Sociālās garantijas, progresīvi nodokļi un mazākumtautību izglītība.
Turpmāk apkopoti programmas galvenie punkti un kandidātu precizējumi aplūkotajos raidījumos. Partijas solījumi, dalībnieku personīgās atbildes un analītiskie jautājumi ir nodalīti.
CVK reģistrētās programmas redakcionāls izklāsts latviešu valodā. Visi turpmāk minētie pasākumi ir partijas priekšlikumi, nevis spēkā esoši noteikumi. Avots izlasīts 16.09.2026.; atbildes no intervijām sniegtas atsevišķā sadaļā.
Pensijas, pabalsti un darbs
Paaugstināt minimālo pensiju un garantēto sociālo minimumu virs nabadzības riska sliekšņa; augstas inflācijas laikā indeksēt biežāk. Invaliditātes pabalstus palielināt par 25%.
Bērna piedzimšanas pabalsts — 1000 eiro; pabalstu par otro bērnu palielināt pieckārtīgi salīdzinājumā ar pašreizējo apmēru. Bezmaksas ēdināšana līdz 9. klasei un pieejamas silītes bērniem līdz triju gadu vecumam.
Saglabāt 100% piemaksu par virsstundu darbu, stiprināt Darba inspekciju un arodbiedrības; attīstīt nozaru vienošanās un atalgojuma pārredzamību lielajos uzņēmumos.
Nodokļi un valsts ekonomika
Progresīvāka dažādu ienākumu veidu aplikšana ar nodokļiem; nodokļi luksusa precēm un neizmantotam nekustamajam īpašumam. Piedāvāts bagātības nodoklis programmā minētajiem amatpersonu un deputātu augstajiem ienākumiem virs €50 tūkstošiem gadā un iedzīvotāju aktīviem virs €1 miljona; likmes nav norādītas.
Izveidot valsts attīstības banku vietējai rūpniecībai, mikroelektronikai, kooperatīviem, mājokļiem un enerģētikai; stiprināt stratēģiskos valsts uzņēmumus un cenu kontroli.
Ierobežot pārmērīgu tīro peļņu pamatproduktiem, atklāt pārtikas cenu veidošanās ķēdi. Sākt diskusiju par valsts monopolu alkoholam, tabakai, nikotīna produktiem un azartspēlēm.
Veselības aprūpe
PVN 5% apmērā svarīgākajām zālēm, centralizēti iepirkumi, cenu kontrole un valsts aptieku pilotprojekts. Vienota rindu sistēma, atbalsts reģionālajām slimnīcām un mediķu algu palielināšanas grafiks četriem gadiem.
Valsts apmaksātu medicīnas izglītību sasaistīt ar turpmāku darbu publiskajā sistēmā noteiktu laikposmu.
Pakāpeniski paplašināt bezmaksas zobārstniecību bērniem, jauniešiem un maznodrošinātajiem; nodrošināt ikgadēju bezmaksas profilaksi. Ieviest 10% nodokli saldinātiem dzērieniem, lai palīdzētu bērniem ar diabētu un aptaukošanos.
Izglītība un valodas
Pieņemt Mazākumtautību izglītības iestāžu likumu: mācības šo tautību valodās, pilnvērtīgi apgūstot latviešu valodu.
Noteikt vispārējo vidējo izglītību par obligātu; palielināt budžeta vietu skaitu un pakāpeniski pāriet uz bezmaksas valsts augstāko izglītību. Atbalstīt absolventus, kuri paliek Latvijā.
Paaugstināt skolotāju algas, samazināt atskaišu apjomu, paredzēt izdienas pensiju no 60 gadu vecuma; stiprināt psiholoģisko un sociālo atbalstu. Līdzfinansēt līdz 50% interešu izglītības nodarbību, priekšroku dodot maznodrošinātajiem.
Mājokļi un reģioni
Valsts pieejamu īres un sociālo mājokļu fonds: rekonstrukcija un būvniecība Rīgā un reģionos, māju siltināšana.
Palīdzība jaunajiem speciālistiem ar īri un pārcelšanos; daļas valsts darbavietu pārcelšana uz reģioniem, transporta un digitālo pakalpojumu attīstība.
Četru joslu autoceļš Liepāja–Rīga un mērķēts atbalsts Latgalei. Uzņēmējdarbības un speciālo ekonomisko zonu atbalsta nosacījumus saistīt ar vietējām darbavietām, nodokļiem un darba tiesību ievērošanu.
Drošība un ārpolitika
Programma nosoda Krievijas agresiju un saista aizsardzību ar NATO. Atbalsta taisnīgu mieru, kas nodrošina Ukrainas suverenitāti, teritoriālo integritāti un drošības garantijas.
Pieļauj tirdzniecību un dialogu, kas nefinansē agresiju; iestājas par kopīgiem ES aizsardzības iepirkumiem un konsensa saglabāšanu Eiropas Savienības ārpolitikā un aizsardzības politikā.
Daļu dienesta ļaut pildīt civilajās struktūrās un pašvaldības policijā; iesauktajiem maksāt 500 eiro, brīvprātīgajiem — 800 eiro. Attīstīt Baltijas kiberaizsardzību un pirmās palīdzības mācības reizi septiņos gados.
Tiesības un valsts pārvalde
Vairākuma vēlēšanas ar deputātu atsaukšanu, tiešas prezidenta vēlēšanas, referendumu atvieglošana un drošas elektroniskās balsošanas pilotprojekts.
Bezmaksas latviešu valodas kursi naturalizācijai un pakāpeniska nepilsoņa statusa izbeigšana; sabiedriskās apspriešanas platformā Latvija.lv.
Valsts atbilde uz digitālu iesniegumu 72 stundu laikā, atklāti izdevumi un personiska materiālā atbildība par apzināti prettiesiskiem lēmumiem, kas radījuši zaudējumus. Administratīvo sodu apmēru noteikt, ņemot vērā turīgumu.
Daba, enerģētika un patērētāju aizsardzība
Zaļajiem pasākumiem jāsamazina iedzīvotāju rēķini; modernizēt un elektrificēt dzelzceļu.
Atbalstīt bioloģisko lauksaimniecību, lauksaimnieku un mežu īpašnieku kooperāciju; panākt ES vidējam līmenim atbilstošus tiešmaksājumus un kompensācijas par dabas aizsardzības ierobežojumiem.
Ierobežot ātro kredītu izmaksas un agresīvu reklāmu; veikt valsts funkciju un iepirkumu auditu.
02 / Analītika
Analītisks komentārs
Finansējums un jautājumi par īstenošanu
Programmā minēta progresīvāka nodokļu sistēma, bagātības un luksusa nodokļi un valsts attīstības banka. Šie mehānismi ir konkrētāki par vispārīgu izaugsmes solījumu, tomēr likmes, nodokļu bāze un ieņēmumi jāsalīdzina ar sociālo garantiju apjomu. Bankas kapitāls un tās kreditēšana paši par sevi neaizstāj ikgadējos budžeta ieņēmumus.
Programmas un uzstāšanos vērtējums sniegts zemāk; tas nav neatkarīgs audits. Tāmes neesamība šajos materiālos nepierāda, ka tās nav citos partijas dokumentos.
Piezīmes pie paziņojumiem un programmas
Nostāju salīdzinājums, nevis faktu patiesuma pārbaude. Atveriet piezīmi, lai redzētu formulējumus, avotus un secinājuma ierobežojumus.
Neatbilstības · 1
Krievu valoda skolā: programma par mācībām mazākumtautību valodās un atbilde par valodu kā mācību priekšmetu
SC programma piedāvā likumu par izglītību mazākumtautību valodās, pilnvērtīgi apgūstot latviešu valodu. Grīnhāgens TV24 atsakās solīt atjaunot skolas ar mācībām pilnībā krievu valodā un galvenokārt runā par krievu valodas apguvi kā svešvalodu. Atbilde ir ievērojami šaurāka par programmu: mācības kādā valodā un valodas apguve kā mācību priekšmets ir atšķirīgi pasākumi.
Salīdzinātie formulējumi (pārstāsts):
Piedāvāts Mazākumtautību izglītības iestāžu likums: izglītība mazākumtautību valodās, pilnvērtīgi apgūstot valsts valodu.
Tas nav pietiekams pamats apgalvot, ka partija atteikusies no programmas: skola ar mācībām pilnībā krievu valodā un mazākumtautību skola ar obligātu latviešu valodas apguvi nav viens un tas pats. Kandidāts šajā atbildē nepaskaidroja, kā tiks īstenots programmā paredzētais likums.
Pārbaudīts 2026-09-16
03 / Debates un diskusijas
Debates un diskusijas
TV24 · Cīņa par Latviju
TV24 priekšvēlēšanu debates — 13. septembris2026. gada 13. septembris · 86 min 11 sDans Erlends Grīnhāgens: vadītāju atalgojums, kodolatturēšana, skolu reformu paredzamība, Latgale, ārstu sagatavošana, enerģētika, krievu valoda izglītībā.
Dans Erlends Grīnhāgens Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs
1. daļa · 10:52 ↗Vadītāju atalgojums. Iebilst pret vairāku labi apmaksātu valsts amatu savienošanu; rosina noteikt viena amata ierobežojumu, personisko atbildību un papildu nodokļus lieliem ienākumiem.
1. daļa · 15:27 ↗Kodolatturēšana. Atbalsta sabiedroto kodolieroču izvietošanu ar nosacījumu, ka tie ir Lielbritānijas vai Francijas, nevis ASV ieroči; nostāju pamato ar ASV prezidenta lēmumu neprognozējamību.
2. daļa · 07:40 ↗Skolu reformu prognozējamība. Rosina nemainīt skolu noteikumus vasarā pirms mācību gada sākuma: lēmumus pieņemt laikus, līdz maijam, nodrošinot skolotājiem pietiekamu sagatavošanās periodu.
2. daļa · 14:41 ↗Latgale. Par valodas saglabāšanas nosacījumu uzskata darbvietas un rūpniecību, kas ļaus cilvēkiem palikt dzīvot reģionā.
3. daļa · 02:55 ↗Ārstu sagatavošana. Atbalsta medicīnas studiju apmaksu no valsts līdzekļiem ar pienākumu pēc tam piecus gadus strādāt valsts veselības aprūpes sistēmā.
3. daļa · 13:34 ↗Enerģētika. Rosina samazināt Latvenergo peļņu, lai pazeminātu cenas, attīstīt saules un vēja enerģiju, bet perspektīvā apsvērt kodolenerģiju.
4. daļa · 03:31 ↗Krievu valoda izglītībā. Atzīst grūtības pārejā uz latviešu valodu, īpaši bērniem ar veselības traucējumiem, taču nesola pilnībā atjaunot skolas ar krievu mācību valodu. Par iespēju brīvprātīgi apgūt krievu valodu līdzās citām svešvalodām; nostāju skaidro ar pašreizējiem politiskajiem apstākļiem.
Visām četrām raidījuma daļām sagatavotas pilnas audio transkripcijas. Izvēlēto atbilžu attiecināšana balstīta uz vadītāja nosaukto partiju un izteikumu secību; automātiska runātāju nodalīšana nav izmantota. Atpazītajos vārdos un skaitliskajās vērtībās var būt kļūdas. JKP atbilde par kodolenerģiju papildus salīdzināta ar partijas norādi trešās daļas kadrā 15:40.
Kas notiek Latvijā?
Septiņi līderi: valoda, nodokļi, medicīna un politiskās sistēmas maiņa2026. gada 26. augusts · 80 min 54 sValērijs Agešins: sociālais atbalsts, valodu miers, ģimenes, bagātības nodoklis, skolotāji, zāles, vēlēšanas, sarunas.
Valērijs Agešins Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs
19:30 ↗Sociālais atbalsts. Ierosina palielināt invaliditātes pabalstus vismaz par 25%.
21:30 ↗Valodu miers. Aicina pārtraukt pazemojošus līdzpilsoņu apzīmējumus un nacionālo jautājumu politisku saasināšanu, atsaucas uz mazākumtautību tiesībām. Konkrētu jaunu valodas likumu atbildē nenosauc.
31:30 ↗Ģimenes. Rosina €1000 bērna piedzimšanas pabalstu; palīdzību grūtībās nonākušiem migrantiem uzskata par pieļaujamu, taču detalizētu migrācijas politikas modeli neatklāj.
45:30 ↗Bagātības nodoklis. Rosina papildu nodokli ministru, amatpersonu un deputātu ienākumiem virs €50 tūkstošiem gadā; likmi atstāj turpmākas diskusijas ziņā.
54:00 ↗Skolotāji. Par izdienas pensiju no 60 gadu vecuma, saglabājot 90% atalgojuma, un pret nepārdomātām skolu reformām.
59:00 ↗Zāles. Par 5% PVN zālēm un valsts aptieku tīkla pilotprojektu.
1:07:30 ↗Vēlēšanas. Piedāvā 100 vienmandāta apgabalus, lai vēlētājs pazītu savu deputātu. MMN iebilst, norādot uz konstitucionālo izmaiņu īstenojamības problēmām.
1:16:30 ↗Sarunas. Gatavs apspriest sadarbību ar visiem, kuri atbalstīs SC priekšlikumus; konkrētu tuvāko partneri nenosauc.
Pilnībā izlasīti automātiskie subtitri latviešu valodā. Laika kodi ir aptuveni. Neskaidri pārtraukumi nav piedēvēti dalībniekiem; uzņēmuma pārstāvju, ekspertu un vadītāja teiktais nošķirts no partiju nostājām. Dalībnieku apgalvojumi un aprēķini nav neatkarīgi pārbaudīti fakti.
Partija fokusā
Aplūkotajā atskaņošanas sarakstā atsevišķs raidījums par šo sarakstu nav atrasts.
Dalība kopīgās diskusijās
Krustpunktā · „Saskaņas centrs” un ZZS2026. gada 15. septembris · 53:00 · dalībnieki: 2Divas intervijas: integrācija, ārpolitika, reģioni un pensijas
01:00 ↗ Uzsver, ka 2022. gadā atbalstīja Krievijas agresijas nosodījumu, neraugoties uz domstarpībām iepriekšējā partijā.
07:00 ↗ Piedāvā vienmandāta vēlēšanu apgabalus. Iepriekš nenosaka partijām aizliegumus piedalīties sarunās, tostarp ar SV; dialogu nosauc par pilsoniskā miera priekšnoteikumu.
10:30 ↗ Atbalsta kopēju Eiropas ārējās tirdzniecības līniju un iebilst pret vienpusēju eskalējošu retoriku.
21:00 ↗ Valsts divvalodību viņš neuzskata par reālu pašreizējās dienaskārtības jautājumu. Absolventiem labi jāzina latviešu valoda; skolotāju trūkuma gadījumā pieļauj, piemēram, matemātikas mācīšanu krievu valodā, vienlaikus sagatavojot pedagogus.
04 / Reitings
Reitinga dinamika
Jaunākais mērījums · 2026. gada augusts
Notiek datu ielāde…
Dati un avoti tabulā
Procenti no visiem aptaujātajiem balsstiesīgajiem. 5% punktētā līnija ir orientieris, taču vēlēšanu slieksnim ir cita aprēķina bāze. Uz ass ir LSM publicētie periodi ar vienādām atstarpēm starp novērojumiem; iztrūkumi nav aizpildīti. Agrīnie punkti var attiekties uz apvienības iepriekšējo sastāvu.