus. Tūrisma atjaunošanu saista arī ar gaisa satiksmi un airBaltic saglabāšanu.

2. daļa · 08:04 ↗ Nodokļi un kontrole. Atbalsta elektroniskos rēķinus, vienkāršu 10% režīmu nelieliem papildu ienākumiem un 1000 eiro neapliekamo minimumu. Atsevišķi rosina pastiprināt pārbaudes uzņēmumiem, kas turpina tirdzniecību ar Krieviju un Baltkrieviju.

3. daļa · 05:20 ↗ MI skolā. Rosina mācīt pedagogiem strādāt ar mākslīgo intelektu un mainīt uzdevumus tā, lai tiktu pārbaudītas patstāvīgi iegūtas zināšanas; ChatGPT aizliegumu uzskata par nepiemērotu atbildi jaunajai realitātei.

3. daļa · 17:37 ↗ Enerģētika. Atbalsta mērenāku zaļās pārejas tempu un pašu vēja un saules enerģijas ražošanu; palīdzību pirmām kārtām ģimenēm ar bērniem un maznodrošinātajiem, uzsvaru liekot uz ieguldījumiem izdevumu samazināšanā.

4. daļa · 12:11 ↗ Saeimas audits. Atbalsta priekšlikumu piešķirt Valsts kontrolei tiesības auditēt Saeimas budžetu.

Daiga Mieriņa Zaļo un Zemnieku savienība

2. daļa · 01:40 ↗ Reģionālie pakalpojumi. Iestājas pret skolu un medicīnas reformām, kas atstāj reģionus bez pakalpojumiem. Prasa reģionālajām programmām finansiālu nodrošinājumu, nevis tikai to formālu pieņemšanu.

2. daļa · 15:32 ↗ Reģionālā medicīna. Iestājas par slimnīcu tīkla saglabāšanu, pamatojoties uz laiku un attālumu līdz palīdzībai; piedāvā apmācības un darbvietas mediķu piesaistei reģioniem, kā arī veselības aprūpes finansējumu 6% apmērā no IKP.

3. daļa · 07:19 ↗ MI skolā. Par kritiskās domāšanas un prasmīgas MI lietošanas mācīšanu, nevis tehnoloģisko rīku aizliegšanu jauniešiem.

3. daļa · 18:34 ↗ Enerģētika. Prasa skaidrus zaļās pārejas aprēķinus; atbalsta vēja parkus ar iedzīvotāju piekrišanu un atgādina par mājsaimniecībām, kuras joprojām apkurina mājokļus ar malku.

4. daļa · 11:37 ↗ Saeimas audits. Ierosina jau pirms vēlēšanām ļaut Valsts kontrolei pārbaudīt Saeimas budžetu un aicina deputātus pieņemt attiecīgos grozījumus.

Visām četrām raidījuma daļām sagatavotas pilnas audio transkripcijas. Izvēlēto atbilžu attiecināšana balstīta uz vadītāja nosaukto partiju un izteikumu secību; automātiska runātāju nodalīšana nav izmantota. Atpazītajos vārdos un skaitliskajās vērtībās var būt kļūdas.

TV24 priekšvēlēšanu debates — 13. septembris2026. gada 13. septembris · 86 min 11 sPārējie septiņi saraksti apspriež valsts uzņēmumu pārvaldību, kodolatturēšanu, pusaudžu nodarbinātību, skolu, Latgali, medicīnu un enerģētiku. LA un MMN aizstāv tirgu un regulējuma mazināšanu, SC — darba ņēmēju aizsardzību un aktīvāku valsts lomu; JKP piedāvā apmaksātas prakses un agrīnas diagnostikas prioritāti. Valodas strīds parāda atšķirību starp Stabilitātei!, kas prasa atjaunot krievu skolas, un SC, kas šādu solījumu nedod, bet aizstāv iespēju mācīties krievu valodu. ASL iebilst pret krievu skolām un imigrāciju. Drošības jomā Stabilitātei! paļaujas uz neitralitāti un kontaktiem ar Baltkrievijas robežsargiem, bet pārējie dalībnieki dažādā mērā atbalsta sabiedroto atturēšanu. Arī par kodolenerģiju vienprātības nav: JKP iebilst pret AES Latvijā, MMN atbalsta sadarbību ar kaimiņvalstīm.

1. daļa ↗ · 2. daļa ↗ · 3. daļa ↗ · 4. daļa ↗

Jāzeps Baško Mēs mainām noteikumus

1. daļa · 08:27 ↗ Valsts uzņēmumu pārvaldība. Atbalsta konkrētu vadītāju atbildību un nevajadzīgu amatu likvidēšanu. Neatbalsta vispārēju amatu apvienošanas aizliegumu: uzskata, ka galvenais ir faktiski paveiktais darbs un rezultāts, nevis darbavietu skaits.

1. daļa · 18:00 ↗ Kodolatturēšana. Par izšķirošu uzskata to, vai izvietošana Latvijā sniegs reālu priekšrocību salīdzinājumā ar Eiropā jau esošajiem spēkiem; atbalstīs, ja būs pierādīts ieguvums atturēšanai.

2. daļa · 05:50 ↗ Valsts loma. Iebilst pret īpašām darba devēju atbalsta programmām: piedāvā vienādus noteikumus un risinājumu brīvajā tirgū, nevis selektīvas subsīdijas.

2. daļa · 09:23 ↗ Skola un birokrātija. Atbalsta skolotāja pilnvaru atjaunošanu klasē; rosina apvienot izglītības un kultūras ministrijas un samazināt aparātu, nevis uz katru kļūmi reaģēt ar jaunu regulējumu.

2. daļa · 19:17 ↗ Valoda un kultūras finansējums. Atbalsta šķēršļu novēršanu latgaliešu valodas lietošanai, tostarp saziņā ar valsti; ierosina decentralizēt kultūras finansējumu, lai atbalstītu vietējās prioritātes.

3. daļa · 04:56 ↗ Medicīnas kvalitāte un pieejamība. Sarežģītas operācijas piedāvā koncentrēt lielos centros ar pietiekamu praksi. Mazkustīgiem gados veciem iedzīvotājiem apsver brīvprātīgu dzīvošanu tuvāk pakalpojumiem, saglabājot savu īpašumu.

3. daļa · 14:32 ↗ Enerģētika. Ilgtermiņā atbalsta kodolenerģiju sadarbībā ar kaimiņvalstīm, pārejas periodā — gāzes termoelektrostacijas. Saules un vēja enerģija — par privātiem līdzekļiem un ar vietējo iedzīvotāju atbalstu.

4. daļa · 01:07 ↗ Vietējā pašpārvalde. Piedāvā dot iedzīvotājiem iespēju pašvaldības referendumā atjaunot likvidētās pašvaldības; saista to ar vietējās ietekmes atgūšanu pār lēmumiem.

4. daļa · 11:28 ↗ Partiju finansēšana. Rosina atcelt valsts finansējumu partijām, lai tās būtu atkarīgas no sabiedrības atbalsta, nevis budžeta maksājumiem.

Vilis Sruogis Stabilitātei!

1. daļa · 14:21 ↗ Kodolatturēšana. Kategoriski iebilst pret kodolieroču izvietošanu Latvijā. Vēlāk to skaidro ar risku kļūt par mērķi un lielāku drošību saista ar lielāku neitralitāti.

2. daļa · 05:03 ↗ Nodarbinātība. Par imigrācijas kontroli, vietējo darbinieku prioritāti un vienkāršākiem noteikumiem darba devējiem pusaudžu nodarbināšanai.

2. daļa · 09:59 ↗ Izglītība un dzimtā valoda. Rosina pārtraukt nemitīgās reformas un atgriezties pie iepriekš darbojušās sistēmas; kritizē aizliegumu mazākumtautībām mācīties dzimtajā valodā kā stresa avotu.

2. daļa · 17:56 ↗ Valodas politika. Uzskata, ka valodas dzīvotspēju nodrošina tās lietotāji; iestājas pret ieceri stiprināt vienu valodu ar administratīviem aizliegumiem citai.

3. daļa · 01:25 ↗ Medicīnas personāls. Viņš piedāvā apturēt reformas, kas pasliktina sistēmu, palielināt speciālistu atalgojumu, atbalstīt mācības un reālus darba apstākļus; kritizē formālu vienu un to pašu ārstu uzskaitīšanu vairākās slimnīcās.

3. daļa · 12:17 ↗ Enerģijas tirgus. Viņš piedāvā vispirms nodrošināt Latvijas iedzīvotājus ar Latvijā ražoto elektroenerģiju, bet atlikumu pārdot Eiropas tirgū. Viņa apgalvojumu par agrāko ražošanas jaudu pietiekamību tieši apstrīd Juris Pūce, norādot uz vēsturisko importu.

4. daļa · 03:12 ↗ Skolas ar krievu mācību valodu. Tieši jautā SC par krievu skolu atjaunošanu un kritizē atteikšanos to apsolīt. Iebilst pret tiesību mācīties krieviski Latvijā sasaistīšanu ar Krievijas rīcību Ukrainā.

4. daļa · 13:35 ↗ Baltkrievijas robeža. Piedāvā atjaunot kontaktus ar Baltkrievijas robežsargiem un vienoties par nelikumīgas robežšķērsošanas pārtraukšanu; uzskata, ka robežu nav iespējams efektīvi apsargāt bez saziņas ar otru pusi.

Juris Pūce Latvijas attīstībai

1. daļa · 09:34 ↗ Valsts uzņēmumi. Pārmērīgu atalgojumu un amatu savienošanu saista ar to, ka ministrijas kā akcionāres nav noteikušas skaidrus mērķus; piedāvā vispirms izvirzīt konkrētus uzdevumus un pārbaudīt to izpildi.

1. daļa · 17:00 ↗ NATO un drošība. Atbalstīs kodolieroču izvietošanu, ja tā būs racionāla NATO kopējā aizsardzības plāna daļa. Noraida neitralitāti kā reālu Latvijas drošības garantiju.

2. daļa · 01:02 ↗ Darbs pusaudžiem. Piedāvā mazināt birokrātiskos šķēršļus nepilngadīgo nodarbināšanai, tostarp pārmērīgas prasības maziem kafejnīcu uzņēmumiem un citām sezonālās nodarbinātības vietām.

2. daļa · 15:22 ↗ Latgaliešu valoda. Sola pildīt Vēsturisko zemju likumā paredzētos uzdevumus latgaliešu valodas jomā: publiskie nosaukumi, izglītības standarts, pētniecība un valodas attīstība.

3. daļa · 03:46 ↗ Medicīnas personāls. Iebilst pret obligātu atstrādāšanu: rosina ārstus reģioniem piesaistīt brīvprātīgi ar atalgojumu, aprīkojumu un pietiekamām kvotām; vajadzīgi gan ģimenes ārsti, gan reģionālās slimnīcas.

3. daļa · 11:35 ↗ Enerģētika. Atbalsta jaunas jaudas ar dažādām tehnoloģijām un privātās investīcijas; administratīvos šķēršļus uzskata par iemeslu atpalicībai no kaimiņvalstīm un piedāvā atcelt nepamatotas prasības.

4. daļa · 01:39 ↗ Teritoriālā reforma. Pieļauj lēmumu pārskatīšanu pēc seku izvērtēšanas, taču aizstāv pašvaldību apvienošanu kā veidu, kā nodrošināt tās ar resursiem; norāda, ka iedzīvotāju skaita sarukums sākās ilgi pirms reformas.

Dans Erlends Grīnhāgens Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs

1. daļa · 10:52 ↗ Vadītāju atalgojums. Iebilst pret vairāku labi apmaksātu valsts amatu savienošanu; rosina noteikt viena amata ierobežojumu, personisko atbildību un papildu nodokļus lieliem ienākumiem.

1. daļa · 15:27 ↗ Kodolatturēšana. Atbalsta sabiedroto kodolieroču izvietošanu ar nosacījumu, ka tie ir Lielbritānijas vai Francijas, nevis ASV ieroči; nostāju pamato ar ASV prezidenta lēmumu neprognozējamību.

2. daļa · 07:40 ↗ Skolu reformu prognozējamība. Rosina nemainīt skolu noteikumus vasarā pirms mācību gada sākuma: lēmumus pieņemt laikus, līdz maijam, nodrošinot skolotājiem pietiekamu sagatavošanās periodu.

2. daļa · 14:41 ↗ Latgale. Par valodas saglabāšanas nosacījumu uzskata darbvietas un rūpniecību, kas ļaus cilvēkiem palikt dzīvot reģionā.

3. daļa · 02:55 ↗ Ārstu sagatavošana. Atbalsta medicīnas studiju apmaksu no valsts līdzekļiem ar pienākumu pēc tam piecus gadus strādāt valsts veselības aprūpes sistēmā.

3. daļa · 13:34 ↗ Enerģētika. Rosina samazināt Latvenergo peļņu, lai pazeminātu cenas, attīstīt saules un vēja enerģiju, bet perspektīvā apsvērt kodolenerģiju.

4. daļa · 03:31 ↗ Krievu valoda izglītībā. Atzīst grūtības pārejā uz latviešu valodu, īpaši bērniem ar veselības traucējumiem, taču nesola pilnībā atjaunot skolas ar krievu mācību valodu. Par iespēju brīvprātīgi apgūt krievu valodu līdzās citām svešvalodām; nostāju skaidro ar pašreizējiem politiskajiem apstākļiem.

Dace Lindberga Austošā Saule Latvijai

1. daļa · 16:04 ↗ Aizsardzība. Atbildot uz jautājumu par kodolieročiem, Lindberga kā savu personīgo viedokli pauž atbalstu līdzekļiem, kas aizsargā Latviju no Krievijas uzbrukuma.

2. daļa · 03:45 ↗ Darbs un valoda. Latviešu jauniešu grūtības darba tirgū saista ar imigrāciju un prasībām zināt krievu valodu; iestājas par imigrācijas pārtraukšanu.

2. daļa · 11:42 ↗ Izglītības valoda. Atbalsta skolotāja darba atvieglošanu, taču kategoriski iebilst pret krievu skolu atjaunošanu Latvijā. Turpmākajā strīdā nošķir valodas privātu lietojumu un prasību publiskajā telpā lietot valsts valodu.

3. daļa · 06:42 ↗ Bērni un zāles. Par reģionālās pediatrijas pieejamību, paliatīvo palīdzību ģimenēm un zāļu pilnīgu kompensāciju pēc medicīniskām indikācijām.

3. daļa · 16:15 ↗ Enerģētika. Pret vēja parkiem mājokļu tuvumā un vērtīgās ainavās; par jaunu avotu, tostarp ģeotermālās enerģijas un kodolenerģijas, izvērtēšanu.

4. daļa · 08:23 ↗ Potenciālie partneri. Nacionālo apvienību nosauc par ideoloģiski tuvāko partneri, vienlaikus uzsverot ASL bezkompromisa nostāju un atteikšanos mainīt principus koalīcijas solījumu dēļ.

Daiga Pirogova Gobzema saraksts

1. daļa · 11:29 ↗ Amatu savienošana. Uzskata, ka problēma raksturīga ne tikai valsts uzņēmumiem, bet arī parlamentam un valdībai; pieprasa šādu praksi izbeigt.

1. daļa · 17:34 ↗ Sabiedroto aizsardzība. Kā NATO dalībvalsts atbalsta kodolieroču izvietošanu, taču prasa iepriekš noteikt infrastruktūru, sabiedroto spēku klātbūtni un finansējuma avotus.

2. daļa · 03:00 ↗ Profesionālā izglītība. Rosina nodokļu atvieglojumus vai papildu finansējumu darba devējiem, kuri profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem piedāvā apmaksātu praksi.

2. daļa · 16:11 ↗ Latgale. Kultūrtelpas saglabāšanu saista ar reģiona attīstību; par galveno šķērsli uzņēmumiem un iedzīvotājiem nosauc kredītu pieejamību.

3. daļa · 00:38 ↗ Reģionālā medicīna. Viņš primāro aprūpi, telemedicīnu, ambulatoros izmeklējumus un agrīno diagnostiku izvirza augstāk par dārgu slimnīcu paplašināšanu. Par līdzekļu avotu nosauc slimnīcu nemedicīnisko izdevumu un iepirkumu auditu.

3. daļa · 15:01 ↗ Enerģētika. Atbalsta pakāpenisku vēja enerģijas ražošanas attīstību, ņemot vērā kopienu intereses; iebilst pret AES būvniecību Latvijā, taču pieļauj sadarbību ar Igauniju.

4. daļa · 12:20 ↗ Baltkrievija un migrācija. Nelegālo migrantu plūsmu uzskata par Baltkrievijas hibrīdkara instrumentu; pieprasa no Stabilitātei! konkrētu risinājumu un kritiski apstrīd tās atbildi par sarunām.

Agris Freifalts JKP Jaunā konservatīvā partija

1. daļa · 10:18 ↗ Personīgā atbildība. Piedāvā noteikt valsts uzņēmumu vadītājiem personīgu, tostarp mantisku, atbildību par lēmumiem; kā problemātiskus piemērus min Rail Baltica un airBaltic.

1. daļa · 17:16 ↗ Aizsardzība. Atbalsta kodolieroču izvietošanu, ja tiek nodrošināta droša glabāšana un informācijas par to atrašanās vietu aizsardzība.

2. daļa · 04:30 ↗ Nodokļi jauniešu darbam. Piedāvā atbrīvot strādājošo pusaudžu peļņu no ienākuma nodokļa un atvieglot uzņēmumu nodokļu slogu. Ēterā pārteikšanos «no ienākumiem» precizē kā «no ienākuma nodokļa».

2. daļa · 17:08 ↗ Demogrāfija un valoda. Latgaliešu un latviešu valodas izdzīvošanu galvenokārt saista ar dzimstību un atbalstu ģimenēm, ne tikai ar valodas pasākumiem.

3. daļa · 05:47 ↗ Ģimenes ārsti. Atbalsta ģimenes ārstu skaita palielināšanu, katram ārstam piesaistīto pacientu skaita samazināšanu un tiešu piekļuvi paātrinātai onkoloģiskai izmeklēšanai, ja atklāts risks.

3. daļa · 10:26 ↗ Elektroenerģija. Piedāvā iedzīvotājiem samazināt PVN līdz 15%, noteikt īpašus tarifus eksportētājiem un energouzņēmumu peļņu reinvestēt tīklos. Vēja parkus pieļauj kā privātus projektus ar vietējo kopienu piekrišanu un ieguvumu tām.

4. daļa · 15:26 ↗ Civilā aizsardzība. Uzdod jautājumu, vai iedzīvotāji zina, kurp doties un ko darīt krīzes situācijā, un prasa pašvaldību dienestiem aktīvi strādāt ar iedzīvotājiem, nevis sniegt informāciju tikai tiem, kuri paši to meklē.

LSM · Politiķu ātrais tests

Vai sievietes jāiesauc valsts aizsardzības dienestā?2026. gada 8. septembris · 3:49Atbildes svārstās no vispārēja obligātā dienesta noraidījuma līdz atbalstam sieviešu iesaukšanai vai gatavībai to apspriest nepieciešamības gadījumā. Nosacījumi un termiņi ir svarīgāki par vienkāršu «jā/nē» kartīti.

Pilns ieraksts ↗

Ainārs Šlesers Latvija pirmajā vietā

00:18 ↗ Vai sievietes jāiesauc valsts aizsardzības dienestā?. Pret sieviešu obligāto iesaukumu; profesionālais un brīvprātīgais dienests paliek personīga izvēle.

Jūlija Stepaņenko Suverēnā vara / Apvienība Jaunlatvieši

00:30 ↗ Vai sievietes jāiesauc valsts aizsardzības dienestā?. Pret obligāto iesaukumu kopumā un atlasi ar izlozi; iestājas par brīvprātīgu dienestu un jauniešu iespēju plānot savu dzīvi.

Daniels Āboliņš Mēs mainām noteikumus

00:48 ↗ Vai sievietes jāiesauc valsts aizsardzības dienestā?. Atbalsta sieviešu iesaukšanu: mazai valstij vajadzīgi visu dienestam spējīgo resursi; visām nav obligāti jāpiešķir kaujas uzdevumi.

Andris Šuvajevs Progresīvie

01:05 ↗ Vai sievietes jāiesauc valsts aizsardzības dienestā?. Nesniedz beznosacījuma piekrišanu: vispirms jānodrošina kvalitatīvs dienests vīriešiem, taču, pieaugot vajadzībai, pieļauj diskusiju par sieviešu iesaukšanu.

Daiga Mieriņa Zaļo un Zemnieku savienība

01:37 ↗ Vai sievietes jāiesauc valsts aizsardzības dienestā?. Par brīvprātību un izvēli starp dienestu un citiem dzīves plāniem; jautājumu saista arī ar ģimeni un dzimstību.

Arvils Ašeradens Jaunā Vienotība

02:08 ↗ Vai sievietes jāiesauc valsts aizsardzības dienestā?. Drošības situācijas dēļ viņš pieļauj pakāpenisku virzību uz sieviešu obligātu iesaukšanu; pašlaik dod priekšroku brīvprātībai un iepriekšējai fiziskajai sagatavošanai skolā.

Jānis Grasbergs Nacionālā apvienība

02:39 ↗ Vai sievietes jāiesauc valsts aizsardzības dienestā?. Pret: infrastruktūra pagaidām nav pietiekama pat visu vīriešu iesaukšanai; brīvprātības principu sievietēm uzskata par pietiekamu arī nākotnē.

Andris Kulbergs Apvienotais saraksts

02:57 ↗ Vai sievietes jāiesauc valsts aizsardzības dienestā?. Iebilst pret sieviešu obligāto iesaukšanu; valsts aizsardzību sauc par vīriešu pienākumu, bet sievietēm atvēl rūpes par ģimeni. Izmantota LSM redakcijas labotā versija: sākotnēji kandidāts pacēla nepareizo kartīti.

Svetlana Čulkova Stabilitātei!

03:11 ↗ Vai sievietes jāiesauc valsts aizsardzības dienestā?. Iebilst pret obligāto dienestu gan sievietēm, gan vīriešiem; atbalsta brīvu izvēli.

Ivars Ijabs Latvijas attīstībai

03:25 ↗ Vai sievietes jāiesauc valsts aizsardzības dienestā?. Nosacīta atbilde: ja bruņotajiem spēkiem tas nepieciešams, neredz iemeslu nošķirt sievietes un vīriešus.

Pilna audio transkripcija latviešu valodā; vārdi pārbaudīti pēc video titriem, nozīmīgās kartītes — pēc kadriem. Teksts krievu valodā ir pārstāsts, nevis citāti. Laika kodi attiecas uz atbildes sākumu pilnajā LSM ierakstā; atskaņotājs negarantē automātisku pārtīšanu.

Vai demokrātija ir labākā pārvaldes forma Latvijai?2026. gada 11. septembris · 4:32Vairums dalībnieku tieši atbalsta demokrātiju. Atšķirības izpaužas priekšlikumos par referendumiem, pilsoņu līdzdalību, varas nomaiņu un Valsts prezidenta pilnvaru paplašināšanu.

Pilns ieraksts ↗

Ainārs Šlesers Latvija pirmajā vietā

00:18 ↗ Vai demokrātija ir labākā pārvaldes forma Latvijai?. Uzskata demokrātiju par labāko no pieejamajiem variantiem, neraugoties uz trūkumiem.

Jūlija Stepaņenko Suverēnā vara / Apvienība Jaunlatvieši

00:25 ↗ Vai demokrātija ir labākā pārvaldes forma Latvijai?. Atbalsta demokrātiju un rosina paplašināt referendumu izmantošanu, iedzīvotāju līdzdalību apspriedēs un tautas tiesības pieņemt lēmumus.

Daniels Āboliņš Mēs mainām noteikumus

00:47 ↗ Vai demokrātija ir labākā pārvaldes forma Latvijai?. Demokrātiju sauc par labāko pieejamo sistēmu, jo tā ļauj sadzirdēt dažādus viedokļus, arī tādus, kas oponentiem ir nepatīkami.

Andris Šuvajevs Progresīvie

01:12 ↗ Vai demokrātija ir labākā pārvaldes forma Latvijai?. Par demokrātiju un plašāku līdzdalību; uzskata, ka jāaizsargā iedzīvotāju tiesības paust neapmierinātību un saņemt varas iestāžu atbildi.

Daiga Mieriņa Zaļo un Zemnieku savienība

01:51 ↗ Vai demokrātija ir labākā pārvaldes forma Latvijai?. Atbalsta demokrātiju un uzsver, ka tās institūcijām nepieciešams finansējums.

Arvils Ašeradens Jaunā Vienotība

02:24 ↗ Vai demokrātija ir labākā pārvaldes forma Latvijai?. Par demokrātiju kā Satversmē nostiprinātu valsts iekārtas formu un labāko no zināmajiem variantiem.

Jānis Grasbergs Nacionālā apvienība

02:36 ↗ Vai demokrātija ir labākā pārvaldes forma Latvijai?. Par demokrātiju: koalīciju un kompromisu nepieciešamību uzskata par aizsardzību pret vienpersonisku lēmumu uzspiešanu.

Andris Kulbergs Apvienotais saraksts

03:21 ↗ Vai demokrātija ir labākā pārvaldes forma Latvijai?. Atbalsta demokrātiju: īsi atbild, ka nekas labāks nav izdomāts.

Svetlana Čulkova Stabilitātei!

03:26 ↗ Vai demokrātija ir labākā pārvaldes forma Latvijai?. Demokrātiju nosauc par labāko variantu, bet pēc tam atbild gan apstiprinoši, gan noliedzoši: vēlas paplašināt prezidenta iespējas ietekmēt likumus un palīdzēt cilvēkiem. Konkrētu pilnvaru maiņas projektu nepiedāvā.

Ivars Ijabs Latvijas attīstībai

03:55 ↗ Vai demokrātija ir labākā pārvaldes forma Latvijai?. Par demokrātiju un periodisku varas maiņu; politiķu nomaiņu uzskata par sabiedrībai lietderīgu.

Vai Latvijai jāizstājas no Stambulas konvencijas?2026. gada 15. septembris · 5:52Īsās atbildes parāda atšķirības partiju iekšienē: Grasbergs (NA) un Kulbergs (AS) ir pret izstāšanos, Āboliņš (MMN) un Mieriņa (ZZS) — par. Stepaņenko kartīte un mutiskais skaidrojums nesniedz nepārprotamu bināru atbildi.

Pilns ieraksts ↗

Ainārs Šlesers Latvija pirmajā vietā

00:17 ↗ Vai Latvijai jāizstājas no Stambulas konvencijas? Kritizē konvencijas pieņemšanas veidu un ZZS rīcību, uzsver tradicionālās ģimenes vērtības. Prasa partijām iepriekš paziņot nostāju un pēc tam godīgi balsot. Šajā īsajā atbildē neformulē atsevišķu skaidru «jā» vai «nē» par izstāšanos.

Jūlija Stepaņenko Suverēnā vara / Apvienība Jaunlatvieši

00:41 ↗ Vai Latvijai jāizstājas no Stambulas konvencijas? Priekšroku dod valsts pasākumiem pret vardarbību, nevis universālam dokumentam, un kritizē konvenciju. Kadrā tur kartīti “NĒ”, tādēļ šis raidījums netiek izmantots kā nepārprotams apstiprinājums atbildei par izstāšanos: runa un kartīte nesniedz saskaņotu bināru atbildi.

Daniels Āboliņš Mēs mainām noteikumus

01:23 ↗ Vai Latvijai jāizstājas no Stambulas konvencijas? Tieši iestājas par izstāšanos, atsaucoties uz nacionāli konservatīvu pieeju un tiesības lemt pašiem. Ja vienošanās nav, piedāvā referendumu; tā ir konkrēta MMN pārstāvja atbilde, bet citos raidījumos kandidātu nostājas atšķīrās.

Andris Šuvajevs Progresīvie

01:43 ↗ Vai Latvijai jāizstājas no Stambulas konvencijas? Pret izstāšanos: konvencijas saglabāšanu saista ne tikai ar aizsardzību pret vardarbību, bet arī ar Latvijas eiropeisko politisko kursu.

Daiga Mieriņa Zaļo un Zemnieku savienība

02:20 ↗ Vai Latvijai jāizstājas no Stambulas konvencijas? Viņa tieši atbalsta izstāšanos; kristīgās vērtības un cieņu pret cilvēku uzskata par pietiekamu pamatu vardarbības novēršanai. Tas ir viņas arguments, nevis pārbaudīts konvencijas efektivitātes vērtējums.

Arvils Ašeradens Jaunā Vienotība

02:59 ↗ Vai Latvijai jāizstājas no Stambulas konvencijas? Par saglabāšanu: jautājumu aplūko kā cilvēktiesību aizsardzību un vienotību ar Eiropas partneriem drošības apdraudējumu apstākļos.

Jānis Grasbergs Nacionālā apvienība

03:31 ↗ Vai Latvijai jāizstājas no Stambulas konvencijas? Viņš ir tieši pret izstāšanos, lai gan sākotnēji būtu iebildis pret pievienošanos. Dokumentu sauc par simbolisku un uzsver valsts likumus un praktisku rīcību; tā ir Grasberga nostāja, nevis vispārinājums par visiem NA kandidātiem.

Andris Kulbergs Apvienotais saraksts

04:06 ↗ Vai Latvijai jāizstājas no Stambulas konvencijas? Pret jau pieņemtā lēmuma atcelšanu, lai gan AS iepriekš neatbalstīja pievienošanos. Dod priekšroku konkrētiem likumiem un direktīvu izpildei pret vardarbību ģimenē; apstiprina atšķirību starp “nepievienoties” un “izstāties”.

Svetlana Čulkova Stabilitātei!

04:29 ↗ Vai Latvijai jāizstājas no Stambulas konvencijas? Atbalsta izstāšanos, ko apliecina ar kartīti «JĀ». Ierosina lietderīgās normas pārņemt valsts tiesību aktos un atsaucas uz jau spēkā esošo krimināltiesisko aizsardzību sievietēm, vīriešiem un bērniem.

Ivars Ijabs Latvijas attīstībai

05:05 ↗ Vai Latvijai jāizstājas no Stambulas konvencijas? Iebilst pret izstāšanos: uzskata konvenciju par vispāratzītu standartu cīņai pret vardarbību ģimenē un valstij nepieciešamo darbību uzskaitījumu.

Vai Latvijā būtu jāatzīst viendzimuma laulības?2026. gada 18. septembris · 5:03Šuvajevs (Pro), Ašeradens (JV) un Ijabs (LA) atbalsta atzīšanu, atšķirīgi skaidrojot ceļu uz to. Mieriņa (ZZS) neatbalsta laulības, bet vēlas saglabāt partnerību regulējumu. Kulbergs (AS) personīgi neiebilst un rosina referendumu. Pārējie atbildēs uzsver tradicionālo ģimeni vai jautājuma zemo prioritāti.

Pilns ieraksts ↗

Ainārs Šlesers Latvija pirmajā vietā

00:18 ↗ Viendzimuma laulību atzīšana. Uzsver tradicionālo ģimeni un mātes un tēva lomu. Saka, ka cilvēku atšķirības un kopdzīve jāciena, taču neizsaka atbalstu viendzimuma laulību atzīšanai. Atsevišķi kritizē dzimuma jautājumu apspriešanu skolā; tas ir viņa arguments, nevis pārbaudīts mācību programmu apraksts.

Jūlija Stepaņenko Suverēnā vara / Apvienība Jaunlatvieši

00:53 ↗ Viendzimuma laulību atzīšana. Neatbalsta viendzimuma laulību atzīšanu; rāda kartīti «NĒ». Atsaucas uz kristīgajām vērtībām un demogrāfisko situāciju, rosinot vispirms atbalstīt tradicionālās ģimenes. Cēloņsakarību ar dzimstību šajā atbildē nepamato.

Daniels Āboliņš Mēs mainām noteikumus

01:21 ↗ Viendzimuma laulību atzīšana. Rāda «NĒ» un uzskata pašreizējo regulējumu par pietiekami labu. Jautājumam piešķir zemu prioritāti: svarīgāka esot ekonomika, izglītība un attīstība; diskusija par viendzimuma attiecībām, viņaprāt, novērš uzmanību no šiem uzdevumiem.

Andris Šuvajevs Progresīvie

01:47 ↗ Viendzimuma laulību atzīšana. Atbalsta viendzimuma laulību atzīšanu; tieši runā par nepieciešamajiem Satversmes grozījumiem. Nostāju skaidro ar cilvēktiesību ievērošanu un orientāciju uz Skandināviju un Rietumeiropu. Cilvēktiesību saistību ar labklājību min kā argumentu, nesniedzot ietekmes aprēķinu.

Daiga Mieriņa Zaļo un Zemnieku savienība

02:18 ↗ Viendzimuma laulību atzīšana. Neatbalsta viendzimuma laulības, bet vēlas saglabāt iespēju reģistrēt partnerību. Uz atsevišķu jautājumu par šā regulējuma saglabāšanu atbild apstiprinoši: viņas iebildumi pret laulību vienlīdzību nenozīmē vēlmi atcelt partnerību.

Arvils Ašeradens Jaunā Vienotība

02:38 ↗ Viendzimuma laulību atzīšana. Atbalsta atzīšanu; uzsver nepieciešamību sarunāties ar konservatīvo sabiedrību un ilgtermiņā meklēt ceļu uz pārmaiņām. Iebilst pret naida vairošanu un vainīgo grupu meklēšanu; konkrētu reformas termiņu nenosauc.

Jānis Grasbergs Nacionālā apvienība

03:20 ↗ Viendzimuma laulību atzīšana. Neatbalsta viendzimuma laulības: laulību definē kā viena vīrieša un vienas sievietes savienību. Vienlaikus atzīst, ka kopdzīves formas var būt dažādas; šajā atbildē nav atsevišķa priekšlikuma atcelt partnerību.

Andris Kulbergs Apvienotais saraksts

03:34 ↗ Viendzimuma laulību atzīšana. Personīgi neiebilst pret viendzimuma laulībām, bet uzskata to par sabiedrības un referenduma jautājumu. Divreiz uzsver, ka tas ir personīgais viedoklis; to nevar automātiski uzskatīt par AS apņemšanos īstenot reformu.

Svetlana Čulkova Stabilitātei!

03:54 ↗ Viendzimuma laulību atzīšana. Neatbalsta viendzimuma laulības, atsaucas uz tradicionālajām vērtībām un vīrieša un sievietes savienību. Kritizē to, kā sabiedrībai skaidrots partnerības regulējums, minot vecāku cilvēku savstarpējas palīdzības piemēru. Viņas apraksts par likuma pieņemšanas juridiskajām sekām šajā apskatā netiek apstiprināts kā fakts.

Ivars Ijabs Latvijas attīstībai

04:28 ↗ Viendzimuma laulību atzīšana. Atbalsta laulību vienlīdzību; partnerību atzīšanu vērtē kā pakāpenisku virzību šajā virzienā. Neredz šķēršļus nākamajam solim, kad sabiedrība būs gatava; konkrētu termiņu un gatavības kritēriju nenosauc.

Pilns audio transkripts latviešu valodā; dalībnieki pārbaudīti pēc vārdu titriem, atbilžu kartītes — pēc ieraksta kadriem. Teksts ir atbilžu atstāsts, nevis burtiski citāti. Datums attiecas uz LSM publikāciju; ieraksta datums nav noskaidrots. Laika atzīmes ir aptuvenas, LSM atskaņotājs negarantē automātisku pārtīšanu.

Kas notiek Latvijā?

Izglītība, slimnīcas un Krievijas graudu tranzīts2026. gada 9. septembris · 81 min 30 sSešas parlamenta partijas pirms vēlēšanām apspriež konkrētus lēmumus. Par skolām strīdas saistībā ar dabaszinātņu eksāmena ieviešanas termiņiem, atkārtotu kārtošanu un minimālajām prasībām; par slimnīcām — saistībā ar pakalpojumu pieejamību un nenodrošinātu finansējumu; par graudiem — saistībā ar Krievijas tranzīta aizliegumu, infrastruktūras tarifa paaugstināšanu un ierobežojumu cenu ekonomikai.

Pilns ieraksts ↗

Edgars Tavars Apvienotais saraksts

08:00 ↗ Eksāmeni un atkārtota kārtošana. Atbalsta dabaszinātņu eksāmena ieviešanu jau šajā mācību gadā ar īpašiem vērtēšanas nosacījumiem un iespēju uzlabot atzīmes. AS neatbalsta minimālā sliekšņa tūlītēju atcelšanu, taču neizslēdz turpmāku diskusiju par to.

27:00 ↗ Reģionālās slimnīcas. Nepiekrīt slimnīcu tīkla reformas atcelšanai. Savu piekrišanu skaidro ar solījumu nesamazināt katras reģionālās slimnīcas kopējo finansējumu un pārtraukt maksāt par pakalpojumiem, kas pastāv tikai uz papīra.

40:00 ↗ Medicīnas reformas finansējums. Atsaucas uz indikatīviem papildu 14 miljoniem eiro un apņemšanos precizēt līdzekļu sadali. Atzīst plašāku resursu trūkumu veselības aprūpē; konkrētu apstiprinātu sadalījumu pa slimnīcām raidījumā neuzrāda.

51:00 ↗ Graudu tranzīts. Piedāvā strauji paaugstināt maksu par dzelzceļa infrastruktūru, apspriežot palielinājumu par 300%, lai padarītu Krievijas un Baltkrievijas tranzītu ekonomiski neizdevīgu. To sauc par ātrāku pirmo soli nekā aizlieguma juridiska saskaņošana; atbalsta graudu izcelsmes pārbaudi un koordināciju ar kaimiņvalstīm.

Edmunds Jurēvics Jaunā Vienotība

05:50 ↗ Mācību gada noteikumi. Atbalsta dabaszinātņu eksāmenu, bet no nākamā mācību gada. Uzstāj, ka noteikumus nedrīkst mainīt pēc 1. septembra; raidījumā prasa, lai valdības protokolā šī vienošanās būtu atspoguļota pareizi.

19:00 ↗ Minimālās prasības eksāmenos. Neatbalsta minimālā rezultāta prasības atcelšanu latviešu valodas eksāmenā, saistot to ar pāreju uz vienotu skolu. Iestājas arī pret minimālās prasības atcelšanu matemātikā.

25:00 ↗ Slimnīcas un budžets. Atbalsta pakāpenisku tīkla reformu četru gadu laikā kopā ar budžeta nodrošinājumu. Atzīst vajadzību pēc papildu līdzekļiem reģionālajām slimnīcām un finanšu bažu pamatotību; reformas atcelšanas vietā piedāvā parlamenta aicinājumu nodrošināt tās finansējumu.

55:00 ↗ Tranzīta aizliegums. Paaugstināto infrastruktūras tarifu viņš uzskata par pagaidu pasākumu, pēc kura jāseko Krievijas graudu tranzīta aizliegumam. Viņš ir gatavs atbalstīt attiecīgu Progresīvie priekšlikumu; dod priekšroku saskaņošanai Baltijas līmenī, taču neizslēdz Latvijas lēmumu bez kopīgas vienošanās.

1:19:00 ↗ Pirms vēlēšanām. Vēlas panākt kriminālatbildību par būvniecības karteļiem un budžeta scenāriju publiskošanu pirms vēlēšanām. Iestājas pret „zelta vīzu” popularizēšanu.

Uldis Augulis Zaļo un Zemnieku savienība

09:30 ↗ Skolu gatavība. Brīdina, ka daudzas skolas pedagogu trūkuma un nepietiekamas sagatavotības dēļ jau tuvākajā pavasarī nebūs gatavas jaunajam eksāmenam. Prasa vispirms nodrošināt nepieciešamos apstākļus, nevis pieņemt lēmumu, kas pēc tam būs jāatceļ.

27:00 ↗ Slimnīcu tīkls. Atbalsta ZZS priekšlikumu apturēt pieņemtās izmaiņas, līdz būs skaidrība par pieejamiem pakalpojumiem, pacientu pārvadāšanu un finansējumu. Uzsver dažādu reģionu iedzīvotāju vienlīdzīgu piekļuvi; reforma bez resursiem, pēc viņa nostājas, nav jāsāk.

58:00 ↗ Graudi un izcelsmes pārbaude. Atbalsta graudu izcelsmes noteikšanu laboratorijā un nozagto Ukrainas kravu nepieļaušanu. Attiecībā uz vispārēju tranzīta aizliegumu uzsver vajadzību to juridiski saskaņot ES līmenī un ņemt vērā starptautiskās saistības.

1:08:00 ↗ Tranzīta ierobežošanas cena. Prasa vienlaikus izlemt, ar ko dzelzceļam kompensēt kravu plūsmas kritumu un vai tas nepaaugstinās tarifus Latvijas lauksaimniekiem. Par rezultatīvāku uzskata visas Eiropas ierobežojumu, kura dēļ kravas vienkārši nepāriet pie kaimiņiem.

Ilze Indriksone Nacionālā apvienība

04:29 ↗ Eksāmeni un izglītības turpināšana. Atbalsta dabaszinātņu eksāmena ieviešanu un plašākas iespējas labot pārbaudes darbus. Viņa vēlas atgriezties pie priekšlikuma atcelt minimālo slieksni pamatizglītības pabeigšanai: to skaidro ar risku, ka bērni izkritīs no izglītības sistēmas, nevis ar vēlmi aizliegt turpmāku mācīšanos.

23:00 ↗ Reformas sagatavošana skolās. Atsaucas uz metodiskajiem materiāliem, uzdevumiem un atbalstu skolotājiem, kam septembrī jābūt ievietotam digitālā platformā. Par prioritāti uzskata bērna intereses un turpmākās mācības; oponenti apstrīd sagatavošanās un termiņu pietiekamību.

43:00 ↗ Slimnīcu reformas atbalsta nosacījumi. Atbalsta reformu, ja tiek saglabāts pieejams pakalpojumu klāsts, piešķirts papildu finansējums un krīžu vajadzībām īpaši ņemtas vērā austrumu pierobežas slimnīcas. Nepiekrīt atcelt visu lēmumu; sola pārbaudīt vienošanos izpildi.

1:01:00 ↗ Steidzami aizliegt Krievijas graudu tranzītu. Viņš piedāvā drošības apsvērumu dēļ uz laiku ar likumu aizliegt Latvijas infrastruktūras izmantošanu šādam tranzītam. Viņš šaubās, vai trīskāršs tarifs apturēs pārvadājumus: prasa aprēķinu, citādi tas tikai palielinās ieņēmumus no tām pašām kravām.

Andris Šuvajevs Progresīvie

12:00 ↗ Skolu reformas paredzamība. Viņa prasa izglītības ministra demisiju, jo noteikumi mainīti pēc mācību gada sākuma un lēmuma saturs nav skaidrs. Uzsver sagatavošanos un saskaņošanu ar direktoriem un skolotājiem; pašu dabaszinātņu eksāmenu šeit nepasludina par nepieņemamu.

37:00 ↗ Slimnīcu tīkls un nauda. Atbalsta pāreju uz trim slimnīcu līmeņiem, bet ne reformu, kurā pienākumus paplašina, samazinot līdzekļus. Atbalsta ZZS projektu par lēmuma apturēšanu līdz finanšu jautājumu atrisināšanai; atsevišķi precizē, ka atbalstu ministres demisijai saista arī ar citām pretenzijām.

1:03:00 ↗ Krievijas graudu tranzīts. Prasa politisku lēmumu par aizliegumu, uzskatot, ka ar tarifiem un pārbaudēm vien nepietiek. Par juridisko pamatu nosauc nacionālo drošību un apgalvo, ka iepriekšējā koalīcijā neizdevās iegūt ZZS un Finanšu ministrijas atbalstu; tas ir viņa skaidrojums par agrāko neveiksmi.

1:15:00 ↗ Drošība un neapstiprināti argumenti. Nepieņem bez pārbaudes LPV apgalvojumu par ANO programmu un tranzītu vērtē galvenokārt pēc Krievijas ieņēmumiem un tās spējām bruņoties. Pirms vēlēšanām aicina nepieņemt lēmumus ar lielām nenodrošinātām saistībām nākamajiem gadiem.

Edmunds Zivtiņš Latvija pirmajā vietā

15:00 ↗ Pārmaiņas skolās. Neiebilst pret reformām un iespēju labot vērtējumus kā tādu, bet kritizē nesaskaņotu ieviešanu pēc mācību gada sākuma. Sola atbalstīt prasību par izglītības ministres demisiju.

31:00 ↗ Medicīnas pieejamība. Prasa veselības ministres demisiju, atsaucoties uz rindām, speciālistu trūkumu un pacientu pārvadāšanu starp slimnīcām. Formālo tīkla līmeņu skaitu uzskata par otršķirīgu pret reālu ārstēšanas pieejamību un šaubās, ka piedāvātā reforma to uzlabos.

44:00 ↗ Kā finansēt medicīnu. Piedāvā vispirms nopelnīt vairāk ar atvērtu ekonomiku, zemākiem nodokļiem un mazāku birokrātiju. Atbildot uz jautājumu par slimnīcu pašreizējo finansējumu, neuzrāda atsevišķu aprēķinu, kas segtu pārejas perioda izmaksas.

1:05:00 ↗ Likumīga tranzīta saglabāšana. Iestājas pret vispārēju sankcijām nepakļauta graudu tranzīta aizliegumu, aizstāv dzelzceļa un ostu darbavietas un brīdina par kravu pāriešanu uz Lietuvu. Piekrīt pārbaudīt aizdomīgas kravas un nelaist cauri nozagtus Ukrainas graudus; piedāvā saglabāt un paplašināt pārējo atļauto plūsmu.

1:12:00 ↗ Arguments par ANO programmu. Apgalvo, ka gandrīz visas apspriestās kravas ir saistītas ar Amerikas pircējiem un ANO pārtikas programmu, pēc tam piebilstot, ka nevar atbildēt par katru partiju. Avotus raidījumā neatklāj, un pārējie dalībnieki apstiprinājumu nesniedz. Tas ir nepārbaudīts LPV arguments, nevis konstatēts fakts.

Pilnībā izlasīts latviešu valodā automātiski veidotais transkripts no 00:00 līdz 81:30. Runātāju noteikšana pārbaudīta pēc vadītāja uzrunām, viesu pieteikšanas un oficiālā apraksta nodaļām. Pārstāsts nav citāts vārds vārdā; apgalvojumi par vēsturiskiem faktiem un nākotnes lēmumi nodalīti no apstiprinātas rīcības. Neskaidri pārtraukumi netiek piedēvēti partijām.

Andra Kulberga valdības 100 dienas2026. gada 2. septembris · 84:13Sešas parlamenta partijas strīdas par plaisu starp komunikāciju un lēmumiem: budžeta samazinājumiem, migrāciju, skolu reformu un Rail Baltica. Domstarpības pastāv arī valdošajā koalīcijā — īpaši par budžeta procesu, reformu termiņiem un sarunu veidu par ES naudu.

Pilns ieraksts ↗

Andris Kulbergs — AS Apvienotais saraksts

03:33 ↗ Drošība kā pirmo 100 dienu rezultāts. Starp rezultātiem viņa min vienošanos ar Ukrainu par droniem, Kanādas karavīru klātbūtnes pagarināšanu, operāciju pret nelikumīgu robežas šķērsošanu un jaunas kiberaizsardzības prasības kritiskajām sistēmām. Daļa pasākumu vēl tiek īstenota.

24:00 ↗ Budžeta lēmumi vēl ir priekšā. Atzīst, ka detalizēts darbs pie izdevumu pārskatīšanas trīs mēnešos nav pabeigts; to skaidro ar noslodzi krīžu, īpaši airBaltic, dēļ. Sola scenārijus līdz septembra beigām, bet budžeta pieņemšanu atstāj nākamajai valdībai.

35:39 ↗ Iepirkumu caurskatāmība. Sola līdz gada beigām izveidot publisku valsts iepirkumu informācijas sistēmu — no tāmes un līguma līdz izpildei. Garantētā ietaupījuma summu nenosauc.

42:00 ↗ Migrācijas plāns un koalīcija. Saka, ka atbalsta cīņu pret nelegālo migrāciju, tomēr uzskata, ka Dombravas plāns politiski un juridiski jāsaskaņo, jo tas skar vairākas ministrijas. Strīdu ar NA raksturo kā domstarpības par saskaņošanas kārtību, nevis atteikšanos ierobežot migrāciju.

52:12 ↗ Izglītība bez pēkšņām pārmaiņām. Viņš atzīst pārmaiņu nepieciešamību, tostarp fizikas un ķīmijas stiprināšanu, taču sola tās neieviest pēkšņi jau sāktajā mācību gadā. Prasa pārejas periodu un skolu un pedagogu sagatavošanu.

1:01:00 ↗ Rail Baltica. Viņš sola oktobrī nonākt pie lēmumiem par projekta turpināšanas modeli, balstoties uz ārēju pārskatu un triju valstu posmu novērtējumu. Gatavu publisku izmaksu samazināšanas plānu viņš neparāda; iespēju scenārijus parādīt pirms vēlēšanām izsaka kā cerību.

1:15:00 ↗ Eiropas līdzekļi. Veicina austrumu flanga valstu kopīgu nostāju un papildu finansējumu, ņemot vērā ekonomiskos zaudējumus. Uzsver sarunas ar Baltijas valstu un Polijas premjerministriem; atzīst, ka izklāstītās prasības vēl nav pieņemts ES lēmums.

Arvils Ašeradens — JV Jaunā Vienotība

05:26 ↗ Drošība. Pozitīvi vērtē pretgaisa aizsardzības stiprināšanu, darbu pēc NATO samita un gatavošanos sarunām par nākamo ES fondu periodu.

31:37 ↗ Budžets un pagaidu kabinets. Viņš kabinetu sauc par vēlēšanu laika valdību un ilgtermiņa lēmumu sagatavošanu uzskata par nepietiekamu. Uzstāj uz četru gadu budžeta un ekonomikas izaugsmes sagatavošanu; gatavu jaunu samazinājumu sarakstu šajā sarunā nesniedz.

44:00 ↗ Migrācija. Atgādina, ka jau pieņemti grozījumi imigrācijas tiesību aktos ar stingrāku ieceļošanas, nodarbināšanas un ārvalstu studentu kontroli. Piedāvā papildu pasākumus saskaņot pie kopīga galda un neradīt iespaidu, ka viss darbs tiek bloķēts.

56:00 ↗ Skolu reformas. Kritizē steigu mainīt noteikumus līdz mācību gada sākumam. Uzskata izglītību par lielu sistēmu, kas jāmaina pakāpeniski, sagatavojoties un meklējot kompromisus.

1:18:00 ↗ Sarunas par ES budžetu. Piedāvā atbrīvot premjeres laiku no kārtējiem jautājumiem, lai veidotu koalīcijas ar citām ES valstīm, tostarp austrumu flanga un kohēzijas līdzekļu saņēmējām. To uzskata par steidzamāku praktisku uzdevumu nekā jauna kopēja stratēģija līdz 2050. gadam.

Viktors Valainis — ZZS Zaļo un Zemnieku savienība

06:40 ↗ Sociālie un reģionālie rezultāti. Izceļ samazinātā PVN ieviešanu pārtikai, lēmuma sagatavošanu par bāzes pensiju, akcīzes samazināšanu lauksaimniecības dīzeļdegvielai un lielāka lauku skolu skaita saglabāšanu. Vadītājs precizē, ka daļu lēmumu sagatavojis iepriekšējais Ministru kabinets, bet bāzes pensija vēl nav pieņemta.

23:05 ↗ Tehniskā valdība un budžets. Dēvē kabinetu par tehnisku, jo nenotiek pilnvērtīga politiska diskusija par nākamo budžetu. Prasa no darba grupām pāriet pie lēmumiem par deficīta un izdevumu saistību segšanu; brīdina par pāreju uz tehnisko budžetu.

36:00 ↗ Aparāta samazināšana. Kā ietaupījuma virzienu viņš min centrālā valsts aparāta izdevumus — jomu, kurā iespējami būtiski samazinājumi. Šajā fragmentā nav detalizēta skarto iestāžu saraksta un neto ietekmes.

47:00 ↗ Nelegālā migrācija. Viņš formulē ZZS nostāju: nelegālajiem migrantiem Latvija jāatstāj 48 stundu laikā. Uzskata, ka domstarpības par plānu iespējams izskatīt tieši valdības sēdē, lai lēmumu virzītu ātrāk.

55:00 ↗ Lauku skolas un reformu temps. Kritizē sistēmas pārslogošanu ar pārmaiņām un neskaidrību pirms 1. septembra, aicina vispirms pabeigt jau sāktās reformas. Vienlaikus pozitīvi vērtē saglabājamo skolu skaita palielināšanu mazapdzīvotās teritorijās no 32 līdz 47.

1:06:33 ↗ Rail Baltica un budžeta robeža. Uzdod jautājumu, vai valsts projektu var atļauties, un pieļauj tā apturēšanu. Prasa 85% ārējo finansējumu un iebilst pret citām ekonomikas jomām paredzēto fondu novirzīšanu dzelzceļam.

1:16:53 ↗ Veto ES budžetam. Viņš piedāvā premjerei izmantot veto ES daudzgadu budžetam, lai panāktu vienādus tiešos maksājumus Latvijas lauksaimniekiem un ekonomisko zaudējumu kompensāciju. Tā ir ZZS prasība, nevis visas koalīcijas kopīgi saskaņota nostāja.

Jānis Dombrava — NA Nacionālā apvienība

07:43 ↗ Latviešu valoda iestādēs un migrācija. Starp saviem sasniegumiem izceļ latviešu valodas lietojumu iekšlietu sistēmas iestādēs un pasu pakalpojumos, stingrākas robežpārbaudes un ātrāku cilvēku izraidīšanu, ja viņiem nav uzturēšanās tiesību. Valodu padara par nozīmīgu ministrijas darba vērtējuma daļu.

26:00 ↗ Ietaupījumi un IeM finansējums. Ziņo par resora izdevumu pārskatīšanu, tostarp atteikšanos palielināt pabalstus patvēruma meklētājiem. Vienlaikus saka, ka vēl nav saņēmis skaidrību, vai iekšlietu finansējums sasniegs 1,5% no IKP.

36:00 ↗ Konkrēti iepirkumi. Kā ietaupījumu meklēšanas piemēru min būvniecības projektu pārskatīšanu, tostarp policijas koledžas stadiona projektu. Galīgo summu sola publiskot vēlāk.

43:00 ↗ Migrācijas plāns. Viņa aizstāv pasākumu kopumu attiecībā uz fiktīvajiem studentiem, kurjeriem, darbaspēka migrāciju un zelta vīzām. Uzstāj, ka plāns sagatavots noteiktajā termiņā pēc parlamentārās izmeklēšanas secinājumiem un ir saskaņots; turpmākā kavēšanās rada domstarpības ar premjerministri.

54:00 ↗ Izmaiņas skolās. Aizstāv vērtēšanas reformas nepieciešamību un izglītības ministres Ilzes Indriksones darbu; pieļauj izmaiņu stāšanos spēkā no nākamā mācību gada. Uzskata, ka iepriekšējās sistēmas trūkumi ir jālabo, pat ja par termiņiem var diskutēt.

Andris Šuvajevs — Progresīvie Progresīvie

09:30 ↗ Solījumi un lēmumi par budžetu. Uzslavē premjeres komunikāciju, bet lēmumu pieņemšanas spēju uzskata par neapmierinošu. Norāda, ka budžeta prognozes vēl nav politiski apstiprinātas un daudzi nosauktie sasniegumi sākti iepriekšējās valdības laikā.

33:00 ↗ Jaunas saistības bez samazinājumiem. Apgalvo, ka trīs mēnešos pieņemti lēmumi, kas palielina nākotnes izdevumus, bet reāli lēmumi par to samazināšanu nav sagatavoti. Prasa konkrētus budžeta lēmumus, nevis tikai skaidrojumus par valdības noslodzi.

37:00 ↗ Nodokļu atvieglojumu pārskatīšana. Piedāvā pārbaudīt nodokļu atvieglojumus, atsevišķi — atbalstu marķētai lauksaimniecības degvielai. Neatsakās no atbalsta lauksaimniekiem, bet uzskata, ka resursu patēriņa subsidēšanu var aizstāt ar citu mehānismu.

48:00 ↗ Migrācija un politikas metodes. Kritizē gan premjeres publisko strīda veidu ar ministru, gan NA konflikta priekšvēlēšanu inscenējumu. Ir gandarīts, ka valdība neapstiprināja strīdīgo punktu par vēršanos pret eirokomisāriem; vienlaikus atzīst uzņēmēju interesi par lētu darbaspēku.

1:08:00 ↗ Rail Baltica. Prasa atsevišķu budžeta pozīciju nākamajiem gadiem, lai noteiktu, cik daudz Latvija ir gatava projektā ieguldīt. Norāda, ka lēmumu nav, lai gan premjere ir izziņojusi prioritātes.

1:19:00 ↗ Ilgtermiņa stratēģija. Viņš uzskata stratēģiskos dokumentus par lietderīgiem tikai tad, ja tiem ir parlamenta, valdības un partiju politisks atbalsts. Šaubās, vai pastāv saskaņots koalīcijas mandāts sarunām par ES budžetu.

Linda Liepiņa — LPV Latvija pirmajā vietā

12:00 ↗ Valsts aparāta samazināšana. Atzīst veiksmīgu premjeres komunikāciju, taču prasa reālus izdevumu ierobežojumus, valsts aparāta samazināšanu un iestāžu apvienošanu. Kā piemēru min Klimata un enerģētikas ministrijas likvidēšanu.

14:00 ↗ Iekšlietu ministrijas un koalīcijas vērtējums. Atbalsta Dombravas darbu pret nelegālo migrāciju un jautā, kāpēc līdzīgas darbības netika veiktas agrāk. Vienlaikus uzskata, ka partiju sāncensība pirms vēlēšanām traucē Ministru kabineta komandas darbam.

27:00 ↗ Budžets no nulles. Viņš prasa pārskatu par iepriekš solītā nulles budžeta un ministriju pilotprojektu rezultātiem. Ietaupījumu saista ar izdevumu pamatotības pārskatīšanu, ne tikai ar jaunu publisku retoriku.

53:00 ↗ Izglītības pārmaiņas. Jautā, kāpēc pirms vēlēšanām valdības darba kārtībā nonākusi konkrēta reforma, kas darba plānā nav aprakstīta tik detalizēti, un pauž šaubas par skolu sistēmas gatavību.

1:17:00 ↗ Pagaidu valdības prioritātes. Uzskata, ka kabinetam ar īsu pilnvaru termiņu diskusija par stratēģiju līdz 2050. gadam nav produktīva. Tā vietā prasa skaidrību par nākamo budžetu un ministriju finanšu ietvariem.

Latviešu transkripts pilnībā izlasīts no sākuma līdz beigām. Dalībnieki pārbaudīti pēc LTV apraksta; aprakstā norādītie laika kodi izmantoti galvenajām tēmām, pārējie noapaļoti līdz minūtei. Politiķu skaitliskie apgalvojumi atstāstīti kā viņu teiktais, nevis neatkarīga audita secinājumi.

Ainārs Šlesers: valoda, nodokļi, tranzīts un kompromisa robežas2026. gada 18. septembris · 69 min 42 sŠlesers ienākumu pieaugumu saista ar nodokļu samazināšanu un privātām investīcijām, aizstāv sankcijām nepakļautu tirdzniecību un krievu valodas un literatūras mācīšanu. Vadītājs pārbauda solījumu konkrētību un robežas starp uzņēmējdarbības un valsts interesēm.

Pilns ieraksts ↗

Ainārs Šlesers Latvija pirmajā vietā

01:30 ↗ Koalīcija. Izslēdz JV, Pro un SV; pieļauj divu lielāko spēku sadarbību, ar to domājot LPV un AS. Tā ir LPV nostāja, nevis savstarpēja vienošanās.

06:10 ↗ Krievu un latviešu valoda. Saglabā latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, iebilst pret krievu valodas ierobežošanu ikdienas apkalpošanā. Krievvalodīgajiem bērniem piedāvā krievu valodas un literatūras stundas; aicina netraucēt pensionārus, kuri nav iemācījušies latviešu valodu.

12:30 ↗ Ģimene un skola. Vēlas nostiprināt mātes un tēva lomas audzināšanā skolā un pārskatīt ideoloģisko saturu; pēc 18 gadu vecuma atzīst personisku izvēli. Piedāvā likvidēt SIF, funkcijas nododot ministrijām; sākotnējo atrunu par pašu NVO likvidēšanu tūlīt izlabo.

16:40 ↗ Sabiedrotie. Uzskata ASV par galveno drošības garantu un vēlas paplašināt ASV militāro klātbūtni. Saglabā dalību ES un NATO; ES ierosina mainīt no iekšienes.

22:07 ↗ Graudu tranzīts. Uz lūgumu nosaukt ANO programmu, ar kuras starpniecību tiek transportēti graudi, konkrētu apstiprinājumu nesniedz un argumentu novirza uz Amerikas tirdzniecības uzņēmumiem. Sola precizēt; nacionālus ierobežojumus papildus kopējām sankcijām neatbalsta.

28:50 ↗ Ukraina un aizsardzība. Atbalsta Ukrainas iestāšanos ES, bet ne NATO, atsaucoties uz ASV nostāju. Apstiprina vajadzību turpināt palīdzēt Ukrainai un aizsardzībai saglabāt 5% no IKP; naudas sadalījums spēka ministriju apvienošanas gadījumā paliek neskaidrs.

47:20 ↗ Nodokļi un budžeta ieņēmumi. Viņš apgalvo, ka 10% uzņēmumu ienākuma nodokļa likme palielinās ieņēmumus, izmaksājot uzkrāto peļņu un piesaistot jaunas investīcijas; ir gatavs uzņemties politisku atbildību. Intervijā prognoze nav pamatota ar kopēju tāmi.

50:10 ↗ Nodokļu solījuma precizējums. Atbildot uz agrākā solījuma noteikt 10% likmi ienākumiem virs 5000 eiro demonstrēšanu precizē iespējamu attiecināšanu tikai uz eksportējošiem IT/MI uzņēmumiem un sliekšņa maiņa līdz divām vidējām algām. Norāda, ka parametri vēl jāprecizē.

55:35 ↗ Darbaspēka migrācija. Viņš atbalsta pārbaudāmu legālu nodarbināšanu darba devēju reālajām vajadzībām un maksātspējīgāku ārvalstu studentu piesaisti; skaitlisku robežu, pēc kuras migrācija rada risku, nenosauc.

59:50 ↗ Tirdzniecība un investīcijas. Atbalsta tirdzniecību ar Centrālāzijas valstīm un Ķīnu ārpus sankciju ierobežojumiem; nosauc mērķi desmit gados piesaistīt 100 miljardus eiro privāto investīciju, uzsverot, ka ieplūde pa gadiem nebūs vienmērīga.

Pilnībā izlasīti automātiskie subtitri no 00:00 līdz 69:40. Katalogā izmantots publicēšanas datums — 18. septembris: aprakstā norādīts 14.09., lai gan runā ir atsauces uz vēlākiem notikumiem; tikai pēc šī apraksta ieraksta datumu nevar uzskatīt par noteiktu. Neskaidrie izteikumi nav attiecināti uz runātājiem. Sniegts pārstāsts, nevis visu apgalvojumu faktiskās patiesības pārbaude.

airBaltic: restrukturizācija ASV un valsts loma2026. gada 16. septembris · 84 min 39 sRihards Kozlovskis aizstāv izvēlēto airBaltic pārstrukturēšanas ceļu. Uzņēmuma vadība, arodbiedrība, jurists un finanšu eksperti apspriež kreditorus, flotes un darbinieku skaita samazināšanu, valsts turpmāko daļu un investora meklēšanu.

Pilns ieraksts ↗

Rihards Kozlovskis Jaunā Vienotība

07:30 ↗ Valdības lēmums. Nošķir restrukturizācijas virziena apstiprināšanu no konkrētu finanšu darījumu noslēgšanas. Iepriekšējas informācijas ierobežotu izpaušanu skaidro ar komercprocesu; vadītājs apšauba agrāko publisko formulējumu skaidrību.

39:30 ↗ Garantijas un agrākās saistības. Norāda, ka valsts izvēlētajā procesā nesniedz jaunas garantijas; iepriekšējo parādu valsts iestādēm apspriešana tomēr paliek atsevišķs jautājums.

46:30 ↗ Valsts līdzdalības mērķis. Viņš aviokompānijas darbības turpināšanu un tās nozīmi ekonomikā vērtē augstāk par šauro uzdevumu atgūt līdzekļus akcionāram. Atkārtoti jautāts par valsts nostāju attiecībā uz atsevišķu prasījumu kapitalizāciju, konkrētu kopīgu risinājumu nenosauc.

58:00 ↗ Investoru meklēšana. Atsaucas uz uzņēmuma konsultantu darbu un atbalsta investoru piesaisti arī ar politisko kontaktu palīdzību. Neizziņo ne obligātu jaunu valsts ieguldījumu, ne jau saskaņotu akciju paketes cenu.

1:21:30 ↗ Scenārija izvēle. Restrukturizāciju sauc par labāko pieejamo variantu un stāsta par darbu ar Baltijas kolēģiem. Bāzes saglabāšana Rīgā un ekonomiskais ieguvums paliek mērķis, nevis garantēts procedūras rezultāts.

Pilnībā izlasīti automātiskie subtitri latviešu valodā. Laika kodi ir aptuveni. Neskaidri pārtraukumi nav piedēvēti dalībniekiem; uzņēmuma pārstāvju, ekspertu un vadītāja teiktais nošķirts no partiju nostājām. Dalībnieku apgalvojumi un aprēķini nav neatkarīgi pārbaudīti fakti.

Septiņi līderi: valoda, nodokļi, medicīna un politiskās sistēmas maiņa2026. gada 26. augusts · 80 min 54 sMMN, Stabilitātei!, LA, SC, ASL, JKP un Gobzema saraksts salīdzina savus priekšlikumus. Kopīgās tēmas ir drošība, skolas mācību valoda, migrācija, budžets un pakalpojumu pieejamība; visvairāk uzskati atšķiras par attiecībām ar Krieviju, pensiju uzkrājumiem un vēlēšanu sistēmu.

Pilns ieraksts ↗

Jāzeps Baško Mēs mainām noteikumus

16:50 ↗ Drošība. Saglabājot dalību ES un NATO, uzsver divpusējas vienošanās ar konkrētiem sabiedrotajiem.

34:30 ↗ Migrācija. Atbalsta trešo valstu pilsoņu termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas un pagarināšanas apturēšanu uz trim gadiem; vienlaikus apraksta atšķirīgus režīmus A un B kategorijām. Izņēmumu sastāvs jāsalīdzina ar vēlākajiem partijas precizējumiem.

43:00 ↗ Nodokļi un budžets. Par bezdeficīta budžetu viena Saeimas sasaukuma laikā, plašāku konkurenci iepirkumos un vienotu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 25,5 % apmērā. Ietaupījumus un neiegūtos ieņēmumus vienotā tāmē neapkopo.

52:30 ↗ Skola. Par skolu autonomiju, centralizēto eksāmenu atcelšanu un aptuveni 70% pamatskolas absolventu novirzīšanu profesionālajā izglītībā.

57:00 ↗ Medicīna. Atbalsta finansējumu atbilstoši iestādes darba rezultātiem un vienotu rindu: pēc maksimālā gaidīšanas termiņa ārstēšanu pie privāta pakalpojumu sniedzēja apmaksā valsts tarifa robežās.

1:05:00 ↗ Demokrātija. Rosina noteikt 25 tūkstošu parakstu slieksni referendumam un atcelt valsts finansējumu partijām. Vēlēšanu reformu raksturo kā Īrijas proporcionālo STV variantu, nošķirot to no vienmandāta apgabaliem.

1:15:00 ↗ Ceļi un mazā uzņēmējdarbība. Rosina izbūvēt četru joslu ceļus uz Liepāju un Daugavpili par divējāda aizsardzības lietojuma izdevumiem; mikrouzņēmumiem ar apgrozījumu līdz €50 tūkstošiem piemērot 10% likmi.

1:18:30 ↗ Partneri. Ideoloģiski tuvāks ir Kulbergs, taču Baško bažījas par viņa tuvināšanos sistēmai, ko MMN vēlas mainīt. Tas ir tuvības vērtējums, nevis vienošanās.

Svetlana Čulkova Stabilitātei!

12:00 ↗ Drošība. Atteikšanos atbalstīt valstis militāros konfliktos skaidro ar iekšējo vajadzību prioritāti; uz jautājumu par NATO atbild, ka izstāšanās programmā nav paredzēta.

25:30 ↗ Valoda un izglītība. Par bērnu mācību atjaunošanu krievu valodā un Skola2030 atcelšanu. Konkrētu gatavu mācību programmas aizstāšanas modeli neapraksta.

35:00 ↗ Dzīves dārdzība. Saka, ka ar pabalstiem vien nepietiek, un preču un degvielas pieejamību saista ar tirdzniecības atjaunošanu ar Krieviju un Baltkrieviju.

44:00 ↗ Budžeta ieņēmumi. Liek cerības uz austrumu tranzīta atjaunošanu; pilnvērtīgu atbildi par tirdzniecības apjomu savietojamību ar sankcijām nesniedz.

57:30 ↗ Medicīna. Ierosina ministriju apvienošanā ietaupītos līdzekļus novirzīt veselības aprūpei; neto ietaupījuma apmēru gadā nenosauc.

1:01:40 ↗ Pilsonība. Nepilsoņu statusu sauc par vēsturisku kļūdu un iestājas par pilsonības piešķiršanu viņiem.

1:06:00 ↗ Politiskā sistēma. Atbalsta Saeimas samazināšanu līdz 50 deputātiem; sīki nepaskaidro, kā tas pats par sevi paaugstinātu lēmumu kvalitāti.

1:19:00 ↗ Partneri. 26. augustā nenosaka sarkanās līnijas un prasa cieņu pret visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no valodas. Tā ir agrāka atbilde; vēlākie septembra ierobežojumi izklāstīti atsevišķi.

Juris Pūce Latvijas attīstībai

12:30 ↗ Drošība. Pret neitralitāti un atteikšanos palīdzēt Ukrainai; par aktīvu Baltijas un Ziemeļvalstu reģionālo sadarbību ar Poliju.

21:00 ↗ Integrācija. Atbalsta latviešu valodas apguvi un vienotu skolu. Noraida atgriešanos pie pēc mācību valodas sadalītas skolu sistēmas.

35:30 ↗ Ģimenes. Nošķir ģimeņu atbalstu no mēģinājuma palielināt dzimstību ar vienreizēju pabalstu; rosina indeksēt maksājumus, ņemot vērā ienākumu un izdevumu pieaugumu.

44:30 ↗ Budžets. Viņš sola līdz 2030. gadam sabalansēt budžetu; kā iespējamu rezervi min ap €700 miljoniem ikgadēji neizpildītu pamatizdevumu. Tas ir kandidāta vērtējums, nevis šeit apstiprināta brīvi pieejama summa.

48:30 ↗ Pensijas. Iebilst pret visu uzkrājumu pārcelšanu uz pirmo pensiju līmeni; atbalsta otrā līmeņa lomas palielināšanu, ņemot vērā sabiedrības novecošanu.

53:30 ↗ Izglītība. Prioritāte — skolotāju sagatavošana un atbalsts, asistenti un mācību materiāli, nevis tikai ēkas un eksāmenu skaits.

58:00 ↗ Medicīna. Par pāreju no kvotu meklēšanas pa iestādēm uz pacientam pieejamu finansējumu un papildu līdzekļiem kompensējamām zālēm.

1:13:00 ↗ Birokrātija. Vispirms atcelt cilvēkiem nevajadzīgās procedūras un prasības, pēc tam samazināt tās apkalpojošo aparātu.

Valērijs Agešins Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs

19:30 ↗ Sociālais atbalsts. Ierosina palielināt invaliditātes pabalstus vismaz par 25%.

21:30 ↗ Valodu miers. Aicina pārtraukt pazemojošus līdzpilsoņu apzīmējumus un nacionālo jautājumu politisku saasināšanu, atsaucas uz mazākumtautību tiesībām. Konkrētu jaunu valodas likumu atbildē nenosauc.

31:30 ↗ Ģimenes. Rosina €1000 bērna piedzimšanas pabalstu; palīdzību grūtībās nonākušiem migrantiem uzskata par pieļaujamu, taču detalizētu migrācijas politikas modeli neatklāj.

45:30 ↗ Bagātības nodoklis. Rosina papildu nodokli ministru, amatpersonu un deputātu ienākumiem virs €50 tūkstošiem gadā; likmi atstāj turpmākas diskusijas ziņā.

54:00 ↗ Skolotāji. Par izdienas pensiju no 60 gadu vecuma, saglabājot 90% atalgojuma, un pret nepārdomātām skolu reformām.

59:00 ↗ Zāles. Par 5% PVN zālēm un valsts aptieku tīkla pilotprojektu.

1:07:30 ↗ Vēlēšanas. Piedāvā 100 vienmandāta apgabalus, lai vēlētājs pazītu savu deputātu. MMN iebilst, norādot uz konstitucionālo izmaiņu īstenojamības problēmām.

1:16:30 ↗ Sarunas. Gatavs apspriest sadarbību ar visiem, kuri atbalstīs SC priekšlikumus; konkrētu tuvāko partneri nenosauc.

Raivis Zeltīts Austošā Saule Latvijai

14:30 ↗ Sabiedrotie. Saglabā ES un NATO; konservatīvās vērtības neuzskata par iemeslu pārtraukt militāro sadarbību ar Zviedriju sociāldemokrātu valdības laikā. Attiecības ar ASV ir vajadzīgas neatkarīgi no prezidenta.

22:30 ↗ Integrācija. Rosina atteikties no pašreizējās integrācijas politikas un likvidēt SIF, sabiedrības saliedētību veidojot uz latviešu valodas pamata.

32:30 ↗ Migrācija. Atbalsta daļas imigrantu izceļošanas veicināšanu un stingrākas uzturēšanās atļauju pārbaudes, tostarp finansiālā nodrošinājuma pārbaudi. Indiju ierosina iekļaut pastiprināti pārbaudāmo valstu sarakstā.

41:00 ↗ Nodokļi un pensijas. Piedāvā samazināt darba ņēmēju iemaksas par 6 procentpunktiem, pārtraucot iemaksas otrajā līmenī; uzkrātās saistības ar indeksāciju pārcelt uz pirmo līmeni. Ieņēmumu pieaugumu sagaida no patēriņa, ekonomikas izaugsmes un iznākšanas no ēnu ekonomikas.

59:30 ↗ Medicīna. Prioritāte — profilakse un pediatrija. Uz precizējošu jautājumu par nepilsoņu piekļuvi valsts medicīnai atbild, ka tas ir diskusiju jautājums: skaidru izņēmumu viņiem nenosaka.

1:08:30 ↗ Pašvaldību vara. Pieļauj tiešu valsts pārvaldi vietās, kur vara tiktu atzīta par prokremlisku; runā par Saeimas lēmumu un likuma grozīšanu. Precīzu pierādījumu kritēriju un garantijas pret ļaunprātīgu izmantošanu neformulē.

1:14:00 ↗ Iekšējie dienesti. Atbalsta policijas un ugunsdzēsības un glābšanas dienesta stiprināšanu un atalgojuma paaugstināšanu.

1:17:30 ↗ Partneri. Runā par nacionāli konservatīvu sadarbības pamatu, taču konkrētu partiju nenosauc.

Jānis Citskovskis JKP Jaunā konservatīvā partija

15:30 ↗ Drošība. Par NATO kā galveno garantu un sabiedroto klātbūtnes skaitlisku palielināšanu; konkrētu mērķa apmēru nenosauc.

23:20 ↗ Valoda. Par latviešu valodas stiprināšanu, kursiem un palīdzību skolām pārejā, Satversmes tiesas nolēmumu izpildi mediju jomā.

33:00 ↗ Migrācija un ģimenes. Atbalsta nelegālās migrācijas un fiktīvu studiju ierobežošanu un kvalificētu speciālistu piesaisti; ģimenēm — mājokļi un pieejami pakalpojumi.

42:00 ↗ Budžets. Par stabiliem nodokļiem, pakāpenisku iestāžu apvienošanu un ikgadēju bāzes izdevumu pārskatīšanu.

51:30 ↗ Skola. Par pedagogu atalgojuma solījumu izpildi un nesagatavotu reformu pārtraukšanu.

1:00:30 ↗ Medicīna. Atbalsta pārvaldības reformu un daudzgadu finansējumu, kas vērsts uz ārstēšanas rezultātu, nevis lēmumiem budžeta gada beigās.

1:09:30 ↗ Demokrātija. Atbalsta partiju finansējuma samazināšanu un diskusiju par zemāku referenduma slieksni, taču neatbalsta minētos radikālos skaitļus.

1:14:30 ↗ Mājokļi. Par nodokļa atcelšanu vienīgajam mājoklim.

1:17:30 ↗ Partneri. Gatavs sadarboties ar konservatīviem nacionālajiem spēkiem, nenosaucot konkrētas partijas.

Agris Freifalts Gobzema saraksts

16:00 ↗ Drošība. Vēlas stiprināt iekšējo drošību un civilo aizsardzību; atbildot uz iebildumiem, precizē, ka neierosina pārtraukt palīdzību Ukrainai.

23:30 ↗ Valoda. Atzīst latviešu valodu par valsts valodu, taču vēlas, lai slāvu ģimenes justos droši; konkrētu tiesisko mehānismu atbildē neatklāj.

33:30 ↗ Ģimenes. Piedāvā 5000 eiro bērna piedzimšanas brīdī un 1000 eiro mēnesī līdz bērna divu gadu vecumam. Diskusijā nav kopējās tāmes.

43:00 ↗ Nodokļi. Atbalsta peļņas nodokļa samazināšanu līdz 15%, lai piesaistītu uzņēmumus un nodokļu rezidentus.

52:00 ↗ Skola. Par mācību materiāliem, skolotāju kvalifikācijas celšanu, klašu samazināšanu no aptuveni 30 līdz 15 skolēniem un mājasdarbu atcelšanu.

56:00 ↗ Medicīna. Par lielāku ģimenes ārstu skaitu un viņu slodzes mazināšanu.

1:10:00 ↗ Referendumi. Piedāvā 50 tūkstošu parakstu slieksni, uzskatot 25 tūkstošus par pārāk zemu.

1:14:30 ↗ Civilā aizsardzība. Katram iedzīvotājam jāzina, kā rīkoties krīzes situācijā; piedāvā pārskatīt pašvaldību plānus.

1:18:00 ↗ Partneri. Nenovelk sarkanās līnijas; gatavs meklēt kopīgu nostāju demogrāfijas jautājumā ar jebkuru partiju. Vienpusēja gatavība nenozīmē citu piekrišanu.

airBaltic: sešu partiju strīds par jaunu naudu un valsts kontroli2026. gada 19. augusts · 83 min 27 sAS, JV, ZZS, NA, Pro un LPV strīdas par pilnvarojumu iespējamam jaunam aizdevumam līdz €30 miljoniem, agrākā aizdevuma atmaksas pārcelšanu un obligāciju kapitalizāciju. Šķirtne iet arī caur toreizējo koalīciju: ZZS neatbalsta jaunu naudas ieguldījumu, bet pieņem daļu pārējo soļu.

Pilns ieraksts ↗

Andris Kulbergs Apvienotais saraksts

05:50 ↗ Mandāts finansējumam. Atbalsta atļauju pārcelt vecā aizdevuma atmaksas termiņu, kapitalizēt iepriekšējās obligācijas un piedalīties jaunā finansējumā līdz 30 miljoniem eiro. Nošķir atļauju no jau pārskaitītas summas.

29:00 ↗ Nākamais posms. Valsts nākotnes līdzdalības apmēru un tās cenu atliek uz nākamo sarunu posmu; lielu tiešu glābšanu no budžeta sauc par nereālu variantu.

43:30 ↗ Maršruti. Prasa reisu rentabilitāti un stratēģisko investoru tieši no aviācijas nozares, nevis pastāvīgu zaudējumu segšanu no valsts līdzekļiem.

1:01:30 ↗ Investori. Ziņo par četriem iespējamiem stratēģiskajiem partneriem un personīgām sarunām ar diviem; noslēgtu vienošanos neuzrāda.

1:12:00 ↗ Jauna aizņēmuma pamatojums. Dalību jaunā nodrošinātā finansējumā uzskata par veidu, kā saglabāt ietekmi un aizsargāt valsts kreditora pozīciju. Pieļauj summu, kas mazāka par 30 miljoniem eiro, taču iestājas par dalību.

Rihards Kozlovskis Jaunā Vienotība

15:00 ↗ Valsts intereses. Par pārstrukturēšanu ar privāto kapitālu, saglabājot uzņēmuma nozīmi ekonomikā un bāzi Rīgā.

44:30 ↗ Savienojamība. Uzstāj uz ekonomiski pamatotiem maršrutiem caur Rīgu, nevis jebkura reisa saglabāšanu neatkarīgi no zaudējumiem.

57:00 ↗ Turpmākie lēmumi. Jautājumu par akcionāra gaidu un kapitāla maiņu attiecina uz nākamo sarunu posmu ar investoriem; gatavu jauno akcionāru sastāvu nepaziņo.

1:05:00 ↗ Finansējums. Pamato valsts līdzdalību ar privātajiem investoriem salīdzināmos apstākļos; uzsver, ka nepieciešams atsevišķs lēmums un parlamentārā kontrole.

Viktors Valainis Zaļo un Zemnieku savienība

19:30 ↗ Jauns valsts atbalsts. Pret jaunu valsts līdzekļu ieguldīšanu šajā posmā; atbalsta vecā aizdevuma termiņa pagarināšanu un jau veikto ieguldījumu kapitalizāciju.

34:30 ↗ Cits akcionārs. Prasa aktīvāku darbu ar Lufthansa un tās iesaisti problēmas risināšanā; ēterā nav konkrētu saskaņotu Lufthansa saistību.

46:00 ↗ Nepieciešamie reisi. Rosina atsevišķi noteikt sabiedriski nepieciešamos aviopārvadājumus un iegādāties šādu pakalpojumu, nevis šo uzdevumu aizstāt ar vispārīgiem ieguldījumiem aviokompānijā.

1:07:00 ↗ Atbildība. Vēlas vienu atbildīgo par plāna īstenošanu un ierosina šo lomu piešķirt premjerministram; sola likumprojekta grozījumus.

1:14:00 ↗ Atteikuma robežas. Atkārto, ka ZZS nepieļaus uzņēmuma darbības pārtraukšanu, taču apspriestajā posmā atsakās no jauna ieguldījuma. Pilnīga rezerves shēma gadījumam, ja investors netiek atrasts, nav aprakstīta.

Artūrs Butāns Nacionālā apvienība

24:30 ↗ Scenārija izvēle. Piedāvāto plānu uzskata par labāko no pieejamajiem, salīdzinot ar bezdarbību vai lielu tiešu valsts ieguldījumu.

53:00 ↗ Palīdzības mērķis. Norāda uz spriedzi starp komerciālo rentabilitāti un valsts savienojamību: palīdzības pamatošanai ar ekonomisko ieguvumu ir jāpaskaidro, kādus maršrutus un kuras valsts ekonomiku tā atbalsta.

1:11:30 ↗ Kontrole. Atbalsta pilnvarojuma piešķiršanu, lēmumus pēc tam nododot atkārtotai izskatīšanai Budžeta komisijā; uzskata, ka investoru varēs sekmīgi piesaistīt pēc parādu sloga samazināšanas.

Andris Šuvajevs Progresīvie

21:30 ↗ Atbalsts ar jautājumiem. Atbalsta finansēšanas iespēju, uzticoties vadības plānam, taču prasa paskaidrot, ko Latvijas iedzīvotājs iegūs vai saglabās: reisu biežumu un valsts lomu.

47:30 ↗ Savienojamība un ekonomika. Iebilst pret katra maršruta vērtēšanu tikai pēc tiešās peļņas, jo pastāv arī ietekme uz darbavietām un visu ekonomiku.

1:03:00 ↗ Rezerves plāns. Atkārtoti jautā, ko valdība darīs, ja stratēģiskā investora nebūs. Sarunu norisi neuzskata par pietiekamu atbildi.

1:18:00 ↗ Politiskie riski. Valdības domstarpības uzskata par risku plāna īstenošanai līdz vēlēšanām. Projekta atbalstu nošķir no atbalsta valdībai kopumā.

Kristaps Krištopans Latvija pirmajā vietā

25:00 ↗ Balsošana. Runā par LPV nostāju pret projektu: tas esot tikai pirmais solis nenoteiktu lēmumu virknē, bet iepriekšējie solījumi par IPO un naudas atgūšanu nav īstenoti.

31:00 ↗ Kontrole un cena. Uzskata, ka būtiskas valsts līdzdalības saglabāšanai pēc investora ienākšanas var būt vajadzīga papildu nauda; precīza cena nav zināma.

48:30 ↗ Maršruti. Turpmāko savienojamību saista ar investora interesēm un valsts atlikušās ietekmes apmēru.

1:19:00 ↗ Riski. Neuzskata 30 miljonus eiro par pēdējo iespējamo vēršanos pie valsts; galveno risku saskata gada beigās, kad būs vajadzīgs investors un refinansēšana.

Krustpunktā

Klausītāju jautājumi: NA un “Gobzema saraksts”2026. gada 16. septembris · 52 min 30 sInāra Mūrniece atbild par latviešu valodu, demogrāfiju, mājokļa nodokli un attieksmi pret LPV. Agris Freifalts — par atbalstu bērnu dzimšanai, valodas eksāmenu, prezidenta vēlēšanām un civilo aizsardzību.

Pilns ieraksts ↗

Ināra Mūrniece Nacionālā apvienība

00:32 ↗ Prioritātes. Latviska vide, demogrāfija un drošība; ekonomikas izaugsmei jānodrošina resursi šīm jomām.

04:15 ↗ Valoda. Rosina pastiprināt valodas kontroli un drošības dienesta preventīvo darbu, aicina ikdienas saziņā pāriet uz latviešu valodu.

09:10 ↗ Demogrāfija. Atbalsta neauglības ārstēšanu un bērniem patiesi pieejamu bezmaksas medicīnu; uz precizējošo jautājumu par palīdzību vientuļām sievietēm un viendzimuma pāriem atbild, ka šādas detaļas nav apspriestas.

16:20 ↗ Partneri. Uz jautājumu par koalīcijas ar LPV riskiem atbild, ka centīsies nepieļaut šādus apstākļus. Tas pauž nevēlamību, nevis formāli izsludinātu beznosacījuma aizliegumu.

19:00 ↗ Mājokļa nodoklis. Piedāvā apsvērt nelielas vērtības nekustamo īpašumu — aptuveni 80–100 tūkstošu eiro vērtībā — atbrīvošanu no nodokļa; tieši norāda, ka tas ir personīgs viedoklis, nevis apstiprināts programmas parametrs.

24:30 ↗ Partiju finansēšana. Uzskata, ka spēkiem ar pretvalstiskiem izteikumiem nevajadzētu saņemt valsts naudu, taču neformulē precīzu un pārbaudāmu ierobežojuma kritēriju.

Agris Freifalts Gobzema saraksts

29:50 ↗ Pandēmijas laika sodi. Iestājas par Covid ierobežojumu laikā uzlikto sodu pārskatīšanu un atcelšanu.

31:00 ↗ Valoda un uzturēšanās. Atzīst latviešu valodu par valsts valodu un nepieciešamību to apgūt. Cilvēkiem, kuriem eksāmena dēļ draud uzturēšanās tiesību zaudēšana, piedāvā pagarināt termiņus; atbildes sākumā sajauc nepilsoņus ar Krievijas pilsoņiem, pēc tam kontekstu precizē.

33:50 ↗ Saeimas lielums. Pašlaik nav gatavs samazināt deputātu skaitu līdz 50: viņaprāt, mazāku grupu lobistiem ir vieglāk pakļaut.

42:27 ↗ Demogrāfijas finansēšana. Atbildot uz jautājumu par naudas avotu bērna piedzimšanas pabalstiem, rosina atteikties no nevajadzīgiem projektiem, izdevumus salīdzinot ar palīdzību airBaltic. Pilnu tāmi un ikgadēju ilgtspējīgu finansējuma avotu nenorāda.

45:10 ↗ Policija. Ierosina atjaunot Policijas akadēmiju un uzlabot izmeklētāju sagatavošanu, tostarp latviešu valodas prasmes.

46:10 ↗ Valsts prezidenta vēlēšanas. Atbalsta Valsts prezidenta ievēlēšanu vispārējā balsojumā, saglabājot pašreizējās pilnvaras.

49:47 ↗ Civilā aizsardzība. Prasa iedzīvotājiem saprotamu informāciju par rīcību krīzes situācijā: patvertnēm, maršrutiem, sakariem, degvielu un ģimeņu drošību.

Pilnībā izlasīti automātiskie subtitri latviešu valodā. Pārstāsts ar aptuveniem laika kodiem; neskaidri pārtraukumi un bez ierunāšanas parādītas kartītes nav piedēvētas dalībniekiem. Faktu apgalvojumi un aprēķini netiek uzskatīti par neatkarīgi pārbaudītiem.

LTV · priekšvēlēšanu diskusijas

Debates Liepājā: investīcijas, mājokļi, medicīna un budžets2026. gada 17. septembris · 154 min 4 sDesmit Kurzemes sarakstu līderi apspriež izaugsmes avotus, atbalstu jauniešiem mājokļa iegādei, rindas pie ārstiem un izdevumu samazināšanu. Galvenās izvēles ir tirdzniecība ar Krieviju, mērķēts atbalsts nozarēm, medicīnas finansēšanas modelis un pašvaldību patstāvība.

Pilns ieraksts ↗

Edgars Dārznieks Suverēnā vara / Apvienība Jaunlatvieši

01:55 ↗ Zelta rezerves. Atbalsta zelta rezervju atgriešanu Latvijā; to pamato ar suverenitātes principu, nevis glabāšanas izmaksu un risku aprēķinu.

46:40 ↗ Tirdzniecība ar kaimiņvalstīm. Atbalsta investīcijas un tranzītu ar austrumu kaimiņvalstīm; tirdzniecību sauc par miera garantiju. Oponents tūlīt iebilst ar Ukrainas piemēru; tas ir strīdīgs kandidāta pamatojums, nevis pierādīta drošības garantija.

1:03:30 ↗ Aizsardzības izdevumi. Atbildot uz NA jautājumu par lielāku aizsardzības budžetu un NATO klātbūtni, runā par diplomātiju un līdzekļu pārdali arī neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai un ugunsdzēsējiem; skaidru atsevišķu atbildi par katru punktu nesniedz.

1:14:30 ↗ Mājokļi. Ierosina līdz 25 gadu vecumam jauniešu ienākumus atbrīvot no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un piešķirt kredītus vecu māju iegādei un remontam; ja bankas atsakās — pārveidot Altum par nacionālo banku.

Ēriks Pucens Mēs mainām noteikumus

48:30 ↗ Investīcijas reģionos. Lielām investīcijām virs 50 miljoniem eiro piedāvā īpašajām ekonomiskajām zonām līdzīgu režīmu neatkarīgi no pilsētas.

1:15:00 ↗ Mājokļi. Par jaunām mājām reģionos, pirmās iemaksas atbalsta paplašināšanu un PVN samazināšanu jauniem mājokļiem.

1:33:00 ↗ Cukurs un profilakse. Rosina paaugstināto dzērienu nodokli attiecināt arī uz saldumiem un ieņēmumus novirzīt veselībai. Tieši atzīst, ka šāda priekšlikuma programmā nav.

1:37:10 ↗ Rindas pie ārstiem. Ierosina noteikt maksimālo gaidīšanas termiņu, piemēram, mēnesi, pēc kura valsts apmaksā vēršanos privātā klīnikā. Precīzs tarifs un saistību apjoms nav atklāts.

2:06:30 ↗ Valsts izdevumi. Par desmit ministrijām, auditu un valsts uzņēmumu apvienošanu; sola virzību uz bezdeficīta budžetu.

Uldis Augulis Zaļo un Zemnieku savienība

03:30 ↗ PVN pārtikai. Par 5 % PVN ar uzsvaru uz Latvijā ražotiem pārtikas produktiem; precīzi neatbild, kā nošķirt vietējās un importa preces bez diskriminācijas.

18:00 ↗ Eksports. Saskata potenciālu lauksaimniecības eksportā un ražošanas modernizācijā; ierosina atbalstīt konkurētspējīgus ražotājus.

1:16:00 ↗ Mājokļi. Par īres pieejamību un Altum garantiju paplašināšanu jauniešiem; atkārto priekšlikumu vienīgo mājokli atbrīvot no nodokļa.

1:41:50 ↗ Medicīna. Atbalsta virzību uz veselības aprūpes finansējumu 6% apmērā no IKP un garantētu pakalpojumu kopumu neatkarīgi no dzīvesvietas.

2:07:30 ↗ Budžets. Rosina uzlabot nodokļu iekasēšanu un valsts uzņēmumu ieņēmumus, samazināt liekās funkcijas un pagarināt aizņēmumu termiņus; kopējo bilanci neparāda.

Artūrs Butāns Nacionālā apvienība

23:00 ↗ Rūpniecība. Par paātrinātu investīciju saskaņošanu aizsardzības ražošanā, tostarp vides procedūrās.

1:09:00 ↗ Mājokļi. Studentiem — pieejama īre; strādājošiem jauniešiem — palīdzība pirmajai iemaksai un Altum paplašināšana, tostarp dienestu izgājušajiem.

1:26:30 ↗ Profilakse. Rosina iesaistīt skolēnus fiziskajās aktivitātēs atbilstoši viņu spējām, neaprobežojot tās ar vērtējumiem.

1:38:30 ↗ Medicīna. Atbalsta finansējumu, kas seko pacientam, un kvotu teritoriālā sadalījuma pārskatīšanu. Nevēlas samazināt pašreizējo tīklu; piedāvā valstspilsētās nodrošināt diennakts aptieku.

Māris Kučinskis Apvienotais saraksts

05:55 ↗ Ēnu ekonomika. Piedāvā vienoties ar nozarēm par nodokļu atvieglojumiem ar nosacījumu, ka apgrozījums tiek ievests legālajā ekonomikā.

54:50 ↗ Pašvaldības. Pret ministrijas iejaukšanās paplašināšanu vietējos lēmumos; aizstāv pašvaldību patstāvību.

1:06:30 ↗ Partneri. Uz JV tiešo jautājumu par LPV atsaucas uz AS lēmumu līdz vēlēšanām neapspriest galīgos koalīcijas variantus. Atstāj iespēju sarunām, tostarp ar Pro; piekrišana savienībai ar LPV nav pausta.

1:10:00 ↗ Mājokļi. Par īres programmu un dienesta viesnīcu turpināšanu, kā arī valsts un pašvaldību sadarbību.

1:44:25 ↗ Veselības aprūpe. Aicina atgriezties pie medicīniskās apdrošināšanas modeļa; precīzas iemaksas un seguma saturu ēterā nenosaka.

2:09:10 ↗ Budžets. Stāsta par vairāku scenāriju sagatavošanu izdevumu samazināšanai iepirkumos, pārvaldē un valsts uzņēmumos. Sola iesniegt plānu; gatavas tāmes raidījumā nav.

Ramona Petraviča Latvija pirmajā vietā

06:45 ↗ Otrais pensiju līmenis. Par iespēju izņemt uzkrājumus; to pamato ar iepriekš nelielajām vidējām izmaksām, taču nesniedz vērtējumu par sekām nākamajām pensionāru paaudzēm.

27:45 ↗ Uzņēmējdarbība. Par 10% peļņas nodokli, kapitāla pieauguma nodokļa samazināšanu un bankas kontu atvēršanas atvieglošanu.

1:10:45 ↗ Jaunieši. Piedāvā pirmajā darba gadā atbrīvot no nodokļiem gan darbinieku, gan darba devēju, lai veicinātu pirmreizēju pieņemšanu darbā.

1:51:00 ↗ Reģionālā medicīna. Atbalsta Kuldīgas slimnīcas iespēju maksimālu izmantošanu, lai pacientu bez vajadzības nevestu tālāk.

2:01:30 ↗ Ietaupījumi. Atsaucas uz darba devēju aplēsi par aptuveni 800 miljonu eiro ietaupījumu pārvaldē un iestādēs ar funkciju dublēšanos; tā ir publiskota aplēse, nevis pārbaudīts audita rezultāts.

Inga Bērziņa Jaunā Vienotība

42:00 ↗ Nodokļi. Par nodokļu noteikumu maiņu ne biežāk kā reizi sasaukumā un prognozējamību investoriem.

56:05 ↗ Pašvaldības. Par vietējās varas patstāvību, ievērojot likumu; pieļauj iejaukšanos nelikumības un drošības apdraudējumu gadījumā.

1:12:00 ↗ Mājokļi. Ierosina atvieglotus kredītus jaunajiem speciālistiem, īpaši tiem, kuri atgriežas reģionos.

1:30:30 ↗ Medicīna. Par finansējuma palielināšanu līdz 6 % no IKP; vienoto pieraksta portālu min arī kā veidu, kā mazināt rindas, kurās cilvēki pierakstās vairākkārt.

2:02:30 ↗ Budžets. Atzīst JV atbildību par iepriekšējiem lēmumiem; piedāvā mazināt pārmērīgas normas un panākt finansējumu no nākamā ES daudzgadu budžeta.

Edgars Jaunups Latvijas attīstībai

21:30 ↗ Eksports. Rosina atbalstīt uzņēmumus ar pierādītu eksporta potenciālu un pārrunāt ar tiem konkrētus šķēršļus; palīdzībai jābūt publiskai.

57:10 ↗ Pašvaldību vara. Par ministrijas likumīgo pilnvaru kontrolēt pašvaldības saglabāšanu un, iespējams, stiprināšanu.

1:12:30 ↗ Īre. Ierosina pašvaldību īres namus ar cenu zem tirgus līmeņa un pirmā mājokļa kreditēšanas subsidēšanu.

1:44:00 ↗ Medicīna. Papildu 300 miljonus eiro nākamajam gadam sauc par pirmo soli; rosina atteikties no kvotām par labu garantētam pakalpojumu grozam. Pilnas izmaksas, ko prasītu atteikšanās no kvotām, neuzrāda.

2:03:30 ↗ Budžets. Izvirza mērķi līdz 2030. gadam sasniegt bezdeficīta budžetu, ik gadu samazinot izdevumus un veicinot ekonomikas izaugsmi.

Ludmila Rezanova Stabilitātei!

09:45 ↗ Tiesas. Norāda, ka lēmumi par politisku vajāšanu jāpieņem pašai tiesu sistēmai; konkrētu lietu pārskatīšanas procedūru neatklāj.

43:10 ↗ Attiecības ar kaimiņiem. Par ekonomisko attiecību atjaunošanu ar Krieviju un Baltkrieviju; pieļauj Krievijas investorus pēc to drošības izvērtēšanas.

1:13:10 ↗ Mājokļi. Piedāvā valsts līdzekļus tērēt mājokļu būvniecībai jauniešiem.

1:36:00 ↗ Ārsti. Runā par speciālistu trūkumu un izdevumiem braucieniem uz Rīgu; ierosina finansēt jaunu ārstu sagatavošanu.

2:04:05 ↗ Ietaupījumi. Iestājas par deputātu un ierēdņu skaita samazināšanu, deputātu kompensāciju atcelšanu, algu iesaldēšanu un atalgojuma ierobežošanu valsts uzņēmumos.

Agnese Lāce Progresīvie

20:50 ↗ Izaugsmes nozares. Izceļ aizsardzības rūpniecību, atjaunīgo enerģētiku un eksportu ar augstu pievienoto vērtību; piedāvā mērķētākus inovāciju instrumentus.

43:50 ↗ Investīcijas. Iebilst pret Krievijas investoriem; valsts pievilcību saista ar prognozējamību, darbaspēka pieejamību un attieksmi pret cilvēkiem.

1:13:30 ↗ Mājokļi. Atbalsta īres mājokļu būvniecību, palīdzību pirmajai iemaksai arī īres gadījumā, prasītā depozīta samazināšanu un atbalstu sabiedriskā transporta abonementiem jauniešiem līdz 25 gadu vecumam.

1:38:45 ↗ Medicīna. Par labāku pakalpojumu tīkla plānošanu un neatkarīgu fonda statusu NVD; digitālajā rindā jāņem vērā steidzamība, nevis tikai pieraksta secība.

1:59:30 ↗ Lauksaimniecība. Diskusiju par lauksaimniecības degvielas atvieglojuma atcelšanu viņš skaidro ar priekšnosacījumu vispirms izlīdzināt atbalstu lauksaimniekiem ar Francijas un Beļģijas līmeni, nevis ar tūlītēju atteikšanos no atvieglojuma.

Izlasīts pilns transkripts no 00:00 līdz 154:04. Kandidātu daļa beidzas ap 131:30; tai sekojošais atsevišķais ekspertu komentārs nav iekļauts partiju nostājās. Runātāju noteikšana balstās uz pieteikšanu, vadītāja uzrunām un izziņoto atbilžu secību. Neskaidri pārtraukumi un neizrunātās kartītes ir izslēgtas. Raidījums pārraidīts 17. septembrī, augšupielādēts 18. septembrī.

Kas notiek Latvijā? · piecas līderu intervijas

Sarunas no 31. augusta līdz 14. septembrim ar Jāni Domburu.

Andris Šuvajevs · Progresīvie2026. gada 14. septembris · intervē Jānis DombursŠuvajevs aizstāv sociāldemokrātisku kursu, Eiropas integrāciju un lojālo krievvalodīgo iedzīvotāju iekļaušanu. Vienlaikus atzīst detalizētās programmas novēloto sagatavošanu un kopējās izdevumu summas neesamību; vairāki nodokļu un migrācijas mehānismi vēl jāprecizē.

Pilnā intervija ↗

Programmas gatavība

02:30 ↗ Viņš atzīst, ka izvērstā programma nav laikus iesniegta: pēc viņa teiktā, intervijas dienā to izskata valde. Nākamo ministru galīgo sastāvu iepriekš nenosauc, saistot to ar vēlēšanu rezultātu. Tas raksturo situāciju 14. septembrī, nevis apgalvo, ka detalizēta programma nekad neparādīsies.

Kam adresēta sociālā politika

10:30 ↗ Apspriež pensiju palielināšanu ar piemaksām par stāžu, ģimenes pabalstus un valsts mēroga transporta abonementu ar 50% atlaidi jauniešiem līdz 25 gadiem. Vadītājs norāda, ka jauniešu pasākums formulēts konkrētāk nekā pensiju pasākums; kandidāts uzskata, ka programma paredzēta dažādiem vecumiem.

Koalīcijas pieredze

12:30 ↗ Apraksta pāreju no kopīgiem lēmumiem Siliņas valdības sākumā uz konfliktiem par kadriem, Stambulas konvenciju un nozaru lēmumiem. Atzīst kompromisu un balsojumu saskaņošanas praksi, bet nošķir to no personiskas uzticēšanās partneriem.

Kāpēc ZZS pieļāva, bet LPV izslēdz

16:30 ↗ Sadarbību ar ZZS pamato ar iespēju pieņemt konvenciju un partnerības regulējumu, kā arī nosacījumu, ka Lembergs tieši nepiedalās. Tiešas sarunas ar LPV vadītāju Šleseru izslēdz. Tā ir kandidāta argumentācija; vadītājs apšauba, vai šāds nošķīrums ir pietiekams.

Sabiedriskās organizācijas

21:30 ↗ Viņa atbalsta pilsoniskās sabiedrības atbalsta saglabāšanu un vispārēju palielināšanu. Vienlaikus pieļauj atsevišķu saņēmēju pārbaudi un līdzekļu sadales noteikumu maiņu: kopējā finansējuma atbalstīšana nenozīmē atteikšanos no jebkādas izdevumu kontroles.

Krievu valoda sabiedriskajos medijos

24:00 ↗ Iestājas pret vispārēju satura aizliegumu krievu valodā. Piedāvā nepieciešamo apjomu noteikt ar ikgadējo sabiedrisko pasūtījumu un Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmumiem, ņemot vērā drošību, cīņu pret dezinformāciju un auditorijas uzticēšanos. Viņa tiesas nolēmuma izklāsts ir intervējamā nostāja, nevis patstāvīga juridiska analīze šajā lapā.

Krievvalodīgie iedzīvotāji un pilsonība

26:00 ↗ Viņš vēlas pārstāvēt arī krievvalodīgos iedzīvotājus, kuri prot latviešu valodu un atbalsta ES un NATO; kritizē šīs sabiedrības daļas politisko atsvešināšanu. Atbildot uz jautājumu par savu akadēmisko darbu, viņš tieši noliedz nodomu apstrīdēt pilsonības atjaunošanas pamatu 1990. gados. Sarunā viņš nesola paplašināt krievu valodas lietojumu valsts pakalpojumos.

Eiropa un aizsardzība

34:00 ↗ Kopumā viņš atbalsta līdzšinējo ārpolitikas kursu. Ciešāku integrāciju saista, cita starpā, ar kopīgu reģionālu vai visas Eiropas finansējumu un aizsardzības koordināciju. Tas ir piedāvāts virziens, nevis jau saskaņots naudas avots.

Solījumu cena un nodokļi

36:30 ↗ Mazāk precīzus veselības aprūpes orientierus viņš skaidro ar budžeta sarunu pieredzi. Programmas kopējās izmaksas viņš nevar nosaukt. Viņš atbalsta turpmāku sloga samazināšanu mazām un vidējām algām — diskusijā orientieris ir ap €2000 — un lielāku progresivitāti; viszemākajiem ienākumiem par nepieciešamiem uzskata arī pabalstus.

Zaļā politika

45:00 ↗ Atbalsta papildu ciršanas ierobežošanu, sabiedrisko transportu un principu “piesārņotājs maksā”. Precīzas jaunās dabas resursu un klimata nodokļu likmes raidījumā nepiedāvā. Starp attīstības prioritātēm min atjaunīgās enerģijas tehnoloģijas, aizsardzības rūpniecību un kokapstrādi ar lielāku pievienoto vērtību.

Rail Baltica un airBaltic

51:00 ↗ Vēlas saglabāt dzelzceļa savienojumu ar Eiropu un Rīgas iesaisti, pārmērīgās ambīcijas pielāgojot pieejamajiem līdzekļiem. Vadītājs prasa vienotu pasažieru, kravu un aviācijas savienojumu koncepciju; atbildē nav konkrētas galīgās konfigurācijas un tāmes.

Migrācija

55:00 ↗ Iestājas pret naidīgu retoriku un par konkrētu fiktīvu studiju un integrācijas problēmu risināšanu. Par prioritāti darbinieku piesaistē sauc nozares ar augstu pievienoto vērtību; nepiedāvā automātiski aizliegt pārējās. Pieļauj kvotas, taču nenosauc to apjomu un kritērijus, atzīst valsts spēju integrēt iebraucējus ierobežojumus.

Programma un citas partijas uzstāšanās →

Ilze Indriksone · Nacionālā apvienība2026. gada 11. septembris · intervija ar Jāni DomburuIndriksone saglabā nacionālo identitāti un demogrāfiju kā NA galvenās prioritātes. Ekonomikas izaugsmi saista ar produktivitāti un vietējo uzņēmējdarbību; intervija atklāj vēl nenoteiktas migrācijas un valodas priekšlikumu robežas.

Pilnā intervija ↗

Kas joprojām ir galvenais

01:00 ↗ Ekonomikas darba kārtība paplašinās, taču latviešu nacionālā valstiskuma un demogrāfijas jautājumi paliek augstāk par citiem mērķiem. Citas tautības iedzīvotāju piederību saista ar latviešu valodas, kultūras un vērtību pieņemšanu; atzīst iespēju saglabāt savu kultūru.

Migrācijas kvota

12:30 ↗ Viņš apspriež piedāvāto slieksni: trešo valstu pilsoņi — 5% no valstī dzīvojošo Latvijas pilsoņu skaita. Viņš atbalsta ierobežojošo principu, taču nesniedz galīgo ieskaitāmo grupu un izņēmumu sastāvu. Tāpēc no intervijas nevar aprēķināt, kam tieši vairs neizsniegtu atļaujas.

Ukraiņi un ārvalstu studenti

16:30 ↗ Bēgļus no Ukrainas uzskata par atsevišķu kategoriju, bet lēmumu palikt — par viņu brīvu izvēli. Ārvalstu studentu skaitu pašu par sevi neuzskata par pārmērīgu, ja tie patiešām studē; atbalsta augstskolu atbildību par reālām studijām un papildu pārbaudes.

Ko ir gatava piesaistīt

27:30 ↗ Viņš pieļauj Latvijā vajadzīgo speciālistu, piemēram, medicīnā un IT, palikšanu, ja viņi zina latviešu valodu un integrējas. Atšķirību starp augsti kvalificēta speciālista un palīgstrādnieka noteikumiem pagaidām atstāj nākotnes migrācijas politikai.

Migrācijas solidaritāte ES

32:00 ↗ Iebilst pret citās valstīs ieradušos migrantu obligātu sadali. Atbalsta Dombravas nostājas būtību strīdā ar Spāniju, vienlaikus atzīstot, ka diplomātiskie iesniegumi jāsaskaņo ar ārlietu resoru.

«Zelta vīzas» un investīcijas

36:30 ↗ Viņš iebilst pret uzturēšanās atļaujas saņemšanu par nekustamā īpašuma iegādi; investīcijas reālā uzņēmumā vai rūpnīcā vērtē citādi. Atbildē nav gatava vienota pieļaujamo valstu un investīciju mehānismu saraksta.

Ekonomika un ES fondi

42:30 ↗ Atbalsta ģimenes un mazos uzņēmumus līdztekus produktīvam eksportam. Algas slieksni virs vidējās viņš skaidro kā liela investīciju instrumenta nosacījumu, nevis jebkāda uzņēmējdarbības atbalsta nosacījumu. Viņš vēlas ES fondus novirzīt attīstībai un drošībai, taču viņam ir grūti nosaukt konkrētās atceļamās “patēriņa subsīdijas”.

Atbilde uz darbaspēka samazināšanos

50:00 ↗ Viņš piedāvā dzimstības atbalstu, emigrantu atgriešanu, vietējo nestrādājošo iedzīvotāju iesaisti un automatizāciju. Tas ir virzienu kopums; intervijā nav skaitliskas bilances, kas parādītu, kā tiktu kompensēts darbaspēka trūkums nākotnē.

Valodas politika

53:00 ↗ Viņa piedāvā pastiprināt latviešu valodas prasību piemērošanu publiskajos pakalpojumos, tostarp iesaistot kontrolē valsts un pašvaldības policiju. Viņa uzstāj uz atskaitīšanos valstij latviešu valodā, vienlaikus atbalstot valodas attīstību tehnoloģijās. No diskusijas nevar secināt, ka ir gatavs aizliegums jebkurai privātai sarunai krievu valodā: precīzas šāda regulējuma robežas viņa nenosauc.

Ekonomiskie sakari ar Krieviju un Baltkrieviju

59:30 ↗ Iestājas pret ekonomisko sadarbību un par to, lai uzņēmumiem, kas to turpina, liegtu valsts atbalstu un dalību iepirkumos. Kategoriski neizslēdz tranzītu no Centrālāzijas caur Krieviju, ja tiek pārbaudīti riski — raidījuma vadītājs norāda uz pretrunu ar vispārējo sakaru aizliegumu. Termiņi un izņēmumi paliek neskaidri.

Konvencija, partnerība un koalīcija

1:03:30 ↗ Runājot par Stambulas konvenciju, viņš vēlas mēģināt mainīt NA strīdīgos pantus, taču nesniedz vienkāršu galīgo izvēli — palikt vai izstāties, ja izmaiņas neizdosies panākt. Partnerības regulējuma atcelšanu neizvirza par prioritāti un pieļauj frakcijas brīvu balsojumu par cita iesniegtu iniciatīvu. Sadarbību ar LPV un Progresīvie personīgi uzskata par vienlīdz nevēlamu; dod priekšroku pašreizējiem partneriem.

Programma un citas partijas uzstāšanās →

Arvils Ašeradens · Jaunā Vienotība2026. gada 7. septembris · intervē Jānis DombursAšeradens aizstāv JV pieredzi un apzinātu deficīta izmantošanu aizsardzībai un ekonomikas atbalstam. Atzīst valsts modernizācijas atpalicību, bet jautājumos par iepriekšējiem lēmumiem bieži sadala atbildību starp iestādēm.

Pilnā intervija ↗

Kāpēc viņš ir kandidāts

01:00 ↗ Stāsta, ka piedāvājumu saņēmuši arī citi politiķi; Baiba Braže deva priekšroku darbam ārpolitikā, Valdis Dombrovskis — darbam Eiropas Komisijā. Bijušās premjeres Evikas Siliņas kandidatūru pēc valdības krišanas neuzskatīja par pirmo izvēli.

Politiskais kurss

08:30 ↗ Viņš JV sauc par centriski orientētu spēku un atzīst nepietiekamu līdzsvaru starp uzmanību cilvēktiesībām un ekonomikas attīstībai. Saglabā atbalstu Stambulas konvencijai; tieši nepiedāvā atteikties no cilvēktiesību programmas.

Atzītās kļūdas

13:00 ↗ Uzskata par kļūdu valdības darba turpināšanu pēc budžeta pieņemšanas Stambulas konvencijas konflikta apstākļos. Atzīst nepietiekamo publiskā sektora modernizācijas tempu un Rail Baltica pārvaldības problēmas.

Pārvaldības reforma

18:30 ↗ Piedāvā piešķirt naudu par izmērāmu rezultātu, apvienot valsts pakalpojumus, algu aprēķinu un iepirkumus. Jautāts par personīgo atbildību, par galveno trūkumu nosauc lēno reformu tempu. Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas maiņu kavēja arī domstarpības JV iekšienē.

Nodokļi un valsts loma

23:00 ↗ Atzīst hipotekāro kredītu ņēmēju atbalsta pārdalošo raksturu un Progresīvie ietekmi uz nodokļu reformas progresivitāti. Vēlas pārskatīt paaugstināto kapitāla pieauguma nodokļa likmi, ņemot vērā kaimiņvalstis; konkrētu jaunu likmi nenosauc.

Parāds un aizsardzība

28:00 ↗ Parāda orientieri līdz 55% no IKP viņš skaidro galvenokārt ar aizsardzības izdevumu pieaugumu. Viņš saka, ka ministra amatā apzināti devis priekšroku lielākam deficītam, nevis PVN paaugstināšanai, cerot atbalstīt ekonomikas izaugsmi. Tas ir izvēles pamatojums, nevis neatkarīgs tās rezultāta vērtējums.

Valsts pārvaldes «gudrā saraušanās»

33:30 ↗ Galvenie instrumenti ir kopīgo funkciju un iepirkumu centralizācija. Kā nepabeigtas pārkārtošanas piemēru viņš min vides aizsardzības funkciju sadalījumu starp ministrijām. Sarunā nav vienas garantētas ietaupījuma summas.

Rail Baltica un airBaltic

36:00 ↗ Aizstāv Rail Baltica finanšu audita pasūtīšanu un izmaksu ierobežojumu noteikšanu. Par airBaltic atzīst, ka solītā pāreja uz privātu finansējumu ar IPO nav notikusi; iepriekšējos lēmumus skaidro ar uzticēšanos vadībai un konsultantiem un vajadzību saglabāt aviācijas savienojamību.

Drošība un ārpolitika

46:00 ↗ Atbalsta pretgaisa un civilās aizsardzības stiprināšanu, palīdzību Ukrainai un Latvijas starptautisko pārstāvniecību. Atzīst, ka pārmērīga slepenība arī viņam ministra amatā traucēja izprast daļu aizsardzības izdevumu; detalizētu jaunu aizsardzības arhitektūru raidījumā neatklāj.

Kā saprast sarkanās līnijas

1:01:30 ↗ Skaidro sadarbību ar ZZS pēc iepriekšējā atteikuma — par politisku strupceļu un apgalvojumu, ka Lembergs nav tieši piedalījies koalīcijas lēmumos; vadītājs apšauba, vai šāds nošķīrums ir pietiekams. LPV un SV izceļ kā nepieņemamus sadarbības virzienus, iebildumus saistot ar nostāju pret Krieviju un Ukrainu. Konkurentu raksturojumi pieder pašam kandidātam.

Programma un citas partijas uzstāšanās →

Viktors Valainis · Zaļo un Zemnieku savienība2026. gada 4. septembris · intervija ar Jāni DomburuValainis raksturo ZZS kā saimniecisku partiju: produktivitātes un ienākumu pieaugums, mazāka uzņēmējdarbības kontrole, valstij aktīvi iesaistoties stratēģiskajās nozarēs. Galvenais strīds ar raidījuma vadītāju ir par to, kā daudzos solījumus ietilpināt vienā budžetā.

Pilnā intervija ↗

Varas iekārta

21:30 ↗ Atbalsta prezidenta tiešas vēlēšanas un viņa pilnvaru paplašināšanu. Neizslēdz Lemberga atbalstīšanu, ja programma būs piemērota; tas nav viņa pasludinājums par kandidātu. Aizstāv sadarbības turpināšanu ar Latvijai un Ventspilij.

Konservatīvās vērtības

29:30 ↗ Saista tradicionālās un kristīgās vērtības ar latviešu kultūru, ģimeni, lauksaimniecību un baznīcu infrastruktūras atbalstu. Tā ir vērtību pašidentifikācija; detalizēta jauna ierobežojumu sistēma šeit nav aprakstīta.

Programmas cena

35:30 ↗ Vadītājs salīdzina daudzos palielinājumus un nodokļu atvieglojumus ar solīto ietaupījumu aptuveni €500 miljonu apmērā. Valainis pievieno ekonomikas izaugsmi un ēnu ekonomikas samazināšanu, taču vienotu ieņēmumu un izdevumu tabulu raidījumā neparāda.

Medicīna

38:00 ↗ Atbildot uz jautājumu par veselības aprūpes finansējuma palielināšanu līdz 6% no IKP, nosauc komandas aprēķinātu papildu vajadzību 870 miljonu eiro apmērā. Nav skaidrs, kā visa programma vienlaikus iekļaujas budžetā, mainoties IKP.

Mazāk formalitāšu uzņēmējdarbībai

40:00 ↗ Viņš min konkrētu piemēru: obligāto kases aparātu atcelšana darījumiem līdz €700 dienā. Prasību atcelšanu skaidro ar valsts uzticēšanos uzņēmējam; kopējo samazināmo funkciju sarakstu intervijā neizklāsta.

Aktīva valsts loma ekonomikā

41:30 ↗ Atbalsta valsts uzņēmumu eksporta paplašināšanu, stratēģiskās investīcijas un kontroli, lai nodokļu atvieglojumi nonāktu līdz pircējam. Degvielas jautājumā aizstāv virspeļņas nodokļa ideju. Tādēļ regulējuma mazināšana viņa piedāvājumā apvienota ar valsts iejaukšanos cenās un ienākumu sadalē.

Investīcijas: atšķirīgi rādītāji

45:00 ↗ Solījums piesaistīt €1 miljardu ārvalstu investīciju gadā tiek apspriests līdzās neto tiešajām investīcijām un banku kreditēšanas pieaugumam. Vadītājs iebilst pret šo lielumu jaukšanu. No sarunas nevar uzskatīt par pierādītu, ka ārvalstu investīciju mērķis izpildīts ar izsniegto kredītu summu.

Algas

48:00 ↗ Četru gadu periodam viņš apstiprina orientierus: minimālā alga €1250, vidējā — €2500. Izaugsmei jābalstās produktivitātē. Tie ir mērķa rādītāji, nevis visiem darba ņēmējiem noteikts nākotnes ienākumu apmērs.

Pensijas

50:30 ↗ Apstiprina mērķi sasniegt €1000 vidējo pensiju un sola palielināšanu sākt ar zemajām pensijām. Avoti — algu un sociālo iemaksu pieaugums, pensijas bāzes piemaksa. Vidējais lielums pats par sevi negarantē šādu pensiju katram; atsevišķa pilna aprēķina pensiju nabadzības mazināšanai nav.

Komanda un koalīcija

59:00 ↗ Nenosauc galīgos kandidātus vairākiem svarīgiem ministru amatiem. Noslēgumā piekrīt domai, ka iepriekš novilktās sadarbības robežas kļūst mazāk stingras. Tas ir sarunu elastīguma signāls, nevis gatava koalīcijas vienošanās. Vēlākie ZZS paziņojumi ar konkrētiem izņēmumiem sniegti atsevišķi.

Programma un citas partijas uzstāšanās →

Alvis Hermanis · Mainām spēles noteikumus2026. gada 31. augusts · intervija ar Jāni DomburuHermaņa galvenais mērķis ir vēlēšanu sistēmas maiņa. Citas reformas viņš apraksta ar valsts lomas samazināšanu un privātās iniciatīvas paplašināšanu; vairākus praktiskus mehānismus atstāj speciālistu ziņā.

Pilnā intervija ↗

Politiskā loma un atbildība

04:30 ↗ Vēlēšanu reformu viņš uzskata par galveno iemeslu savai ienākšanai politikā. Ja to neizdosies īstenot, viņš uzskatīs savu misiju par neveiksmīgu; nepārprotamu apņemšanos palikt politikā noteiktu laiku nedod.

Īrijas modelis ir orientieris, nevis gatavs likums

25:00 ↗ Piedāvā personīgu mandātu, bezpartejisku kandidātu dalību un iespēju savienot deputāta darbu ar citu nodarbošanos. Jautāts par partiju valsts finansējumu pašā Īrijā, atzīst, ka nezina visas detaļas. Galīgo modeli paredz pilnveidot kopā ar sabiedrotajiem.

Imigrācija un izņēmumi

31:00 ↗ Atbalsta trešo valstu pilsoņu uzturēšanās atļauju izsniegšanas pagaidu apturēšanu ar izņēmumiem neaizstājamiem augsti kvalificētiem speciālistiem. Uz tiešu jautājumu par ārvalstu studentu uzņemšanas nākotni galīgu shēmu nesniedz.

Personīgais nākotnes redzējums

34:00 ↗ Raksturo pašpietiekamāku ekovalsti un paredz ES sadrumstalotību nākotnē. Tā ir viņa prognoze, nevis apstiprināts notikums vai priekšlikums Latvijai nekavējoties izstāties no ES. Drošības jomā izceļ divpusējās saites ar Baltijas valstīm, Somiju, Poliju un Ukrainu.

Valsts aparāta samazināšana un mazais bizness

39:30 ↗ Vēlas publiskajā sektorā nodarbinātos pārcelt uz privāto sektoru, veicinot mikrouzņēmējdarbību ar 10% likmi apgrozījumam līdz 50 000 eiro. Vienlaikus atzīst, ka ar aparāta samazināšanu vien lielu finansiālu rezultātu panākt nevarēs: cer uz ekonomikas modeļa maiņu.

Valsts uzņēmumi un elektroenerģija

42:30 ↗ Viņš atbalsta būtisku valsts uzņēmumu skaita samazināšanu, taču piedāvā saglabāt lielākos pelnošos uzņēmumus. Konkrētu mehānismu, kā ar Latvenergo darbības maiņu padarīt elektroenerģiju lētāku, intervijā uzņemties izskaidrot nevēlas.

Izdevumi un rindas medicīnā

46:30 ↗ Atsaucas uz komandas aprēķiniem, tos raidījumā neuzrādot. Solījumu apmaksāt privātu ārstēšanu, ja valsts rindā jāgaida pārāk ilgi, saista ar gaidāmu nevajadzīgo nosūtījumu skaita samazinājumu; tas ir pieņēmums par ietaupījumu, nevis apstiprināta izmaksu bilance.

Brīvais tirgus ar izņēmumiem

49:00 ↗ Atbalsta galvenokārt vietējo produkciju valsts pārtikas iepirkumos, skaidrojot to ar drošību un pašnodrošinājumu. Nabadzības mazināšanu saista ar tirgu un kopējo ekonomisko vidi; atsevišķu izvērstu risinājumu cilvēkiem, kuri nespēj strādāt, neformulē.

Koalīcija

53:30 ↗ Sarunu galvenais priekšmets ir vēlēšanu reforma; pieļauj nelielas frakcijas izšķirošu lomu. Drošība joprojām ierobežo kompromisa iespējas. Skaidras galīgās atbildes par sadarbību ar LPV šajā intervijā nav.

Attieksme pret krievvalodīgajiem iedzīvotājiem

56:00 ↗ Pauž plašu neuzticēšanos krievvalodīgās vides lojalitātei, vienlaikus atzīstot atsevišķus lojālus cilvēkus. Tas ir kandidāta personisks politisks vispārinājums, nevis pierādīts secinājums par iedzīvotājiem. Konkrētu integrācijas vai valodas tiesību paplašināšanas programmu atbildē nepiedāvā.

Programma un citas partijas uzstāšanās →

Raidījuma vadītājs piesaka astoņu interviju ciklu; pašreizējā atskaņošanas sarakstā atrastas piecas. Šī saraksta kopīgās diskusijas atsevišķi norādītas zemāk.

Interviju atskaņošanas saraksts ↗

Kopīgās diskusijas un intervijas · astoņi raidījumi

Krustpunktā · premjera amata kandidāti2026. gada 14. septembris · 52:51 · dalībnieki: 3Budžets, ražošana, aizsardzība, austrumu tirdzniecība un Rail Baltica

Pilns raidījums ↗

Jūlija Stepaņenko SV / Jaunlatvieši

08:30 ↗ Samazināt nodokļus un uz pieciem gadiem aizliegt jaunus nodokļus un esošo nodokļu palielināšanu. Reģionālas «biznesa oāzes»: iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi pilna cikla ražošanai.

22:00 ↗ Precizē: tas ir atvieglojums darba ienākumiem, nevis vienkārši ierasta brīvā ekonomiskā zona. Sākotnējo pašvaldību ieņēmumu samazinājumu var kompensēt valsts.

28:00 ↗ Daļu aizsardzības izdevumu novirzīt policijai, glābējiem, neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai un ceļiem; pārskatīt obligāto dienestu.

36:00 ↗ Stiprināt diplomātijas lomu tirdzniecības veicināšanā. Atbalsta tirdzniecības saglabāšanu ar Krieviju un Baltkrieviju darbvietu dēļ; Rail Baltica jautājumā vispirms prasa izmeklēt atbildību.

Arvils Ašeradens Jaunā Vienotība / JV

11:00 ↗ Aizsardzību finansēt no izaugsmes un aizņēmumiem, saglabājot veselības aprūpi un izglītību. Likt uzsvaru uz eksportu, produktivitāti, investīcijām un enerģētikas jaudām.

32:30 ↗ Par obligāto dienestu un drošību ar NATO un Eiropas partneru atbalstu.

44:30 ↗ Pakāpeniski izbeigt tirdzniecību ar Krieviju un Baltkrieviju, koordinēt tranzīta ierobežojumus ar ES un palīdzēt uzņēmumiem pārorientēties.

50:00 ↗ Turpināt Rail Baltica, pārskatot pārmērīgo mērogu un saskaņojot finansējumu ar kaimiņvalstīm un ES.

Andris Šuvajevs Progresīvie / Pro

06:30 ↗ Katru gadu izvēlēties divus vai trīs budžeta mērķus, nevis dalīt palielinājumus visām ministrijām. Veselības aprūpē vērtēt rezultātu, tostarp veselīgi nodzīvotos dzīves gadus, nevis tikai izdevumus.

17:30 ↗ Nodokļu samazināšana pati par sevi negarantē izaugsmi. Vajadzīgas investīcijas enerģētikā, aizsardzības rūpniecībā, inovācijās un universitātēs.

27:30 ↗ Atbalsta aizsardzības izdevumus 5% apmērā no IKP un kopīgu finansēšanas mehānismu ar reģiona sabiedrotajiem, perspektīvā — ES.

46:00 ↗ Atbalsta pilnīgu austrumu tirdzniecības un tranzīta pārtraukšanu ar pārejas plānu. Atbalsta Rail Baltica, piedāvājot noteikt būvniecības secību un finansējuma avotus.

Krustpunktā · SV un «Mēs mainām noteikumus»2026. gada 9. septembris · 53:05 · dalībnieki: 2Divas secīgas intervijas: nodokļi, valoda, Ukraina, valsts iekārta

Pilns raidījums ↗ · Audioversija REplay ↗

Jūlija Stepaņenko SV / Jaunlatvieši

06:00 ↗ Sola atcelt mājokļa nodokli; atsevišķi precizē, ka runa nav par zemes nodokļa atcelšanu.

08:00 ↗ Pret militāro palīdzību Ukrainai par aizņemtiem līdzekļiem; humāno palīdzību un palīdzību bēgļiem vērtē atsevišķi.

12:00 ↗ Ierosina bērnu aprūpi ieskaitīt pensijas stāžā un divkāršot nodokļa atvieglojumu nepilnām ģimenēm.

14:00 ↗ Iestājas pret krievu valodas ierobežojumiem veikalos, grāmatās un teātrī. Uz jautājumu par valsts divvalodību atsaucas uz latviešu valodas konstitucionālo statusu.

15:30 ↗ Uz tiešiem jautājumiem par Putina atbildību un kara sākumu tiešu atbildi nesniedz; sarunu novirza uz ekonomiku un dubultstandartiem.

Jāzeps Baško Mēs mainām noteikumus / MMN

31:30 ↗ Sadarbības nosacījumi: vēlēšanu reforma, aparāta un izdevumu samazināšana, stingrs atbalsts Ukrainai. Par tuvāko nosauc AS, taču vienošanos saista ar nosacījumiem.

39:00 ↗ Viņš sola Saeimas pilnvaru laikā sabalansēt budžetu. Min ap €500 miljonu ietaupījumu iepirkumos un tikpat uz aparāta rēķina; piedāvā likvidēt klimata un reģionālās attīstības ministrijas, pārskatot funkcijas.

41:30 ↗ Atcelt centralizētos skolu eksāmenus; vērtēšanu uzticēt skolām, bet iestājpārbaudījumus — augstskolām vai neatkarīgām organizācijām.

45:00 ↗ Vēlētājiem būtu vairāk jānosaka varas personālais sastāvs; rosina neatkarīgus kandidātus un mēru tiešas vēlēšanas.

47:30 ↗ Par Stambulas konvenciju — brīvais balsojums; pats ir pret. Atzīst valsts pensiju saistības, bet ES piedāvā reformēt no iekšienes.

Krustpunktā · „Saskaņas centrs” un ZZS2026. gada 15. septembris · 53:00 · dalībnieki: 2Divas intervijas: integrācija, ārpolitika, reģioni un pensijas

Pilns raidījums ↗ · Audioversija REplay ↗

Jānis Urbanovičs Saskaņas centrs / SC

01:00 ↗ Uzsver, ka 2022. gadā atbalstīja Krievijas agresijas nosodījumu, neraugoties uz domstarpībām iepriekšējā partijā.

07:00 ↗ Piedāvā vienmandāta vēlēšanu apgabalus. Iepriekš nenosaka partijām aizliegumus piedalīties sarunās, tostarp ar SV; dialogu nosauc par pilsoniskā miera priekšnoteikumu.

10:30 ↗ Atbalsta kopēju Eiropas ārējās tirdzniecības līniju un iebilst pret vienpusēju eskalējošu retoriku.

21:00 ↗ Valsts divvalodību viņš neuzskata par reālu pašreizējās dienaskārtības jautājumu. Absolventiem labi jāzina latviešu valoda; skolotāju trūkuma gadījumā pieļauj, piemēram, matemātikas mācīšanu krievu valodā, vienlaikus sagatavojot pedagogus.

Augusts Brigmanis Zaļo un Zemnieku savienība / ZZS

31:00 ↗ Par reģionālo slimnīcu, vietējo darbvietu, skolu, bērnudārzu un ceļu saglabāšanu.

34:00 ↗ Nedistancējas no politiskās partnerības ar Aivaru Lembergu; kā ZZS premjerministra kandidātu nosauc Viktoru Valaini.

36:00 ↗ Iesaldēt deputātu algas un pārskatīt izdevumu kompensācijas.

41:00 ↗ Runā par piemaksu pie bāzes pensijas sākšanu ar vecākajiem pensionāriem un turpmāku paplašināšanu. Lauksaimniecības aizsardzība paliek prioritāte.

50:30 ↗ Piedāvā degvielai noteikt 12% PVN; par alkohola ierobežojumu pastiprināšanu neizsaka beznosacījuma solījumu.

LTV · debates Rīgā2026. gada 10. septembris · 2:21:40 · dalībnieki: 10Desmit dalībnieki: valsts aparāts, slimnīcas, vēja turbīnas, kultūra un imigrācija

Pilns raidījums ↗

Jūlija Stepaņenko SV / Jaunlatvieši

23:00 ↗ Pārbaudīt iecelšanu valsts uzņēmumu padomēs un ministru atbildību.

56:30 ↗ Slimnīcās vispirms jānotur medmāsas un palīgpersonāls.

1:11:00 ↗ Vēja parkiem nepieciešama vietējās kopienas piekrišana; kolektīvā iebilduma slieksni precīzi nenosaka.

1:15:30 ↗ Pieļauj ministra konservatīvo vērtību ietekmi uz kultūras finansējumu.

1:41:00 ↗ Palielināt maksu ārvalstu studentiem un daļu ieņēmumu izmantot vietējo studentu vajadzībām; jauniešiem — atbrīvojums no iedzīvotāju ienākuma nodokļa līdz 25 gadu vecumam.

Jāzeps Baško MMN

36:00 ↗ Atcelt Valsts civildienesta likumu un attiecības regulēt ar darba tiesību aktiem; stiprināt personīgo atbildību.

1:12:00 ↗ Obligāti vietējie referendumi par vēja parkiem un ietekmes uz vidi novērtējuma maksimālais termiņš — deviņi mēneši. Tā ir atļauja ar nosacījumiem, nevis pilnīgs vēja enerģijas aizliegums.

1:35:30 ↗ Rosina uz trim gadiem apturēt termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu. Pret “zelta vīzām”; par profesionālās izglītības dominēšanu.

Viktors Valainis ZZS

19:30 ↗ Aparāta audits un digitalizācija, valsts uzņēmumu apvienošana; lauku skolas un slimnīcas jāaizsargā.

1:13:30 ↗ Par K2 Ventum piedāvā vienoties par projekta mērogu un iedzīvotāju interesēm, nevis uzreiz noraidīt investīciju.

1:25:00 ↗ Darbaspēka migrācija sadalījumā pa nozarēm un izcelsmes valstīm, priekšroku vispirms dodot vietējiem darbiniekiem un reemigrantiem. Pieļauj kapitāla piesaisti no OECD un NATO valstīm ar investīciju mehānismiem.

Ilze Indriksone Nacionālā apvienība / NA

18:30 ↗ Vispirms pārskatīt funkcijas, iestāžu dublēšanos un kopīgos IT pakalpojumus.

50:00 ↗ Atbalsta zemāka līmeņa slimnīcu Rīgā vai Pierīgā, lai atslogotu universitāšu klīnikas.

1:05:30 ↗ Iebilst pret K2 Ventum pašreiz piedāvātajā veidā, ja tas ir pretrunā plānojumam un vietējās kopienas interesēm.

1:28:00 ↗ Ierobežot lētā darbaspēka migrāciju; stingrāk kontrolēt ārvalstu studentu valodas prasmes, apmeklējumu un studiju faktisko norisi.

Andris Kulbergs Apvienotais saraksts / AS

19:00 ↗ Vispirms no likumiem izņemt liekos pienākumus, pēc tam samazināt darbinieku skaitu. Apvienot grāmatvedību, IT, personāla vadību un iepirkumus.

51:00 ↗ Valstij jārisina jautājums par Rīgas slimnīcu funkciju sadalījumu.

1:06:30 ↗ Vēja projektos vispirms novērst juridiskās un teritoriālās pretrunas; apsvērt rūpnieciskās un militārās teritorijas.

1:31:00 ↗ Darba vīzai jābūt saistītai ar darba līgumu. Investīciju migrācija — ar attīstības fonda starpniecību investoriem no NATO valstīm, nevis nekustamā īpašuma iegādi.

Ainārs Šlesers Latvija pirmajā vietā / LPV

21:00 ↗ Ne vairāk kā desmit ministriju; investīciju pieaugumu uzskata par galveno veidu, kā uzlabot budžeta situāciju.

1:07:30 ↗ Kritizē ES zaļo politiku; vēja enerģijas projekti īstenojami ar vietējo piekrišanu, bez beznosacījuma vispārēja aizlieguma.

1:15:30 ↗ Pieļauj konservatīvus ierobežojumus valsts finansētai mākslai.

1:29:30 ↗ Atbalsta augsti kvalificētu darbinieku, izglītības eksporta un turīgu imigrantu piesaisti.

1:52:30 ↗ Par koalīciju runā kā par vienošanos galvenokārt starp divām lielākajām partijām pēc vēlēšanām; konkrētu vienošanos nepaziņo.

Baiba Braže Jaunā Vienotība / JV

26:00 ↗ Digitalizācija pēc datu vienreizējas iesniegšanas principa, profesionāls valsts dienests un kadru rotācija.

53:30 ↗ Jaunas Rīgas slimnīcas vietā izmantot Pierīgas kapacitāti.

1:08:30 ↗ Atbalsta energoapgādes dažādošanu, taču ņem vērā vietējos iebildumus pret konkrēto vēja parka projektu.

1:42:00 ↗ Par izglītības eksportu ar vīzu kontroli un latviešu valodas apguvi. Pret uzturēšanās atļaujām par nekustamā īpašuma iegādi.

Iveta Ratinīka Latvijas attīstībai / LA

28:30 ↗ Novērst funkciju dublēšanos, ieviest datu vienreizēju iesniegšanu; nošķirt politisko un juridisko atbildību.

1:09:30 ↗ Par prognozējamiem noteikumiem investoriem; piebilst, ka K2 Ventum detaļas nav izpētījusi.

1:27:00 ↗ Pieļauj kontrolētu kvalificētu un sezonas darbinieku uzņemšanu ar integrāciju un atgriešanās kontroli.

Svetlana Čulkova Stabilitātei!

55:00 ↗ Vispirms nodrošināt esošajām slimnīcām personālu un finansējumu.

1:10:00 ↗ Kategoriski pret vēja parkiem; zemi ierosina saglabāt lauksaimniecībai.

1:34:30 ↗ Legālo migrāciju uzskata par nepieciešamu darbaspēka nodrošināšanai. Pieļauj, ka ārvalstu studenti, kuri patiešām studē, pēc mācībām varētu strādāt un palikt; atbalsta turīgu ieceļotāju uzņemšanu.

Andris Šuvajevs Progresīvie / Pro

27:30 ↗ Kopīgi personāla un grāmatvedības dienesti, valsts uzņēmumu padomju pārskatīšana. Mērķis ir darbspējīga valsts, nevis patvaļīgs samazinājuma procents.

55:30 ↗ Attīstīt reģionālās slimnīcas un hronisko pacientu aprūpi mājās.

1:10:00 ↗ Atbalsta K2 Ventum; problēmu saskata vājā valsts koordinācijā.

1:17:30 ↗ Pret kultūras ideoloģisku atlasi, ko veic ministrs.

1:22:30 ↗ Kontrolēt fiktīvus darba devējus, priekšroku dot tautsaimniecībai vajadzīgajām kvalifikācijām; iesaistīt vietējos jauniešus, vecāka gadagājuma cilvēkus un cilvēkus ar invaliditāti.

LTV · debates Daugavpilī27. augusts · augšupielādēts 2026. gada 28. augustā · 2:23:15 · dalībnieki: 10Latgales drošība, medicīna, ģimenes, konvencija un latgaliešu valoda

Pilns raidījums ↗

Vjačeslavs Stepaņenko SV / Jaunlatvieši

33:30 ↗ Pārtraukt militāro palīdzību Ukrainai; priekšroku dot vietējām vajadzībām un energoapgādes rezervei.

40:00 ↗ Obligāto dienestu aizstāt ar brīvprātīgu profesionālo dienestu.

58:00 ↗ Piemaksas speciālistiem Latgalē apmaiņā pret vairāku gadu darbu reģionā.

1:19:30 ↗ Par izstāšanos no Stambulas konvencijas.

2:01:30 ↗ Līdztekus latgaliešu valodas atbalstam piedāvā atjaunot krievu valodu kā fakultatīvu mācību priekšmetu.

Ainārs Mielavs MMN

38:30 ↗ Atbalsta dronu un pretgaisa aizsardzības attīstību un palīdzību Ukrainai; izslēdz sadarbību ar spēkiem, kuru nostāja par karu nav skaidra.

59:00 ↗ Medicīnā maksāt par rezultātu, nevis procedūru skaitu; rindas gadījumā nodrošināt valsts līdzfinansējumu privātai ārstēšanai.

1:13:30 ↗ Ierosina Latgalei 10% PVN, piebilstot, ka tas jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju.

1:20:00 ↗ Par jau ratificētās Stambulas konvencijas saglabāšanu. Tas atšķiras no Baško personīgās nostājas, kurš paziņoja par brīvo balsojumu.

Kaspars Melnis ZZS

24:30 ↗ Pārbaudīt ģeneratorus, degvielas krājumus un cilvēku gatavību, neaprobežojoties tikai ar plānu esamību.

51:00 ↗ Par reformas pārskatīšanu un reģionālo slimnīcu saglabāšanu.

1:20:30 ↗ Iebilst pret pašreizējo konvencijas tekstu, pieļauj nostājas pārskatīšanu, ja tas tiktu mainīts.

1:31:00 ↗ Ienākumu saglabāšana pēc bērna piedzimšanas, pakalpojumi un mājoklis; ne tikai vienreizējs maksājums.

Andrejs Zelčs NA

28:30 ↗ Mācīt iedzīvotājiem, tostarp skolēniem, rīcību krīzes situācijās.

41:30 ↗ Paplašināt rezervistu apmācību.

52:00 ↗ Noturēt mediķus ar mājokļiem; atbalstīt ģimenes ienākumus bērna kopšanas laikā.

1:57:00 ↗ Atbalsta latgaliešu valodu un kultūras identitāti.

Juris Viļums AS

22:30 ↗ Reģionālās mācības, darbotiesspējīgi plāni un infrastruktūras aizsardzība.

53:00 ↗ Vienots pieraksts pie ārstiem visā valstī, medicīniskā apdrošināšana un mājokļi speciālistiem.

1:16:30 ↗ Par konvenciju izsludina brīvo balsojumu.

1:26:30 ↗ Demogrāfija ietver arī veselību un cilvēku aizbraukšanu. Rosina Austrumu pierobežas likumu un mājokļu fondu; daļu cerību saista ar ES līdzekļiem pēc 2027. gada.

Aleksandrs Bartaševičs LPV

29:30 ↗ Nodrošināt kritiskās infrastruktūras autonomu darbību 72 stundas.

54:00 ↗ Rezidentu reģionālā sagatavošana un lielāks atalgojums mediķiem.

1:17:00 ↗ Iebilst pret konvenciju, saistot to ar ģimenes jautājumiem. Apgalvojums par prasību ieviest viendzimuma laulības neatbilst Eiropas Padomes skaidrojumam.

1:24:00 ↗ 5000 € par bērna piedzimšanu no uzturēšanās atļauju ieņēmumiem; iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums mātēm ar diviem vai vairāk bērniem.

Rihards Kozlovskis JV

25:00 ↗ Sakaru operatoru rezerves elektroapgādes koordinēšana.

44:30 ↗ Robežas tehniskais aprīkojums un robežsargu piesaiste.

54:30 ↗ Vērtēt slimnīcas reālās iespējas sniegt kvalitatīvu palīdzību.

1:17:30 ↗ Par konvencijas saglabāšanu.

1:25:00 ↗ Drošība, darbs un pieejami pakalpojumi kā pamats ģimeņu dzīvei reģionā.

Andris Vaivods LA

30:30 ↗ Rezerves sakaru kanāli un vietējo iedzīvotāju iesaiste robežas drošībā.

55:30 ↗ Vairāk profilakses un finansējuma medicīnai.

1:18:30 ↗ Diskusijā par konvenciju prasa skaidrību par laulību; tā ir kandidāta replika, nevis pierādījums vienotai partijas nostājai.

1:27:00 ↗ Darbavietas, mājokļi un Eiropas atbalsts pierobežai.

Nataļja Marčenko-Jodko Stabilitātei!

41:30 ↗ Par brīvprātīgu dienestu.

47:30 ↗ Attiecību normalizēšanu ar Krieviju un Baltkrieviju uzskata par drošības instrumentu.

56:30 ↗ Mediķu atalgojuma palielināšanu saista ar ieņēmumiem no austrumu tranzīta atjaunošanas.

1:18:30 ↗ Pret konvenciju.

1:31:30 ↗ Runā par neitralitāti un sankciju atcelšanu; šajā atbildē neprasa izstāties no NATO.

Leila Rasima Progresīvie / Pro

23:30 ↗ Informēšana krīzes situācijās un rezerves ģeneratori; pienācīgs atalgojums un robežsardzes nokomplektēšana.

37:30 ↗ Personīgi uzskata sieviešu dienestu par taisnīgu, taču precizē: programmā šādas prasības nav.

57:00 ↗ Reģionālās piemaksas ārstiem un mājokļi.

1:19:00 ↗ Atbalsta konvenciju, noraida tās saistīšanu ar obligātu viendzimuma laulību ieviešanu.

1:28:00 ↗ Mājokļi, bērnudārzi, medicīna, atbalsts vientuļajiem vecākiem; pabalstus indeksēt atbilstoši ienākumiem.

LTV · debates Jelgavā3. septembris · augšupielādēts 2026. gada 4. septembrī · 2:23:00 · dalībnieki: 10Zaļā politika, lauku skolas, pensiju uzkrājumi un ģimenes ārsti

Pilns raidījums ↗

Armands Kaļišuks SV / Jaunlatvieši

02:00 ↗ Atbildē par nodokļa atcelšanu runā par vienu mājokļa objektu. Tas ir šaurāk nekā Jūlijas Stepaņenko formulējums par mājokli vispār.

36:30 ↗ Kritizē zaļās direktīvas; enerģētikai piedāvā rūpnieciskās teritorijas un jumtus, nevis vērtīgas lauksaimniecības zemes.

1:15:30 ↗ Iebilst pret lauku skolas vērtēšanu tikai pēc skolēnu skaita; prasa ņemt vērā ceļu un drošību.

1:46:00 ↗ Atbalsta iespēju izmantot otrā pensiju līmeņa līdzekļus, tostarp ārstēšanai.

Edvarts Krusts MMN

25:30 ↗ Noraida Eiropas zaļo kursu, piedāvā likvidēt klimata ministriju.

38:30 ↗ Pret vēja enerģijas īpatsvara palielināšanu. Tas ir stingrāk par Baško nostāju par vietējiem referendumiem un projektu nosacītu atļaušanu.

1:16:00 ↗ Piedāvā saglabāt izglītības iespējas pat atsevišķiem skolēniem, izmantojot elastīgas, mājmācības un tālmācības formas.

1:45:30 ↗ Par piekļuvi otrā pensiju līmeņa līdzekļiem.

1:52:30 ↗ Ideja par ģimenes ārstu izbraukuma darbu reģionos; atzīst, ka nav veselības aprūpes speciālists.

Reinis Uzulnieks ZZS

04:30 ↗ Bērna piedzimšanas pabalsts €2000; min aptuveni €16 milj. papildu izdevumu. Tas ir kandidātes vērtējums.

20:00 ↗ Klimata mērķi nedrīkst radīt nesamērīgas izmaksas iedzīvotājiem un lauksaimniecībai.

1:17:00 ↗ Par lauku skolas saglabāšanu, izvērtējot vietējo situāciju.

1:27:00 ↗ Nepalielināt pensionēšanās vecumu virs 65 gadiem; paplašināt piemaksas pie pensijas.

1:32:00 ↗ Ierosina pārdalīt pašreizējo veselības aprūpes iemaksu: tā ir ieņēmumu pārdale, nevis jauns naudas avots.

1:53:00 ↗ Absolventiem, kuri mācījušies par valsts līdzekļiem, vairākus gadus jāstrādā Latvijā, tostarp reģionos.

Jānis Vitenbergs NA

06:00 ↗ Latviešu valoda valsts un pašvaldību iestāžu iekšējā saziņā; izpildes kontroles stiprināšana.

22:00 ↗ Atbalsta atjaunojamo enerģiju, aizsargājot vērtīgas zemes. Iebilst pret apgalvojumu par malkas apkures aizliegumu.

1:10:00 ↗ Par apspriestās lauku vidusskolas saglabāšanu.

1:27:30 ↗ Palielināt pensiju fondu ieguldījumus Latvijas ekonomikā; izlabot 1990. gadu sākuma bērnu kopšanas stāža uzskaiti.

1:53:30 ↗ Stipendijas topošajiem mediķiem un mājokļi viņu piesaistei reģionam.

Edgars Tavars AS

21:00 ↗ Pārskatīt klimata pasākumus, ņemot vērā konkurētspēju, drošību un dabu.

40:30 ↗ Vēja enerģētiku saista ar vietējo plānošanu, attālumiem, tīkliem un enerģijas uzkrāšanu.

1:10:30 ↗ Valstij jāgarantē apspriestās skolas finansējums, ja tajā ir 45 skolēni, nepārliekot visus izdevumus uz pašvaldību.

1:35:00 ↗ Vienots pieraksts pie speciālistiem, finansējums seko pacientam un atsevišķs veselības finansēšanas mehānisms.

1:54:00 ↗ Mērķstipendijas, mājoklis un atbalsts ārsta praksei.

Edmunds Zivtiņš LPV

09:00 ↗ Atbalsta 10% nodokli mazajiem uzņēmumiem; uz precizējošu jautājumu par pensiju un slimības pabalstu finansēšanu pilnu mehānismu neizskaidro.

27:30 ↗ Eiropas zaļo finansējumu novirzīt robežas drošībai — priekšlikums, kura īstenošanai jāsaskaņo finansējuma noteikumi.

46:30 ↗ Par kodolenerģiju kā stabilu avotu; vēja parki — ar iedzīvotāju piekrišanu.

1:11:30 ↗ Uz četriem gadiem apturēt skolu pakāpju slēgšanu.

1:43:00 ↗ Atļaut izņemt otrā pensiju līmeņa līdzekļus kā cilvēka paša naudu.

Edmunds Jurēvics JV

10:00 ↗ Obligāta vispārējā vidējā vai profesionālā izglītība.

24:00 ↗ Par klimata mērķiem, dzelzceļa mobilitāti un atjaunīgo enerģiju.

1:12:00 ↗ Skolas vērtēt pēc kvalitātes un spēkā esošajiem noteikumiem, iesaistot pašvaldību; bez beznosacījuma garantijas tās saglabāt.

1:22:30 ↗ Pensiju piemaksas par stāžu un indeksācija.

1:44:00 ↗ Pret otrā līmeņa pensijas priekšlaicīgu izmantošanu nākotnes pensionāru nabadzības riska dēļ.

1:55:30 ↗ Kopīga valsts un pašvaldību programma mājokļiem un stipendijām mediķiem.

Leons Līdums LA

30:00 ↗ Mērena klimata politika, aizsargājot konkurētspēju, tostarp kūdras nozari.

1:13:00 ↗ Atbalsts skolai ir atkarīgs no nosacījumiem un līdzfinansējuma; vispārējas garantijas nav.

1:28:30 ↗ Profilakse un veselība, kas ļauj cilvēkiem ilgāk saglabāt aktivitāti.

1:47:30 ↗ Papildu stimuli ģimenes ārstiem kopīga finansējuma gadījumā.

Violeta Drozdoviča Stabilitātei!

12:30 ↗ Uz tiešu jautājumu par Krimas piederību un okupāciju neatbild, nosaucot jautājumu par provokāciju.

31:00 ↗ Pret klimatneitralitātes politiku un vēja parkiem.

1:14:00 ↗ Samazināt minimālo skolēnu skaitu lauku skolās.

1:33:30 ↗ Vairāk naudas medicīnai, pārdalot budžetu; konkrēts ilgtspējīgs avots nav atklāts.

1:48:00 ↗ Mājoklis, atalgojums un mācības ārstu piesaistei.

Atis Švinka Progresīvie / Pro

22:30 ↗ Atjaunīgā enerģija — neatkarība no Krievijas, rūpniecības attīstība un piekļuve Eiropas finansējumam.

43:00 ↗ Palielināt vēja jaudas, uzkrāšanas sistēmas un starpsavienojumus; pieļauj projektus lauksaimniecības zemēs, katru gadījumu izvērtējot atsevišķi.

1:14:30 ↗ Izņēmumus skolām saista ar programmu kvalitāti un saturu.

1:25:30 ↗ Zemo pensiju paātrināta indeksācija un piemaksas par stāžu.

1:46:00 ↗ Pret otrā pensiju līmeņa uzkrājuma priekšlaicīgu izņemšanu; par ilgtspējīgiem uzkrājumiem.

1:48:30 ↗ Paplašināt reģionālās programmas mediķu piesaistei.

Krustpunktā · premjera amata kandidāti2026. gada 7. septembris · 53:00 · dalībnieki: 5Budžets, aizsardzība, attiecības ar kaimiņiem un Rail Baltica

Pilns raidījums ↗

Andris Kulbergs Apvienotais saraksts

01:46 ↗ Vispirms segt jau esošās budžeta saistības; pārskatīt funkcijas un iepirkumus, atvieglot investīcijas. Aizsardzībai jāattīsta vietējā rūpniecība. Rail Baltica — pabeigt lētākā variantā.

Viktors Valainis Zaļo un Zemnieku savienība

05:43 ↗ Budžeta lēmumus sagatavot līdz vēlēšanām; taupīt uz aparāta rēķina un atbalstīt investīciju projektus. Par palīdzību Ukrainai un aizsardzību savienībā ar ASV. Rail Baltica pašreizējā apjomā nefinansēt no valsts budžeta.

Ilze Indriksone Nacionālā apvienība

09:34 ↗ Taupīt uz funkcijām un iepirkumiem, vēl brīvos ES fondus novirzīt drošībai. Atzīst: nākotnes investīcijas budžetu tūlīt nesabalansē. Atbalsta stingru imigrācijas politiku un Rail Baltica pabeigšanu.

Ainārs Šlesers Latvija pirmajā vietā

13:16 ↗ Nodokļu samazināšanai jāpiesaista kapitāls un jāizved ienākumi no ēnu ekonomikas. Attīstīt sankciju atļauto tranzītu, piesaistīt dzelzceļam amerikāņu partneri. Tieši noraida Latvijas neitralitāti.

Svetlana Čulkova Stabilitātei!

20:11 ↗ Apvienot ministrijas, atjaunot austrumu tranzītu un tiešus resursu iepirkumus no Krievijas un Baltkrievijas. Iestājas par neitralitāti un pašlaik pret palīdzību Ukrainai. Rail Baltica rosina atlikt uz 5–10 gadiem.

Kas notiek Latvijā? · septiņu partiju diskusija2026. gada 12. augusts · 1:25:04 · septiņi dalībniekiSeptiņas partijas atbild uz vienādiem jautājumiem par drošību, ekonomiku, migrāciju, medicīnu, nabadzību, valodu un nākamajiem partneriem. Īso atbilžu formāts labi parāda prioritāšu atšķirības, taču daudzi solījumi paliek bez aprēķina.

Pilns ieraksts REplay ↗

Pilna audio transkripta analīze. Vārdi ir salīdzināti ar dalībnieku sarakstu; zemāk norādītā runātāju piederība atjaunota pēc vadītāja uzrunām un atbilžu secības, nevis automātiskas balsu nošķiršanas. Neskaidri pārtraukumi nav piedēvēti dalībniekiem. Šī nav pārbaudīta stenogramma vārds vārdā. Laika atzīmes ir aptuvenas; REplay ieraksts atveras pilnā apjomā, un vajadzīgais laiks jāizvēlas atskaņotājā.

Edgars Tavars AS

03:00 · Drošība. Izceļ civilo un visaptverošo valsts aizsardzību, ņemot vērā Ukrainas pieredzi. Iebilst pret militārās aizsardzības aizstāšanu tikai ar iekšlietu dienestu stiprināšanu.

16:30 · Ekonomika un valsts uzņēmumi. Atbalsta prognozējamus nodokļus nākamās Saeimas pilnvaru laikā un attīstības fondu ar no ministrijām neatkarīgāku uzņēmumu pārvaldību. Uzstāj uz valsts kontroles saglabāšanu; fonda darbības un kapitāla piesaistes mehānisms īsajā atbildē nav izklāstīts.

41:00 · Budžets. Līdz pilnvaru termiņa beigām vēlas tuvināt izdevumus ieņēmumiem ar ieņēmumu pieaugumu un bāzes izdevumu pārskatīšanu; aizņēmumus aizsardzībai izdala atsevišķi. Tā ir atruna līdzsvara solījumam, nevis beznosacījumu nulles deficīts.

46:00 · Medicīna. Viņš piedāvā vienotu piekļuvi pierakstam, kvotu maiņu un apdrošināšanas modeli “nauda seko pacientam”. Precīzu minimālo finansējuma palielinājumu nenosauc; turpinājumā piedāvā daudzgadu veselības aprūpes fondu.

59:00 · Sociālie solījumi. Viņš norāda uz pretrunu starp nodokļu samazināšanu un vienlaicīgu aizsardzības un medicīnas izdevumu pieaugumu. Par galveno jaunu izmaksu nosacījumu uzskata ekonomikas izaugsmi; atsevišķi runā par drošību un ģimeņu pārliecību par nākotni.

74:30 · Pārstāvniecība un partneri. Vēlēšanu sistēmas maiņu viņš neizvirza par prioritāti, atbalsta vēlēšanu apgabala izvēli ārvalstīs balsojošajiem. Dod priekšroku centriski orientētai koalīcijai ar pašreizējiem partneriem — NA, ZZS un JV —, saglabājot ārpolitikas kursu.

Jūlija Stepaņenko SV / Jaunlatvieši

03:30 · Drošība. Piedāvā daļu lielā aizsardzības budžeta pārdalīt policijai, ugunsdzēsējiem, glābējiem un neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai. Citi dalībnieki iebilst: iekšējie dienesti neaizstāj militāro aizsardzību. Tā ir būtiska prioritāšu atšķirība.

17:00 · Nodokļi un “biznesa oāzes”. Viņš atbalsta piecu gadu nodokļu moratoriju un vietējas zonas ar samazinātu darbaspēka nodokļu slogu izvēlētās nozarēs, to saskaņojot ar pašvaldībām. Zaudēto ieņēmumu kompensācija kopējā tāmē šeit nav parādīta.

28:30 · Augstākā izglītība un migrācija. Piedāvā vietējo jauniešu studiju pieejamību finansēt no fonda, ko papildinātu ārvalstu studentu maksājumi. Vēlāk min viņu studiju maksas dubultošanu un puses ieskaitīšanu fondā, darba ierobežošanu ar akadēmisko atvaļinājumu un uzturēšanās ierobežošanu pēc studijām. Ietekme uz pieprasījumu pēc studijām nav aprēķināta.

41:30 · No kurienes nauda. Uzskata, ka ilgtermiņā nodokļu samazināšana budžetam būs neitrāla, jo uzņēmumi iznāks no ēnu ekonomikas. Tā ir kandidāta prognoze; ienākumu legalizācijas tempa un pārejas deficīta aprēķins nav iesniegts.

60:30 · Ģimenes. Rosina pabalstus piesaistīt minimālajai algai; ģimenes pabalsts — ceturtā daļa minimālās algas par katru bērnu. Ēterā neuzrāda šāda aptvēruma izmaksas.

68:30 · Valoda. Iebilst pret naidīgu attieksmi pret iedzīvotājiem valodas dēļ un atbalsta iespējas atjaunošanu skolā mācīties krievu valodu. Strīdā to raksturo kā svešvalodu izvēles paplašināšanu; no atbildes neizriet solījums par otru valsts valodu.

75:00 · Sistēma un partneri. Atbalsta referenduma sliekšņa pazemināšanu; iepriekš — prezidenta tiešas vēlēšanas. Uz jautājumu par tuvākajiem sabiedrotajiem konkrētu pāri nenosauc: uzskata, ka gandrīz katrs dalībnieks var atbalstīt daļu programmas. Tā ir vienpusēja atvērtība, nevis pārējo piekrišana.

Ainārs Šlesers LPV

04:00 · Drošība. Atbalsta aizsardzības izdevumus 5% no IKP apmērā un vienlaikus prasa stiprināt iekšlietu dienestus. Vēlāk piedāvā pusi aizsardzības iepirkumu novirzīt ASV; optimāla līgumu sadalījuma aprēķinu nesniedz.

13:30 · Ekonomika. Atbalsta uzņēmumu sadalītās peļņas nodokļa samazināšanu līdz 10%, saglabājot nulles likmi reinvestētajai peļņai, un speciālo ekonomisko zonu paplašināšanu, tostarp teritorijā ap lidostu. Gaidāmo ieņēmumu pieaugumu nepamato ar kopēju modeli.

23:30 · Valsts īpašums. Kategoriski iebilst pret Latvenergo privatizāciju, tostarp kotēšanu biržā. Vienlaikus pieļauj privāto kapitālu citos uzņēmumos, piemēram, Latvijas Pastā. Tādēļ šī nostāja nenozīmē jebkādu privātu investīciju aizliegumu valsts sektorā.

29:00 · Izglītība un medicīna kā eksports. Viņš piedāvā piesaistīt ārvalstu pasniedzējus un maksātspējīgus studentus, bet medicīnā — ārvalstu pacientus. Tie ir attiecīgo iestāžu un nozaru ienākumi; no šīm atbildēm neizriet automātiska veselības aprūpes budžeta deficīta segšana.

54:30 · Mazais bizness un ģimenes. Nabadzības mazināšanu sāk ar vienkāršu 10% likmi mazajiem pašnodarbinātajiem un ienākumu izvešanu no ēnu ekonomikas. Par prioritāti ģimenēm nosauc 5000 eiro bērna piedzimšanas brīdī, piedāvājot tam novirzīt daļu līdzekļu no prēmijām valsts sektorā. Pilna tāme un sasniedzamais ietaupījums nav uzrādīts.

65:00 · Valoda un sabiedrība. Aicina nedalīt pilsoņus pēc dzimtās valodas un neuzvelt vainu jauktu ģimeņu bērniem. Apstiprina, ka vienīgā valsts valoda ir latviešu valoda, un atbalsta vairāku valodu zināšanas, beidzot skolu.

75:30 · Sistēma un partneri. Atbalsta prezidenta tiešas vēlēšanas ar plašākām pilnvarām un referenduma sliekšņa samazināšanu no 10% līdz 5%. Turpmākās sarunas saista ar visvairāk atbalstīto partiju rezultātiem, nenosaucot saskaņotu sastāvu.

Andris Šuvajevs Progresīvie

05:00 · Drošība. Izceļ militārās spējas, civilo aizsardzību un sabiedrības gatavību krīzēm. Piedāvā panākt kopīgu reģionālu vai Eiropas finansējumu aizsardzībai — tas ir sarunu virziens, nevis jau saņemti līdzekļi.

14:30 · Ekonomika. Viņš atbalsta prioritāro nozaru izvēli, nevis konkurenci ar lētu darbaspēku; strīdas ar NA, vai atbalstīt nozari vai uzņēmumu pēc objektīviem rādītājiem. Atbalsta profesionālu centralizētu valsts uzņēmumu pārvaldību un to pakalpojumu pieejamību.

26:00 · Izglītība un migrācija. Par pirmo nosacījumu augstākajai izglītībai uzskata finansējumu. Migrācijas jomā prasa kontrolēt fiktīvas mācības un negodprātīgus darba devējus, kā arī skaidri izvēlēties nozares, kurām vajadzīgi ārvalstu darbinieki.

47:30 · Medicīna. Rosina padarīt Nacionālo veselības dienestu neatkarīgu, lai tas varētu plānot pakalpojumus ilgākam laikposmam. Uzskata, ka iepriekšējā koalīcija šo iniciatīvu neatbalstīja; JV ar viņu strīdas par apdrošināšanas modeli.

55:00 · Nabadzība un ģimenes. Atbalsta minimālās algas sasaisti ar vidējo algu un neapliekamā minimuma sasaisti ar minimālo algu. Piedāvā ģimeņu atbalstu pārdalīt no nodokļu atvieglojumiem uz pabalstiem, jo zemi ienākumi neļauj atvieglojumu izmantot pilnībā.

66:00 · Valoda. Uzskata latviešu valodas apguvi par iebraucēju pienākumu un prasa pieejamu kursu sistēmu. Strīds ar NA par pasākumu finansēšanu krievu valodā neļauj pēc viena transkripta neatkarīgi noteikt konkrēto līgumu saturu un izcelsmi.

73:00 · Institūcijas un koalīcija. Vēlēšanu reformu viņš neuzskata par prioritāti; pieļauj diskusiju par lielāku vēlēšanu apgabalu skaitu. Atbalsta pret politisku spiedienu aizsargātu sabiedrisko mediju finansējumu. Noslēgumā tieši izslēdz sadarbību ar Šleseru un Stepanenko.

Artūrs Butāns NA

05:30 · Drošība. Prioritātes — droni un pretdarbība tiem, migrācijas ierobežošana kā drošības jautājums un aizsardzības rūpniecības attīstība.

15:00 · Ekonomika. Atbalsta investīciju instrumentu lielajiem eksportētājiem un vienkāršu mikrouzņēmumu režīmu ar automātisku uzskaiti. Iebilst pret pārāk šauru nozaru atlasi: piedāvā vērtēt uzņēmuma eksporta potenciālu un produktivitāti.

32:00 · Migrācija. Viņš vēlas pārskatīt arī legālo migrāciju, ierobežot fiktīvas studijas, noteikt kopējo kvotu un izcelsmes valstis. Piedāvā anulēt uzturēšanās atļauju atkārtotu administratīvu pārkāpumu gadījumā. Šajā raidījumā nav precīzas kvotas un galīgā izņēmumu saraksta.

48:00 · Medicīna. Uzsver palīdzību onkoloģijas pacientiem, kuriem trūkst pašu līdzekļu, lai saņemtu ārstēšanu ar valsts līdzdalību. Papildus piedāvā daļu nodokļu par kaitīgām precēm novirzīt veselības aprūpei; pasākumu kopējās izmaksas nav norādītas.

55:30 · Ģimenes. Atbalsta neapliekamā atvieglojuma par apgādājamo palielināšanu, ģimenes pabalsta divkāršošanu un mājokļu pieejamību reģionos. Tas ir papildu atbalsts, kas jāsamēro ar budžeta finansējuma avotiem.

66:30 · Valoda. Atbalsta faktisku mācīšanos latviešu valodā un nepamatotu krievu valodas prasību novēršanu darbā pieņemšanā. Iebilst pret SV piedāvāto krievu valodas atgriešanu skolu izvēlē, par prioritāti uzskatot ES valodas.

73:30 · Sistēma un partneri. Atbalsta iespēju ārvalstīs balsotājiem izvēlēties savu dzimto reģionu. Atbalsta AS, NA, JV un ZZS kombinācijas turpināšanu; vispārīgo atteikumu sadarboties ar «pretvalstiskiem spēkiem» šeit nepārvēršam patstāvīgi sastādītā partiju sarakstā.

Arvils Ašeradens JV

06:00 · Drošība. Uzskata par nepieciešamu Latvijas dalību mainīgajā Eiropas drošības sistēmā, militāro un civilo aizsardzību un aizsardzības rūpniecību.

15:30 · Ekonomika. Produktivitāti saista ar investīcijām, izceļot enerģētiku, aizsardzību un mākslīgo intelektu. Atbalsta tirgū orientētu valsts uzņēmumu izņemšanu no ministriju tiešās pārvaldības un iespējamu biržas kapitāla piesaisti daļai no tiem.

27:00 · Augstākā izglītība. Par pietiekamu finansējumu, iespēju pētniekiem gūt atdevi no izstrādņu komercializācijas un studiju kreditēšanas pārskatīšanu, ietverot arī dzīvošanas izdevumus.

39:30 · Budžets. Viņš 55% no IKP nosauc par parāda augšējo orientieri, saistot to ar tirgu uzticību. Viņš paļaujas uz izaugsmes paātrināšanos; ja tā nenotiks, atzīst grūtu lēmumu nepieciešamību, cenšoties izvairīties no nodokļu celšanas. IKP pieaugums pats par sevi negarantē parāda samazināšanos: tas atkarīgs arī no deficīta.

49:00 · Medicīna. Skaidro finansējuma rādītāju atšķirības atkarībā no tā, kuri publiskie izdevumi tiek ieskaitīti. Apspriež pakāpenisku palielinājumu un apdrošināšanas modeli, strīdas ar Pro par iemesliem, kāpēc iepriekšējā valdībā netika panākta vienošanās. Precīzās summas ASR ir neviennozīmīgas un šeit netiek atkārtotas.

56:00 · Ienākumi un valoda. Piedāvā minimālo algu 50% apmērā no vidējās algas un neapliekamo minimumu 80% apmērā no minimālās algas, apspriež pensiju piemaksas par stāžu. Valodas jautājumā — skolu pārejas kvalitāte un to cilvēku apmācība, kuri latviešu valodu pārvalda nepietiekami.

74:00 · Sistēma un partneri. Nesaskata vajadzību mainīt parlamenta vēlēšanu sistēmu; par galveno uzskata publiskā sektora modernizāciju. Par tuvākajiem partneriem sauc raidījuma datumā valdošo koalīciju, tās nākotni atstājot atkarīgu no balsojuma rezultātiem.

Viktors Valainis ZZS

06:30 · Drošība. Atbalsta sadarbību ar Ukrainu un ASV, tostarp iepirkumos, kā arī vismaz 200 miljonu eiro piešķiršanu gadā vietējās aizsardzības rūpniecības attīstībai. Tas ir viņa priekšlikums līdzekļu sadalei.

16:00 · Ekonomika. Liek uzsvaru uz kreditēšanu un eksportu, tostarp valsts uzņēmumu eksportu. Iebilst pret visu uzņēmumu apvienošanu vienā pārvaldības centrā, baidoties no problēmu koncentrācijas; atbalsta speciālo zonu un reģionālo investīciju attīstību.

33:00 · Migrācija. Viņš piedāvā, lai personas, kas valstī uzturas nelikumīgi, to pamestu 48 stundu laikā, bet ārvalstu studenti, kuri nemācās, zaudētu pamatu palikt. Vēlas pastiprināt uzaicinošo darba devēju atbildību. Šis pārstāsts neapstiprina šāda termiņa juridisko īstenojamību un izņēmumus.

40:00 · Budžets. Viņš uzskata parāda orientieri 55% no IKP par pārāk augstu un runā par izdevumu pārskatīšanu vismaz €500 miljonu apmērā, galvenokārt centrālās pārvaldes izdevumos. Samazinājumu saraksta un aprēķina raidījumā nav.

45:00 · Medicīna. Viņš nosauc €870 miljonu papildu nepieciešamību pēc ZZS aprēķina. Par galveno problēmu uzskata naudas trūkumu, ne tikai efektivitāti. Slimnīcu infrastruktūrai piedāvā publisko un privāto partnerību; arī tai jāpārbauda turpmākās budžeta saistības.

56:30 · Ienākumi un ģimenes. Atbalsta labāk apmaksātas darbvietas, zemāku PVN pārtikai un mājokļa nodokli, bāzes pensiju un indeksāciju. Demogrāfijas jomā uzsver jau sāktā atbalsta saglabāšanu, nevis nosauc vienu jaunu lielu universālu maksājumu.

67:30 · Valoda, pārstāvniecība un partneri. Prasa atbalstu skolām un pedagogiem valodas reformas faktiskai īstenošanai. Atbalsta iespēju ārvalstīs balsotājiem izvēlēties apgabalu; iepriekš atbalsta prezidenta tiešas vēlēšanas. Dod priekšroku pašreizējās koalīcijas turpināšanai, neizvēloties divus tuvākos partnerus.

Partija fokusā · septiņas pilnas analīzes

Partija fokusā · Mēs mainām noteikumus2026. gada 31. augusts · pieci dalībnieki

Dalībnieki: Solvita Gulbe, Jāzeps Baško, Grigorijs Rozentāls, Ainārs Mielavs, Edvarts Krusts

09:00 ↗ Baško un kolēģi: balsošanu par partiju sarakstiem aizstāt ar atsevišķu kandidātu sarindošanu pēc Īrijas STV modeļa, atcelt valsts mēroga 5% slieksni. Tam būs vajadzīgs parlamenta vairākuma atbalsts.

16:00 ↗ Gulbe: samazināt vadības līmeņus un funkciju dublēšanos; cilvēkam ziņas valstij jāsniedz tikai vienu reizi. Pieteiktais ietaupījums pārvaldes aparātā ir ap 500 miljoniem eiro, taču detalizēta neto ietaupījuma saraksta raidījumā nav.

19:30 ↗ Baško: aizsardzībai vismaz 5% no IKP, ieskaitot divējāda lietojuma infrastruktūru; Krusts rosina iesaistīt apmācītos iesauktos robežas apsardzībā.

24:30 ↗ Uz trim gadiem apturot termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu trešo valstu pilsoņiem, paredzēti izņēmumi patiešām vajadzīgiem speciālistiem un studentiem. Tas nav beznosacījumu aizliegums jebkādai ieceļošanai.

37:30 ↗ Baško: apvienot valsts un privātās medicīnas rindas. Jautājums, kas segs starpību starp valsts tarifu un privātās klīnikas cenu, paliek neatbildēts.

40:30 ↗ Rosina atteikties no centralizētajiem eksāmeniem, paplašināt skolu patstāvību, attīstīt profesionālo izglītību. Kopīgs salīdzināmas kvalitātes vērtēšanas mehānisms nav izklāstīts.

48:30 ↗ Baško: atvieglojumu par apgādājamo palielināt no €250 līdz €500 un galveno mājokli atbrīvot no nodokļa. Aparāta ietaupījumam pievieno ap €500 miljoniem iepirkumos; tas ir partijas vērtējums, nevis pārbaudīts budžeta resurss.

57:00 ↗ Sadarbības nosacījumi: atbalsts Ukrainai, vēlēšanu un valsts pārvaldes reforma. Par vistuvāko sauc AS; sadarbību ar SV izslēdz. Progresīvie ir ideoloģiski tāli; skaidru atbildi par LPV nedod.

Plašāk par partiju →

Partija fokusā · Latvijas attīstībai2026. gada 4. septembris · pieci dalībnieki

Dalībnieki: Juris Pūce, Leons Līdums, Iveta Ratinīka, Andris Vaivods, Edgars Jaunups

12:00 ↗ Ministru prezidenta amata kandidāts ir Ivars Ījabs, kurš pats Saeimas vēlēšanās nekandidē. Pūce un kolēģi to skaidro ar viņa darba turpināšanu Eiropas Parlamentā līdz iespējamai iecelšanai amatā.

15:30 ↗ Pūce aizstāv pašreizējo partnerības institūtu. Partija nav pieņēmusi lēmumu par viendzimuma laulību ieviešanu; viņš to nenosauc par nākamā Saeimas sasaukuma prioritāti.

18:30 ↗ Jaunups un kolēģi: valstij jāpasūta vietējās aizsardzības rūpniecības produkcija, pat ja sākumā tā ir dārgāka; argumenti ir piegāžu drošums, darbvietas un eksports. 5% no IKP aizsardzībai ir minimums, kas atkarīgs no apdraudējuma.

24:00 ↗ Pēc ārkārtas situācijām — kļūdu izvērtēšana ar konkrētiem termiņiem, rezerves sakari un elektrotīklu trašu attīrīšana. Migrācijas jomā — nelegālas ieceļošanas novēršana un saskaņots dienestu darbs.

40:00 ↗ Pūce: saglabāt un pakāpeniski stiprināt otro pensiju līmeni. Pabalstus piesaistīt objektīvam ienākumu rādītājam, pakāpeniski ieviest bāzes pensiju cilvēkiem, kuru iepriekšējās iemaksas bijušas nepietiekamas.

44:00 ↗ Vaivods atbalsta mērķi veselības aprūpei atvēlēt 6% no IKP; Jaunups — izdevumu revīziju, vairāk kompensējamo zāļu un kvotu maiņu. Piekļuves dalīšanu divos grozos viņi nenosauc par prioritāti.

49:00 ↗ Izaugsme jāpapildina ar mērķētu palīdzību viena vecāka ģimenēm un cilvēkiem ar invaliditāti; Ratniece piedāvā agrīnu karjeras ievirzi un karjeras speciālistu katrā skolā.

59:30 ↗ Pūce izslēdz koalīciju ar SV un „Stabilitātei!”. LPV vērtē kā nevēlamu variantu, taču absolūtu aizliegumu neformulē.

Plašāk par partiju →

Partija fokusā · Stabilitātei!2026. gada 7. septembris · pieci dalībnieki

Dalībnieki: Svetlana Čulkova, Pāvels Kuzmins, Nataļja Marčenko-Jodko, Ludmila Rjazanova, Igors Orlovs

09:30 ↗ Čulkova nesniedz tiešu atbildi uz jautājumu par Krievijas iebrukumu. Iestājas pret militāro palīdzību Ukrainai, tās atjaunošanas finansēšanu no Latvijas budžeta un Ukrainas uzņemšanu ES un NATO.

16:00 ↗ Piedāvā atjaunot tirdzniecību, tranzītu un tiešas resursu piegādes no Krievijas un Baltkrievijas. Apspriež izņēmumus no visas Eiropas sankcijām un nacionālo ierobežojumu pārskatīšanu; partneru un darījumu pušu piekrišana nav nodrošināta.

23:30 ↗ Čulkova precizē: partijas piesauktais neitralitātes statuss nenozīmē izstāšanos no NATO. Tiek saglabāta sabiedroto gaisa telpas aizsardzība un mācības; 5% izdevumos vēlas iekļaut ceļus, medicīnu un iekšējos dienestus. Šāda modeļa atbilstība sabiedroto saistībām nav izskaidrota.

35:30 ↗ Piedāvā paplašināt krievu valodas lietojumu sabiedriskajā un uzņēmējdarbības dzīvē, atjaunot valsts finansētas krievu vai divvalodu skolas. Apspriež pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem bez naturalizācijas eksāmena.

42:00 ↗ Četros gados samazināt aparātu par 30%, paredzot izņēmumus skolotājiem, mediķiem un drošības dienestiem. Sabalansētu budžetu sola četru gadu perioda beigās, nevis nekavējoties.

47:00 ↗ Piemaksas pie pensijas par darba stāžu, neapliekamais minimums un €0,75 maksas par recepti atcelšana. Finansiālās cerības cita starpā saista ar austrumu tirdzniecību.

50:00 ↗ Atteikties no Skola2030, mazināt atskaišu skaitu un dot skolotājiem lielāku brīvību. Sarunā nav sīki izklāstīta mācību modeļa aizstāšana.

56:00 ↗ Nav gatavi sadarboties ar NA un ASL. SV nosauc par tuvāku, taču kritizē tās valodas politikas priekšlikumu ierobežotību. Pret LPV pauž neuzticību; gatava vienošanās starp šīm partijām nav paziņota.

Plašāk par partiju →

Partija fokusā · Zaļo un Zemnieku savienība2026. gada 11. septembris · pieci dalībnieki

Dalībnieki: Viktors Valainis, Reinis Uzulnieks, Daiga Mieriņa, Uldis Augulis, Kaspars Melnis

10:00 ↗ Valainis, Augulis un Melnis: pārskatīt klimata ierobežojumus, ja tie kavē saimniecisko darbību un izaugsmi. Viņi apspriež mežsaimniecību un sarunas ES līmenī; automātisku Eiropas prasību atcelšanu nesola.

15:00 ↗ Atbildot uz jautājumu par reklāmu «produkti bez PVN», skaidro, ka programmā tradicionālajiem pamatproduktiem paredzēti 5%, bet nulles likme ir turpmākais virziens. Reklāmas sauklis ir plašāks par konkrēto programmas apņemšanos.

20:00 ↗ Dalībnieku uzsvari par alkohola akcīzes nodokli atšķiras: iespējamu paaugstināšanu sociāliem mērķiem salīdzina ar pierobežas tirdzniecību un nelegālā tirgus risku. Kopīgu jaunu likmi viņi nenosauc.

23:30 ↗ Valaiņa strīds ar raidījuma vadītāju par investīcijām: pieteiktie projekti un faktiski jau ieguldītā nauda ir dažādi posmi. Piesaistīto projektu prezentāciju nevar uzskatīt par gataviem budžeta ieņēmumiem.

26:30 ↗ Valainis iestājas par pārtikas un degvielas cenu uzraudzību, lai nodokļu atvieglojumi nonāktu līdz pircējam; atbalsta virspeļņas nodokļa instrumentu degvielas nozarē.

34:30 ↗ Uzulnieks: pensiju piemaksas sākt ar cilvēkiem vecumā no 85 gadiem, pēc tam paplašināt saņēmēju loku. Raidījumā runā par valdības apstiprinātu projektu, kas vēl jāizskata Saeimai. Tas nav jau spēkā esošs maksājums visiem pensionāriem.

43:00 ↗ Augulis pavērsienu Stambulas konvencijas jautājumā skaidro ar attieksmi pret pievienoto deklarāciju. Valainis vienlaikus saka, ka konvencija nav prioritāte un stingras kopīgas balsošanas līnijas nav. Viendzimuma laulības pārstāvji noraida.

45:00 ↗ Par pastiprinātām migrantu uzturēšanās likumības pārbaudēm. Jautājumā par kritērijiem dokumentu pārbaudei uz ielas bez aizdomām par pārkāpumu skaidrs ierobežojums netiek dots.

57:00 ↗ Dod priekšroku pašreizējās valdības kombinācijas turpināšanai. Izslēdz SV un «Stabilitātei!». Valainis nenovelk absolūtu sarkano līniju pret LPV, bet tās iesaisti uzskata par maz ticamu; pieļauj Pro un MMN, neraugoties uz politiskām domstarpībām.

Plašāk par partiju →

Partija fokusā · Jaunā Vienotība2026. gada 14. septembris · pieci dalībnieki

Dalībnieki: Evika Siliņa, Edmunds Jurēvics, Baiba Braže, Rihards Kozlovskis, Inga Bērziņa

13:30 ↗ Par premjerministra kandidātu nosaukts Arvils Ašeradens, uzsverot viņa pieredzi finanšu jomā. Pašā Kurzemes raidījumā piedalās Inga Bērziņa, lai gan video aprakstā iepriekš bija norādīts Ašeradens.

26:00 ↗ Jurēvics un Siliņa skaidri izslēdz sadarbību ar LPV, SV un „Stabilitātei!”. Tas ir JV atteikums piedalīties šādā koalīcijā, nevis tiesības aizliegt citiem to izveidot bez JV.

29:00 ↗ Braže: valsts kā pirmais aizsardzības produkcijas pasūtītājs, pēc tam eksports un ES/NATO programmas. Militārā palīdzība Ukrainai 0,25% apmērā no IKP tiek apspriesta atsevišķi no humānās palīdzības un apmācībām.

36:00 ↗ Kozlovskis: turpināt civilās aizsardzības centru attīstību Latgalē, risināt personāla jautājumu. Materiālajām rezervēm — viena plānošanas, iepirkumu un loģistikas organizācija sadrumstalotu iestāžu vietā.

42:30 ↗ Skolotāju alga — par 20% lielāka nekā vidējā, prognozējams finansēšanas modelis. Bērziņa atbalsta vidusskolu koncentrēšanu centros, saglabājot pamatizglītību tuvāk mājām un pāreju uz latviešu valodu.

48:30 ↗ Siliņa: mērķim veselības aprūpei atvēlēt 6% no IKP vajadzīgi darbinieki, vienota pieraksta sistēma un ģimenes ārstu prakšu stiprināšana. Piedāvā patstāvīgu veselības apdrošināšanas fondu ar daudzgadu plānošanu.

53:30 ↗ Finansējuma avoti — ekonomikas izaugsme, ES daudzgadu budžets un valsts pārvaldes modernizācija. Mērķis pētniecībai atvēlēt 3% no IKP ietver gan valsts, gan privāto finansējumu — katru 1,5% apmērā, nevis 3% valsts izdevumu.

Plašāk par partiju →

Partija fokusā · Nacionālā apvienība2026. gada 15. septembris · pieci dalībnieki

Dalībnieki: Artūrs Butāns, Ilze Indriksone, Edmunds Teirumnieks, Edvīns Šnore, Jānis Dombrava

07:00 ↗ Dombrava un kolēģi: latviešu valodai jākļūst par valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku iekšējās saziņas valodu. Īstenošanu saista ar iestādes noteikumiem un vadītāju atbildību.

12:00 ↗ Šnore iestājas par sabiedrisko mediju satura krievu valodā pārtraukšanu, atzīstot īpašas situācijas krīzes informācijas sniegšanā. Šūnu apraidei min latviešu un angļu valodu.

15:00 ↗ Teirumnieks: latgaliešu valoda kā brīvprātīgs mācību priekšmets, papildu skolotāju sagatavošana; obligātu priekšmetu visiem nepiedāvā.

17:30 ↗ Ārvalstu darbinieku kvotas, galveno lomu paredzot drošības dienestiem. Ārvalstu studentiem — ES, NATO un OECD valstu prioritāte un studiju faktiskuma pārbaude; šie divi mehānismi nav identiski.

31:00 ↗ Indriksone: ģimenes pabalstu un bērna kopšanas atbalsta palielināšana. Apspriež neapgūto līdzekļu izmantošanu; ilgtspējīgs segums visam pasākumu kopumam netiek parādīts.

36:00 ↗ Valsts atbalstu reproduktīvajām tehnoloģijām dalībnieki saista ar vīrieša un sievietes ģimeni. Attiecināšanu uz divu sieviešu pāri neatbalsta.

38:00 ↗ Butāns: mērķis līdz 2030. gadam sasniegt IKP uz vienu iedzīvotāju 80% apmērā no ES vidējā rādītāja; aizsardzības eksports, tehnoloģijas, pētniecība un atļauju izsniegšanas paātrināšana. Nepiedāvā nepieciešamā izaugsmes tempa aprēķinu.

52:00 ↗ Indriksone: skolu tīklā jāņem vērā kvalitāte un pieejamība, ne tikai skolēnu skaits. Apspriež spēcīgu skolotāju attālinātās stundas ar vietējo atbalstu.

57:30 ↗ Vēlamie partneri — AS, JV un ZZS. SV un Stabilitātei! izslēdz. Šnore Pro un LPV sauc par nevēlamiem, taču pieļauj diskusiju, ja tās atteiksies no NA nepieņemamām nostājām.

Plašāk par partiju →

Partija fokusā · Latvija pirmajā vietā2026. gada 18. septembris · pieci dalībnieki

Dalībnieki: Ainārs Šlesers, Linda Liepiņa, Ramona Petraviča, Edmunds Zivtiņš, Aleksandrs Bartaševičs

07:50 ↗ Šlesers: tradicionāli priekšstati par ģimeni un mātes un tēva lomu audzināšanā skolā; pēc 18 gadu vecuma — personīga izvēle. Piedāvā pārskatīt mācību materiālu saturu.

10:00 ↗ LPV pārstāvji prasa opozīcijai vienlīdzīgu piekļuvi sabiedriskajiem medijiem un skaidrākus noteikumus; atbildēs noliedz nodomu diktēt redakcijām saturu. Neatkarīgu mediju finansējumu apspriež atsevišķi no konkrētu raidījumu kritikas.

15:20 ↗ Rosina likvidēt SIF un tā funkcijas nodot ministrijām; pārmetumi fondam par politiski motivētu naudas sadali šeit atspoguļoti kā dalībnieku nostāja, nevis pārbaudīts fakts.

17:13 ↗ Šlesers sola balsot par izstāšanos no Stambulas konvencijas, taču neizvirza visu nākamo partneru piekrišanu izstāšanās jautājumā par obligātu koalīcijas nosacījumu. Ekonomisko izaugsmi nosauc par augstāku prioritāti.

18:50 ↗ Šlesers nosoda Krievijas karu un apliecina atbalstu Ukrainai. Plašāku attiecību normalizāciju viņš saista ar Ukrainai pieņemamu miera līgumu un ES un ASV sankciju atcelšanu; sankcijām nepakļautu tirdzniecību pieļauj jau tagad.

20:16 ↗ Bartaševičs ieroču piegādes Ukrainai ierindo pēc Latvijas pašu vajadzību nodrošināšanas. Šlesers iebilst pret burtisku pārpalikuma principu un runā par līdzsvaru; konkrētu kopīgu sadales formulu viņi neapstiprina.

24:37 ↗ Par kopīgo ES un ASV sankciju ievērošanu bez papildu Latvijas ierobežojumiem; tranzītu pamato ar tirdzniecības interesēm, tostarp ASV piegādātāju interesēm.

26:35 ↗ Šlesers piedāvā pēc pārbaudes piešķirt uzturēšanās atļaujas investoriem, izslēdzot no šā piedāvājuma Krieviju un Baltkrieviju.

28:15 ↗ Bartaševičs prasa Latgalei novirzīt vismaz 24% attiecīgo ieguldījumu, atsaucoties uz reģiona iedzīvotāju īpatsvaru. Viņa vērtējums par pašreizējo sadalījumu nav neatkarīgi pārbaudīts; kopējais finanšu mehānisms nav izklāstīts.

32:00 ↗ Šlesers piedāvā piesaistīt Ķīnas ražotnes Latgales speciālajām ekonomiskajām zonām; aizsardzības uzņēmumus viņš uzskata par saprātīgu izvietot tālāk no robežas.

34:17 ↗ Petraviča piedāvā dalīt uzņēmumu ienākuma nodokli ar pašvaldībām; LPV atkārto priekšlikumu par 10% likmi uzņēmējdarbības piesaistei.

37:30 ↗ Šlesers piedāvā valdībai ar darba devēju organizāciju līdzdalību iepriekš saskaņot lielos investīciju projektus. Par konkrēto aviācijas degvielas projektu Liepājā viņš atzīst informācijas trūkumu; nav galīgas atbildes, vai vietējiem iedzīvotājiem ir tiesības projektu apturēt.

44:40 ↗ Apspriežot Waterfront, Šlesers nošķir privāto attīstītāja projektu no pasažieru termināļa un pilsētas infrastruktūras, kam pieļauj publisko un privāto partnerību. Šīs daļas nevar apvienot vienā solījumā par pilnībā privātu finansējumu.

46:20 ↗ €5000 pabalstu bērna piedzimšanas gadījumā apspriež kopā ar mājokli, darbu un pakalpojumiem: Petraviča atzīst, ka dzimstībai ar vienu maksājumu nepietiek. Šlesers resursu saista ar mērķi piesaistīt €100 miljardu investīcijas desmit gados; visa pasākumu kopuma tāmes nav.

54:00 ↗ Šlesera izvēle ir AS un LPV valdība. AS piekrišana nav apstiprināta. Viņš izslēdz SV, «Stabilitātei!», Pro un JV; atkarībā no rezultāta un vienošanās pieļauj sarunas ar NA, LA, MMN un ZZS.

58:17 ↗ Piedāvā samazināt ministriju skaitu aptuveni no 14 līdz 10; pārejas izmaksas un neto ietaupījums raidījumā nav aprēķināti.

Plašāk par partiju →

Trīs pieteiktie raidījumi

AS ↗ · SV / Jaunlatvieši ↗ · Progresīvie ↗

19. septembrī ieraksti atskaņošanas sarakstā ir atzīmēti kā gaidāmi. To saturs vēl nav analizēts. SC, Gobzema sarakstam, JKP un ASL šā formāta raidījumi atskaņošanas sarakstā nav atrasti.

LTV atskaņošanas saraksts ↗

06 / Pirmavoti un metodika

Avoti un metodika

CVK: visu 14 sarakstu programmas ↗Programmu sadaļas pamats; saites uz konkrētiem dokumentiem ir partiju kartītēs.LSM: partijas un reitingu vēsture ↗SKDS mēneša datu rindas no atsevišķām kartītēm; grafiku tabulās pieejamas saites uz katru rindu.LSM / SKDS: augusta aptauja ↗Procentu bāze un skaidrojumi par pēdējo izmantoto mērījumu.Partija fokusā ↗Izanalizētās intervijas un gaidāmo raidījumu pieteikumi.Latvijas Radio: Krustpunktā ↗Diskusijas ar partiju pārstāvjiem; tiešās saites ar laika atzīmēm ir sadaļā «Debates un diskusijas».TV24 priekšvēlēšanu debates — 6. septembris ↗2026. gada 6. septembris · 86 min 01 s TV24 priekšvēlēšanu debates — 13. septembrī ↗2026. gada 13. septembris · 86 min 11 s Klausītāju jautājumi: NA un “Gobzema saraksts” ↗2026. gada 16. septembris · 52 min 30 s Debates Liepājā: investīcijas, mājokļi, medicīna un budžets ↗2026. gada 17. septembris · 154 min 4 s

Kas notiek Latvijā?

Raidījuma atskaņošanas saraksts ↗

Politiķu ātrais tests

LETA · Politiķi! Kas tas vispār bija?!

Andris Kulbergs ↗ (10.08)
Arvils Ašeradens ↗ (17.08)
Andris Šuvajevs ↗ (24.08)
Viktors Valainis — ZZS ↗ (31.08)
Ainārs Šlesers — LPV ↗ (7.09)
Jūlija Stepaņenko — SV / Jaunlatvieši ↗ (14.09)

Kā sagatavots pārskats

Partiju secība nav vērtējums vai ieteikums. Programmas apraksta nodomus: to īstenošanai vajadzīgs budžets, likumu grozījumi un vairākuma atbalsts.

Programmas, reitingi un raidījumos paustais ir dažādi avotu veidi. Programmas pārstāstītas pēc CVK dokumentiem; izteikumi — pēc pilniem automātiskajiem subtitriem vai audio transkripcijām. Atpazīšanā var būt kļūdas, tāpēc norādīti ieraksti un aptuveni laika kodi. Kandidātu paziņojumi nav uzskatīti par neatkarīgi pārbaudītiem faktiem. Koalīciju scenāriji ir analītisks vērtējums, nevis izmērītas varbūtības.

Apskats atjaunināts 20.09.2026. Pēdējā izmantotā aptauja — 2026. gada augusts. Jauni ieraksti tiek pievienoti pēc pilnīgas analīzes. Informatīvais apskats sagatavots ar MI palīdzību; tas nav saistīts ar CVK, medijiem vai partijām un neiesaka, par ko balsot.

Ko piedāvāLatvijas partijas

Visas partijas vienuviet

Suverēnā vara / Apvienība Jaunlatvieši

Ekonomika un nodokļi

Sociālā politika

Ārpolitika un drošība

Valoda un sabiedrība

Enerģētika un infrastruktūra

Medicīna

Izglītība

Ģimene un bērni

Mājoklis

Valsts pārvalde

Mēs mainām noteikumus

Ekonomika un nodokļi

Sociālā politika

Ārpolitika un drošība

Valoda un sabiedrība

Enerģētika un infrastruktūra

Medicīna

Izglītība

Ģimene un bērni

Mājoklis

Valsts pārvalde

Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs

Ekonomika un nodokļi

Sociālā politika

Ārpolitika un drošība

Valoda un sabiedrība

Enerģētika un infrastruktūra

Medicīna

Izglītība

Ģimene un bērni

Mājoklis

Valsts pārvalde

Zaļo un Zemnieku savienība

Ekonomika un nodokļi

Sociālā politika

Ārpolitika un drošība

Valoda un sabiedrība

Enerģētika un infrastruktūra

Medicīna

Izglītība

Ģimene un bērni

Mājoklis

Valsts pārvalde

Nacionālā apvienība

Ekonomika un nodokļi

Sociālā politika

Ārpolitika un drošība

Valoda un sabiedrība

Enerģētika un infrastruktūra

Medicīna

Izglītība

Ģimene un bērni

Mājoklis

Valsts pārvalde

Gobzema saraksts

Ekonomika un nodokļi

Sociālā politika

Ārpolitika un drošība

Valoda un sabiedrība

Enerģētika un infrastruktūra

Medicīna

Izglītība

Ģimene un bērni

Mājoklis

Valsts pārvalde

Apvienotais saraksts

Ekonomika un nodokļi

Sociālā politika

Ārpolitika un drošība

Valoda un sabiedrība

Enerģētika un infrastruktūra

Medicīna

Izglītība

Ģimene un bērni

Mājoklis

Valsts pārvalde

Latvija pirmajā vietā

Ko piedāvā
Latvijas partijas