Latviešu valoda, nacionālā identitāte, ģimenes un drošība.
Turpmāk apkopoti programmas galvenie punkti un kandidātu precizējumi aplūkotajos raidījumos. Partijas solījumi, dalībnieku personīgās atbildes un analītiskie jautājumi ir nodalīti.
CVK reģistrētās programmas redakcionāls izklāsts latviešu valodā. Visi turpmāk minētie pasākumi ir partijas priekšlikumi, nevis spēkā esoši noteikumi. Avots izlasīts 16.09.2026.; atbildes no intervijām sniegtas atsevišķā sadaļā.
Latviešu valoda un sabiedriskā vide
Garantēt apkalpošanu latviešu valodā publiskajā un privātajā sektorā; noteikt latviešu valodu par valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku savstarpējās saziņas valodu.
Stiprināt Valsts valodas centru, atbalstīt latviešu valodas digitālos rīkus un mākslīgo intelektu; pieņemt derusifikācijas deklarāciju okupācijas seku novēršanai.
Valsts atbalstu plašsaziņas līdzekļiem piešķirt tikai saturam latviešu valodā; sabiedriskos medijus attīstīt kā politiski neitrālu informācijas avotu latviešu valodā. Paplašināt latgaliešu valodas apguvi.
Ģimenes pabalsti un mājokļi
Bērna kopšanas pabalstu palielināt līdz 600 € un ik gadu indeksēt; nodrošināt, lai ģimenes ienākumi bērna pirmajos 18 dzīves mēnešos nekļūtu mazāki par iepriekšējo vidējo līmeni.
Valsts ģimenes pabalsts: 100 eiro par vienu bērnu, 300 eiro par diviem, 600 eiro par trim un vairāk bērniem. Ieviest siltu ēdināšanu skolās un bērnudārzos, līdz 18 gadu vecumam medicīnu pilnībā finansēt no valsts līdzekļiem.
15 tūkstošu eiro grants hipotekārā kredīta dzēšanai par katru bērnu; garantēts kredīts bez pirmās iemaksas jaunajām ģimenēm. Norakstīt 50% studiju kredīta par pirmo bērnu un 90% par otro.
Aizsardzība un iekšējā drošība
Aizsardzības finansējums virs 5% no IKP; attīstīt vietējo militāro rūpniecību, pretgaisa aizsardzību, dronus, pretdronu sistēmas, sauszemes un krasta aizsardzību.
Paplašināt rezervi un atbalstu karavīriem, zemessargiem un dienesta dalībniekiem; veicināt dienesta ieroču decentralizētu glabāšanu.
Palielināt iekšlietu dienestu atalgojumu un aprīkojumu, valsts vadībā būvēt patvertnes, stiprināt rezerves un kritisko infrastruktūru; saīsināt tiesvedības termiņus.
Imigrācija un ārpolitika
Stingras uzturēšanās atļauju kvotas trešo valstu pilsoņiem, pastiprināta kontrole; veicināt Latvijai nelojālu personu un Krievijas pilsoņu aizbraukšanu.
Piesaistot studentus, dot priekšroku ES, NATO un OECD valstīm un diasporai; noraidīt Latvijai obligātu imigrantu sadali ar ES lēmumiem.
Cieša alianse ar ASV un Baltijas valstu, Ziemeļvalstu un Polijas sadarbība. Atbalsts Ukrainai līdz uzvarai un uzņemšanai ES un NATO; ekonomisko saišu saraušana ar Krieviju un Baltkrieviju.
Ekonomika un nodokļi
Mērķis — līdz 2030. gadam sasniegt IKP uz vienu iedzīvotāju 80% apmērā no ES vidējā rādītāja. Kopā ar darba devējiem veidot prognozējamus nodokļus un atvieglotu režīmu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem; konkrētas likmes šeit nav nosauktas.
Investīciju fonds produktīviem eksportētājiem, kuri maksā par vidējo augstāku algu; paātrinātas procedūras militārajai rūpniecībai, atbalsts jaunuzņēmumiem, amatniekiem, ģimenes uzņēmumiem un kooperatīviem.
ES fondus pirmām kārtām novirzīt aizsardzībai un augošām nozarēm. Atvērt iepirkumu datus un izmantot MI sadārdzinājumu un korupcijas atklāšanai.
Skolas, zinātne un kultūra
Obligāti finanšu pratības un uzņēmējdarbības pamati vidusskolā; plašāka Latvijas vēstures, pilsoniskās audzināšanas un ģimenes vērtību apguve.
Plānojot skolu tīklu, ņemt vērā kvalitāti, bērna intereses un drošu sasniedzamību; ar tiešsaistes stundām visos reģionos piesaistīt labākos skolotājus. Sagatavot skolas apdraudējumiem un attālinātam režīmam krīzes laikā.
Stabils atbalsts jaunajiem pētniekiem pēc grāda iegūšanas; vairāk pētījumu par latviešu valodu, vēsturi un kultūru. Atbalstīt nacionālo kino, sakrālo mantojumu un latviešu populāro mūziku.
Medicīna un vecākā paaudze
Mazināt rindas, apvienojot publisko un privāto finansējumu; attīstīt ģimenes ārstu tīklu, integrētu aprūpi un attālinātas konsultācijas novados.
Obligātu profilaktisko pārbaužu programma ar valsts atbalstu; pieejama psihiatriskā palīdzība bērniem, jauniešiem un senioriem, zāļu kompensācijas paplašināšana hroniskiem slimniekiem.
Pensiju otrā līmeņa automātiska mantošana ģimenē un nodokļu stimuli trešajam līmenim; pieejama veco ļaužu aprūpe reģionos. Paplašināt tēva atvaļinājumu un vīriešu veselības profilaksi.
Reģioni, daba un valsts
Autoceļus un ostas attīstīt, prioritāti piešķirot drošībai un eksportam; saglabāt lauku pasta nodaļas, ārstus, mazās skolas un bibliotēkas. Reģionāla energoefektīvu īres mājokļu programma ar izpirkuma tiesībām.
Atbalstīt renovāciju, atjaunīgo enerģiju un elektrotīklu modernizāciju; klimata pasākumus vērtēt, ņemot vērā sociālekonomisko ietekmi.
Samazināt ministriju un pašvaldību funkciju dublēšanos, ieviest mākslīgo intelektu un izmērāmus valsts uzņēmumu darbības rādītājus. Diasporas pārstāvjiem, kuri atgriežas, — palīdzība ar darbu, mājokli un bērnu izglītību.
02 / Analītika
Analītisks komentārs
Finansējums un jautājumi par īstenošanu
Eksportam, aizsardzības rūpniecībai, tehnoloģijām un produktivitātes pieaugumam jāpaplašina nodokļu bāze. Brīvo līdzekļu novirzīšana tiek apspriesta ģimeņu atbalsta pasākumiem. Pastāvīgiem pabalstiem vajadzīgs ilgtspējīgs avots: viena gada rezerve neparāda segumu nākamajam gadam. Aprēķins, kā sasniegt 80% no ES vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju, raidījumā nav sniegts.
Programmas un uzstāšanos vērtējums sniegts zemāk; tas nav neatkarīgs audits. Tāmes neesamība šajos materiālos nepierāda, ka tās nav citos partijas dokumentos.
Piezīmes pie paziņojumiem un programmas
Nostāju salīdzinājums, nevis faktu patiesuma pārbaude. Atveriet piezīmi, lai redzētu formulējumus, avotus un secinājuma ierobežojumus.
Neatbilstības · 1
Tirdzniecība ar Krieviju: ekonomisko sakaru aizliegums un izņēmums tranzītam
NA programmā pieteikta ekonomisko saišu pārraušana ar Krieviju un Baltkrieviju. Kādā intervijā Indriksone atkārto vispārējo aizliegumu, taču pēc risku izvērtēšanas pieļauj tranzītu no Centrālāzijas caur Krieviju. Tas ir izņēmums, kura robežas nav saskaņotas ar programmas vispārējo formulējumu; raidījuma vadītājs tieši norāda uz Krievijas dzelzceļa iesaisti.
Salīdzinātie formulējumi (pārstāsts):
Solījums saraut ekonomiskās saites ar Krieviju un Baltkrieviju; sadaļa «Ārpolitika».
Precīzāk ir runāt par spriedzi starp vispārējo noteikumu un izņēmumu, nevis par pierādītu visas ārpolitikas kursa maiņu. Atbildē nošķirta preces izcelsme no tās pārvadāšanas maršruta.
Pārbaudīts 2026-09-16
03 / Debates un diskusijas
Debates un diskusijas
Ministru prezidenta amata kandidāta intervija · Kas notiek Latvijā?
Ilze Indriksone · Nacionālā apvienība2026. gada 11. septembris · intervija ar Jāni DomburuIndriksone saglabā nacionālo identitāti un demogrāfiju kā NA galvenās prioritātes. Ekonomikas izaugsmi saista ar produktivitāti un vietējo uzņēmējdarbību; intervija atklāj vēl nenoteiktas migrācijas un valodas priekšlikumu robežas.
01:00 ↗ Ekonomikas darba kārtība paplašinās, taču latviešu nacionālā valstiskuma un demogrāfijas jautājumi paliek augstāk par citiem mērķiem. Citas tautības iedzīvotāju piederību saista ar latviešu valodas, kultūras un vērtību pieņemšanu; atzīst iespēju saglabāt savu kultūru.
Migrācijas kvota
12:30 ↗ Viņš apspriež piedāvāto slieksni: trešo valstu pilsoņi — 5% no valstī dzīvojošo Latvijas pilsoņu skaita. Viņš atbalsta ierobežojošo principu, taču nesniedz galīgo ieskaitāmo grupu un izņēmumu sastāvu. Tāpēc no intervijas nevar aprēķināt, kam tieši vairs neizsniegtu atļaujas.
Ukraiņi un ārvalstu studenti
16:30 ↗ Bēgļus no Ukrainas uzskata par atsevišķu kategoriju, bet lēmumu palikt — par viņu brīvu izvēli. Ārvalstu studentu skaitu pašu par sevi neuzskata par pārmērīgu, ja tie patiešām studē; atbalsta augstskolu atbildību par reālām studijām un papildu pārbaudes.
Ko ir gatava piesaistīt
27:30 ↗ Viņš pieļauj Latvijā vajadzīgo speciālistu, piemēram, medicīnā un IT, palikšanu, ja viņi zina latviešu valodu un integrējas. Atšķirību starp augsti kvalificēta speciālista un palīgstrādnieka noteikumiem pagaidām atstāj nākotnes migrācijas politikai.
Migrācijas solidaritāte ES
32:00 ↗ Iebilst pret citās valstīs ieradušos migrantu obligātu sadali. Atbalsta Dombravas nostājas būtību strīdā ar Spāniju, vienlaikus atzīstot, ka diplomātiskie iesniegumi jāsaskaņo ar ārlietu resoru.
«Zelta vīzas» un investīcijas
36:30 ↗ Viņš iebilst pret uzturēšanās atļaujas saņemšanu par nekustamā īpašuma iegādi; investīcijas reālā uzņēmumā vai rūpnīcā vērtē citādi. Atbildē nav gatava vienota pieļaujamo valstu un investīciju mehānismu saraksta.
Ekonomika un ES fondi
42:30 ↗ Atbalsta ģimenes un mazos uzņēmumus līdztekus produktīvam eksportam. Algas slieksni virs vidējās viņš skaidro kā liela investīciju instrumenta nosacījumu, nevis jebkāda uzņēmējdarbības atbalsta nosacījumu. Viņš vēlas ES fondus novirzīt attīstībai un drošībai, taču viņam ir grūti nosaukt konkrētās atceļamās “patēriņa subsīdijas”.
Atbilde uz darbaspēka samazināšanos
50:00 ↗ Viņš piedāvā dzimstības atbalstu, emigrantu atgriešanu, vietējo nestrādājošo iedzīvotāju iesaisti un automatizāciju. Tas ir virzienu kopums; intervijā nav skaitliskas bilances, kas parādītu, kā tiktu kompensēts darbaspēka trūkums nākotnē.
Valodas politika
53:00 ↗ Viņa piedāvā pastiprināt latviešu valodas prasību piemērošanu publiskajos pakalpojumos, tostarp iesaistot kontrolē valsts un pašvaldības policiju. Viņa uzstāj uz atskaitīšanos valstij latviešu valodā, vienlaikus atbalstot valodas attīstību tehnoloģijās. No diskusijas nevar secināt, ka ir gatavs aizliegums jebkurai privātai sarunai krievu valodā: precīzas šāda regulējuma robežas viņa nenosauc.
Ekonomiskie sakari ar Krieviju un Baltkrieviju
59:30 ↗ Iestājas pret ekonomisko sadarbību un par to, lai uzņēmumiem, kas to turpina, liegtu valsts atbalstu un dalību iepirkumos. Kategoriski neizslēdz tranzītu no Centrālāzijas caur Krieviju, ja tiek pārbaudīti riski — raidījuma vadītājs norāda uz pretrunu ar vispārējo sakaru aizliegumu. Termiņi un izņēmumi paliek neskaidri.
Konvencija, partnerība un koalīcija
1:03:30 ↗ Runājot par Stambulas konvenciju, viņš vēlas mēģināt mainīt NA strīdīgos pantus, taču nesniedz vienkāršu galīgo izvēli — palikt vai izstāties, ja izmaiņas neizdosies panākt. Partnerības regulējuma atcelšanu neizvirza par prioritāti un pieļauj frakcijas brīvu balsojumu par cita iesniegtu iniciatīvu. Sadarbību ar LPV un Progresīvie personīgi uzskata par vienlīdz nevēlamu; dod priekšroku pašreizējiem partneriem.
TV24 priekšvēlēšanu debates — 6. septembrī2026. gada 6. septembris · 86 min 01 sInāra Mūrniece: Austrumu pierobeža, Medicīna, Enerģētika un ministrijas.
2. daļa · 00:44 ↗Austrumu pierobeža. Uzskata, ka ar speciālajām ekonomiskajām zonām nepietiek: vajadzīgs Austrumu pierobežas attīstības likums un īpašs ES atbalsts, jo pierobeža cieš no kara radītajām ekonomiskajām sekām.
2. daļa · 17:52 ↗Medicīna. Rindu un kvotu trūkuma dēļ prasa sistēmas auditu. Rosina plašāk izmantot publisko un privāto partnerību jomās, kur valsts netiek galā, tostarp būvniecībā un pārvaldībā.
3. daļa · 16:48 ↗Enerģētika un ministrijas. Iebilst pret pārmērīgām zaļā kursa prasībām; piedāvā ekonomikas, klimata un reģionālās attīstības virzienus apvienot vienā ministrijā. Iedzīvotājiem jābūt reālai iespējai atteikt vēja ģeneratoru izvietošanu pie mājām.
Visām četrām raidījuma daļām sagatavotas pilnas audio transkripcijas. Izvēlēto atbilžu attiecināšana balstīta uz vadītāja nosaukto partiju un izteikumu secību; automātiska runātāju nodalīšana nav izmantota. Atpazītajos vārdos un skaitliskajās vērtībās var būt kļūdas.
LSM · Politiķu ātrais tests
Vai sievietes jāiesauc valsts aizsardzības dienestā?2026. gada 8. septembris · 3:49Jānis Grasbergs: Vai sievietes jāiesauc valsts aizsardzības dienestā?
02:39 ↗Vai sievietes jāiesauc valsts aizsardzības dienestā?. Pret: infrastruktūra pagaidām nav pietiekama pat visu vīriešu iesaukšanai; brīvprātības principu sievietēm uzskata par pietiekamu arī nākotnē.
Pilna audio transkripcija latviešu valodā; vārdi pārbaudīti pēc video titriem, nozīmīgās kartītes — pēc kadriem. Teksts krievu valodā ir pārstāsts, nevis citāti. Laika kodi attiecas uz atbildes sākumu pilnajā LSM ierakstā; atskaņotājs negarantē automātisku pārtīšanu.
Vai demokrātija ir labākā pārvaldes forma Latvijai?2026. gada 11. septembris · 4:32Jānis Grasbergs: Vai demokrātija ir labākā pārvaldes forma Latvijai?
02:36 ↗Vai demokrātija ir labākā pārvaldes forma Latvijai?. Par demokrātiju: koalīciju un kompromisu nepieciešamību uzskata par aizsardzību pret vienpersonisku lēmumu uzspiešanu.
Pilna audio transkripcija latviešu valodā; vārdi pārbaudīti pēc video titriem, nozīmīgās kartītes — pēc kadriem. Teksts krievu valodā ir pārstāsts, nevis citāti. Laika kodi attiecas uz atbildes sākumu pilnajā LSM ierakstā; atskaņotājs negarantē automātisku pārtīšanu.
Vai Latvijai jāizstājas no Stambulas konvencijas?2026. gada 15. septembris · 5:52Jānis Grasbergs: Vai Latvijai jāizstājas no Stambulas konvencijas?.
03:31 ↗Vai Latvijai jāizstājas no Stambulas konvencijas? Viņš ir tieši pret izstāšanos, lai gan sākotnēji būtu iebildis pret pievienošanos. Dokumentu sauc par simbolisku un uzsver valsts likumus un praktisku rīcību; tā ir Grasberga nostāja, nevis vispārinājums par visiem NA kandidātiem.
Pilna audio transkripcija latviešu valodā; vārdi pārbaudīti pēc video titriem, nozīmīgās kartītes — pēc kadriem. Teksts krievu valodā ir pārstāsts, nevis citāti. Laika kodi attiecas uz atbildes sākumu pilnajā LSM ierakstā; atskaņotājs negarantē automātisku pārtīšanu.
Vai Latvijā būtu jāatzīst viendzimuma laulības?2026. gada 18. septembris · 5:03Jānis Grasbergs: Viendzimuma laulību atzīšana.
03:20 ↗Viendzimuma laulību atzīšana. Neatbalsta viendzimuma laulības: laulību definē kā viena vīrieša un vienas sievietes savienību. Vienlaikus atzīst, ka kopdzīves formas var būt dažādas; šajā atbildē nav atsevišķa priekšlikuma atcelt partnerību.
Pilns audio transkripts latviešu valodā; dalībnieki pārbaudīti pēc vārdu titriem, atbilžu kartītes — pēc ieraksta kadriem. Teksts ir atbilžu atstāsts, nevis burtiski citāti. Datums attiecas uz LSM publikāciju; ieraksta datums nav noskaidrots. Laika atzīmes ir aptuvenas, LSM atskaņotājs negarantē automātisku pārtīšanu.
Kas notiek Latvijā?
Izglītība, slimnīcas un Krievijas graudu tranzīts2026. gada 9. septembris · 81 min 30 sIlze Indriksone: eksāmeni un izglītības turpināšana, reformas sagatavošana skolās, slimnīcu reformas atbalsta nosacījumi, steidzams Krievijas graudu tranzīta aizliegums.
04:29 ↗Eksāmeni un izglītības turpināšana. Atbalsta dabaszinātņu eksāmena ieviešanu un plašākas iespējas labot pārbaudes darbus. Viņa vēlas atgriezties pie priekšlikuma atcelt minimālo slieksni pamatizglītības pabeigšanai: to skaidro ar risku, ka bērni izkritīs no izglītības sistēmas, nevis ar vēlmi aizliegt turpmāku mācīšanos.
23:00 ↗Reformas sagatavošana skolās. Atsaucas uz metodiskajiem materiāliem, uzdevumiem un atbalstu skolotājiem, kam septembrī jābūt ievietotam digitālā platformā. Par prioritāti uzskata bērna intereses un turpmākās mācības; oponenti apstrīd sagatavošanās un termiņu pietiekamību.
43:00 ↗Slimnīcu reformas atbalsta nosacījumi. Atbalsta reformu, ja tiek saglabāts pieejams pakalpojumu klāsts, piešķirts papildu finansējums un krīžu vajadzībām īpaši ņemtas vērā austrumu pierobežas slimnīcas. Nepiekrīt atcelt visu lēmumu; sola pārbaudīt vienošanos izpildi.
1:01:00 ↗Steidzami aizliegt Krievijas graudu tranzītu. Viņš piedāvā drošības apsvērumu dēļ uz laiku ar likumu aizliegt Latvijas infrastruktūras izmantošanu šādam tranzītam. Viņš šaubās, vai trīskāršs tarifs apturēs pārvadājumus: prasa aprēķinu, citādi tas tikai palielinās ieņēmumus no tām pašām kravām.
Pilnībā izlasīts latviešu valodā automātiski veidotais transkripts no 00:00 līdz 81:30. Runātāju noteikšana pārbaudīta pēc vadītāja uzrunām, viesu pieteikšanas un oficiālā apraksta nodaļām. Pārstāsts nav citāts vārds vārdā; apgalvojumi par vēsturiskiem faktiem un nākotnes lēmumi nodalīti no apstiprinātas rīcības. Neskaidri pārtraukumi netiek piedēvēti partijām.
Andra Kulberga valdības 100 dienas2026. gada 2. septembris · 84:13Jānis Dombrava — NA: latviešu valoda iestādēs un migrācija, taupība un Iekšlietu ministrijas finansējums, konkrēti iepirkumi, migrācijas plāns, pārmaiņas skolās.
07:43 ↗Latviešu valoda iestādēs un migrācija. Starp saviem sasniegumiem izceļ latviešu valodas lietojumu iekšlietu sistēmas iestādēs un pasu pakalpojumos, stingrākas robežpārbaudes un ātrāku cilvēku izraidīšanu, ja viņiem nav uzturēšanās tiesību. Valodu padara par nozīmīgu ministrijas darba vērtējuma daļu.
26:00 ↗Ietaupījumi un IeM finansējums. Ziņo par resora izdevumu pārskatīšanu, tostarp atteikšanos palielināt pabalstus patvēruma meklētājiem. Vienlaikus saka, ka vēl nav saņēmis skaidrību, vai iekšlietu finansējums sasniegs 1,5% no IKP.
36:00 ↗Konkrēti iepirkumi. Kā ietaupījumu meklēšanas piemēru min būvniecības projektu pārskatīšanu, tostarp policijas koledžas stadiona projektu. Galīgo summu sola publiskot vēlāk.
43:00 ↗Migrācijas plāns. Viņa aizstāv pasākumu kopumu attiecībā uz fiktīvajiem studentiem, kurjeriem, darbaspēka migrāciju un zelta vīzām. Uzstāj, ka plāns sagatavots noteiktajā termiņā pēc parlamentārās izmeklēšanas secinājumiem un ir saskaņots; turpmākā kavēšanās rada domstarpības ar premjerministri.
54:00 ↗Izmaiņas skolās. Aizstāv vērtēšanas reformas nepieciešamību un izglītības ministres Ilzes Indriksones darbu; pieļauj izmaiņu stāšanos spēkā no nākamā mācību gada. Uzskata, ka iepriekšējās sistēmas trūkumi ir jālabo, pat ja par termiņiem var diskutēt.
Latviešu transkripts pilnībā izlasīts no sākuma līdz beigām. Dalībnieki pārbaudīti pēc LTV apraksta; aprakstā norādītie laika kodi izmantoti galvenajām tēmām, pārējie noapaļoti līdz minūtei. Politiķu skaitliskie apgalvojumi atstāstīti kā viņu teiktais, nevis neatkarīga audita secinājumi.
airBaltic: sešu partiju strīds par jaunu naudu un valsts kontroli2026. gada 19. augusts · 83 min 27 sArtūrs Butāns: Scenārija izvēle, Palīdzības mērķis, Kontrole.
24:30 ↗Scenārija izvēle. Piedāvāto plānu uzskata par labāko no pieejamajiem, salīdzinot ar bezdarbību vai lielu tiešu valsts ieguldījumu.
53:00 ↗Palīdzības mērķis. Norāda uz spriedzi starp komerciālo rentabilitāti un valsts savienojamību: palīdzības pamatošanai ar ekonomisko ieguvumu ir jāpaskaidro, kādus maršrutus un kuras valsts ekonomiku tā atbalsta.
1:11:30 ↗Kontrole. Atbalsta pilnvarojuma piešķiršanu, lēmumus pēc tam nododot atkārtotai izskatīšanai Budžeta komisijā; uzskata, ka investoru varēs sekmīgi piesaistīt pēc parādu sloga samazināšanas.
Pilnībā izlasīti automātiskie subtitri latviešu valodā. Laika kodi ir aptuveni. Neskaidri pārtraukumi nav piedēvēti dalībniekiem; uzņēmuma pārstāvju, ekspertu un vadītāja teiktais nošķirts no partiju nostājām. Dalībnieku apgalvojumi un aprēķini nav neatkarīgi pārbaudīti fakti.
Krustpunktā
Klausītāju jautājumi: NA un “Gobzema saraksts”2026. gada 16. septembris · 52 min 30 sInāra Mūrniece: prioritātes, valoda, demogrāfija, partneri, mājokļa nodoklis, partiju finansējums.
00:32 ↗Prioritātes. Latviska vide, demogrāfija un drošība; ekonomikas izaugsmei jānodrošina resursi šīm jomām.
04:15 ↗Valoda. Rosina pastiprināt valodas kontroli un drošības dienesta preventīvo darbu, aicina ikdienas saziņā pāriet uz latviešu valodu.
09:10 ↗Demogrāfija. Atbalsta neauglības ārstēšanu un bērniem patiesi pieejamu bezmaksas medicīnu; uz precizējošo jautājumu par palīdzību vientuļām sievietēm un viendzimuma pāriem atbild, ka šādas detaļas nav apspriestas.
16:20 ↗Partneri. Uz jautājumu par koalīcijas ar LPV riskiem atbild, ka centīsies nepieļaut šādus apstākļus. Tas pauž nevēlamību, nevis formāli izsludinātu beznosacījuma aizliegumu.
19:00 ↗Mājokļa nodoklis. Piedāvā apsvērt nelielas vērtības nekustamo īpašumu — aptuveni 80–100 tūkstošu eiro vērtībā — atbrīvošanu no nodokļa; tieši norāda, ka tas ir personīgs viedoklis, nevis apstiprināts programmas parametrs.
24:30 ↗Partiju finansēšana. Uzskata, ka spēkiem ar pretvalstiskiem izteikumiem nevajadzētu saņemt valsts naudu, taču neformulē precīzu un pārbaudāmu ierobežojuma kritēriju.
Pilnībā izlasīti automātiskie subtitri latviešu valodā. Pārstāsts ar aptuveniem laika kodiem; neskaidri pārtraukumi un bez ierunāšanas parādītas kartītes nav piedēvētas dalībniekiem. Faktu apgalvojumi un aprēķini netiek uzskatīti par neatkarīgi pārbaudītiem.
LTV · priekšvēlēšanu diskusijas
Debates Liepājā: investīcijas, mājokļi, medicīna un budžets2026. gada 17. septembris · 154 min 4 sArtūrs Butāns: rūpniecība, mājokļi, profilakse, medicīna.
23:00 ↗Rūpniecība. Par paātrinātu investīciju saskaņošanu aizsardzības ražošanā, tostarp vides procedūrās.
1:09:00 ↗Mājokļi. Studentiem — pieejama īre; strādājošiem jauniešiem — palīdzība pirmajai iemaksai un Altum paplašināšana, tostarp dienestu izgājušajiem.
1:26:30 ↗Profilakse. Rosina iesaistīt skolēnus fiziskajās aktivitātēs atbilstoši viņu spējām, neaprobežojot tās ar vērtējumiem.
1:38:30 ↗Medicīna. Atbalsta finansējumu, kas seko pacientam, un kvotu teritoriālā sadalījuma pārskatīšanu. Nevēlas samazināt pašreizējo tīklu; piedāvā valstspilsētās nodrošināt diennakts aptieku.
Izlasīts pilns transkripts no 00:00 līdz 154:04. Kandidātu daļa beidzas ap 131:30; tai sekojošais atsevišķais ekspertu komentārs nav iekļauts partiju nostājās. Runātāju noteikšana balstās uz pieteikšanu, vadītāja uzrunām un izziņoto atbilžu secību. Neskaidri pārtraukumi un neizrunātās kartītes ir izslēgtas. Raidījums pārraidīts 17. septembrī, augšupielādēts 18. septembrī.
07:00 ↗ Dombrava un kolēģi: latviešu valodai jākļūst par valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku iekšējās saziņas valodu. Īstenošanu saista ar iestādes noteikumiem un vadītāju atbildību.
12:00 ↗ Šnore iestājas par sabiedrisko mediju satura krievu valodā pārtraukšanu, atzīstot īpašas situācijas krīzes informācijas sniegšanā. Šūnu apraidei min latviešu un angļu valodu.
15:00 ↗ Teirumnieks: latgaliešu valoda kā brīvprātīgs mācību priekšmets, papildu skolotāju sagatavošana; obligātu priekšmetu visiem nepiedāvā.
17:30 ↗ Ārvalstu darbinieku kvotas, galveno lomu paredzot drošības dienestiem. Ārvalstu studentiem — ES, NATO un OECD valstu prioritāte un studiju faktiskuma pārbaude; šie divi mehānismi nav identiski.
31:00 ↗ Indriksone: ģimenes pabalstu un bērna kopšanas atbalsta palielināšana. Apspriež neapgūto līdzekļu izmantošanu; ilgtspējīgs segums visam pasākumu kopumam netiek parādīts.
36:00 ↗ Valsts atbalstu reproduktīvajām tehnoloģijām dalībnieki saista ar vīrieša un sievietes ģimeni. Attiecināšanu uz divu sieviešu pāri neatbalsta.
38:00 ↗ Butāns: mērķis līdz 2030. gadam sasniegt IKP uz vienu iedzīvotāju 80% apmērā no ES vidējā rādītāja; aizsardzības eksports, tehnoloģijas, pētniecība un atļauju izsniegšanas paātrināšana. Nepiedāvā nepieciešamā izaugsmes tempa aprēķinu.
52:00 ↗ Indriksone: skolu tīklā jāņem vērā kvalitāte un pieejamība, ne tikai skolēnu skaits. Apspriež spēcīgu skolotāju attālinātās stundas ar vietējo atbalstu.
57:30 ↗ Vēlamie partneri — AS, JV un ZZS. SV un Stabilitātei! izslēdz. Šnore Pro un LPV sauc par nevēlamiem, taču pieļauj diskusiju, ja tās atteiksies no NA nepieņemamām nostājām.
Dalība kopīgās diskusijās
LTV · debates Rīgā2026. gada 10. septembris · 2:21:40 · dalībnieki: 10Desmit dalībnieki: valsts aparāts, slimnīcas, vēja turbīnas, kultūra un imigrācija
18:30 ↗ Vispirms pārskatīt funkcijas, iestāžu dublēšanos un kopīgos IT pakalpojumus.
50:00 ↗ Atbalsta zemāka līmeņa slimnīcu Rīgā vai Pierīgā, lai atslogotu universitāšu klīnikas.
1:05:30 ↗ Iebilst pret K2 Ventum pašreiz piedāvātajā veidā, ja tas ir pretrunā plānojumam un vietējās kopienas interesēm.
1:28:00 ↗ Ierobežot lētā darbaspēka migrāciju; stingrāk kontrolēt ārvalstu studentu valodas prasmes, apmeklējumu un studiju faktisko norisi.
LTV · debates Daugavpilī27. augusts · augšupielādēts 2026. gada 28. augustā · 2:23:15 · dalībnieki: 10Latgales drošība, medicīna, ģimenes, konvencija un latgaliešu valoda
52:00 ↗ Noturēt mediķus ar mājokļiem; atbalstīt ģimenes ienākumus bērna kopšanas laikā.
1:57:00 ↗ Atbalsta latgaliešu valodu un kultūras identitāti.
LTV · debates Jelgavā3. septembris · augšupielādēts 2026. gada 4. septembrī · 2:23:00 · dalībnieki: 10Zaļā politika, lauku skolas, pensiju uzkrājumi un ģimenes ārsti
09:34 ↗ Taupīt uz funkcijām un iepirkumiem, vēl brīvos ES fondus novirzīt drošībai. Atzīst: nākotnes investīcijas budžetu tūlīt nesabalansē. Atbalsta stingru imigrācijas politiku un Rail Baltica pabeigšanu.
Kas notiek Latvijā? · septiņu partiju diskusija2026. gada 12. augusts · 1:25:04 · septiņi dalībniekiSeptiņas partijas atbild uz vienādiem jautājumiem par drošību, ekonomiku, migrāciju, medicīnu, nabadzību, valodu un nākamajiem partneriem. Īso atbilžu formāts labi parāda prioritāšu atšķirības, taču daudzi solījumi paliek bez aprēķina.
Pilna audio transkripta analīze. Vārdi ir salīdzināti ar dalībnieku sarakstu; zemāk norādītā runātāju piederība atjaunota pēc vadītāja uzrunām un atbilžu secības, nevis automātiskas balsu nošķiršanas. Neskaidri pārtraukumi nav piedēvēti dalībniekiem. Šī nav pārbaudīta stenogramma vārds vārdā. Laika atzīmes ir aptuvenas; REplay ieraksts atveras pilnā apjomā, un vajadzīgais laiks jāizvēlas atskaņotājā.
Artūrs Butāns NA
05:30 · Drošība. Prioritātes — droni un pretdarbība tiem, migrācijas ierobežošana kā drošības jautājums un aizsardzības rūpniecības attīstība.
15:00 · Ekonomika. Atbalsta investīciju instrumentu lielajiem eksportētājiem un vienkāršu mikrouzņēmumu režīmu ar automātisku uzskaiti. Iebilst pret pārāk šauru nozaru atlasi: piedāvā vērtēt uzņēmuma eksporta potenciālu un produktivitāti.
32:00 · Migrācija. Viņš vēlas pārskatīt arī legālo migrāciju, ierobežot fiktīvas studijas, noteikt kopējo kvotu un izcelsmes valstis. Piedāvā anulēt uzturēšanās atļauju atkārtotu administratīvu pārkāpumu gadījumā. Šajā raidījumā nav precīzas kvotas un galīgā izņēmumu saraksta.
48:00 · Medicīna. Uzsver palīdzību onkoloģijas pacientiem, kuriem trūkst pašu līdzekļu, lai saņemtu ārstēšanu ar valsts līdzdalību. Papildus piedāvā daļu nodokļu par kaitīgām precēm novirzīt veselības aprūpei; pasākumu kopējās izmaksas nav norādītas.
55:30 · Ģimenes. Atbalsta neapliekamā atvieglojuma par apgādājamo palielināšanu, ģimenes pabalsta divkāršošanu un mājokļu pieejamību reģionos. Tas ir papildu atbalsts, kas jāsamēro ar budžeta finansējuma avotiem.
66:30 · Valoda. Atbalsta faktisku mācīšanos latviešu valodā un nepamatotu krievu valodas prasību novēršanu darbā pieņemšanā. Iebilst pret SV piedāvāto krievu valodas atgriešanu skolu izvēlē, par prioritāti uzskatot ES valodas.
73:30 · Sistēma un partneri. Atbalsta iespēju ārvalstīs balsotājiem izvēlēties savu dzimto reģionu. Atbalsta AS, NA, JV un ZZS kombinācijas turpināšanu; vispārīgo atteikumu sadarboties ar «pretvalstiskiem spēkiem» šeit nepārvēršam patstāvīgi sastādītā partiju sarakstā.
04 / Reitings
Reitinga dinamika
Jaunākais mērījums · 2026. gada augusts
Notiek datu ielāde…
Dati un avoti tabulā
Procenti no visiem aptaujātajiem balsstiesīgajiem. 5% punktētā līnija ir orientieris, taču vēlēšanu slieksnim ir cita aprēķina bāze. Uz ass ir LSM publicētie periodi ar vienādām atstarpēm starp novērojumiem; iztrūkumi nav aizpildīti. Agrīnie punkti var attiekties uz apvienības iepriekšējo sastāvu.
15. septembra raidījums: priekšroka tiek dota AS, JV un ZZS. SV un «Stabilitātei!» ir izslēgtas; Pro un LPV nav vēlamas, taču Šnore pieļauj sarunas, ja tiktu mainītas NA nepieņemamās nostājas. Krustpunktā 16. septembrī Mūrniece arī saka, ka centīsies izvairīties no koalīcijas ar LPV; beznosacījumu formālu aizliegumu viņa neizsludina.